Lielbritānijas valdība nosaka jaunus piemērošanas termiņus atsevišķu ES kravu kontroles pasākumiem
Brexit ietekme uz Latvijas lauksaimniecību, zivsaimniecību, pārtikas ražošanu un meža nozari
Dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, sākot ar 2021. gada 1. janvāri
Prasības dzīvniekiem un to produktiem, kurus no Eiropas Savienības eksportē uz Lielbritāniju
2019. gada 17. oktobrī Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (AK) sarunvedēji panāca provizorisku vienošanos par tā sauktā Izstāšanās līguma saturu.
No 2020. gada 1. februāra AK vairs nav ES dalībvalsts un nepiedalās ES lēmumu pieņemšanā, bet uz to attiecas ES tiesības un pienākumi. Līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā pārejas periods, kad tiek turpinātas sarunas par ES un AK turpmākajām attiecībām, tas ir Nākotnes līgumu, jeb pušu attiecībām sākot ar 2021. gada 1. janvāri.
2020. gada 24. decembrī ES un AK sarunveži panāca vienošanos par ES – AK nākotnes attiecībām pēc pārejas perioda beigām 2020.gada 31.decembrī. Vienošanās ietver trīs līgumus, viens no kuriem ir ES un AK Tirdzniecības un sadarbības līgums.
-
Tirdzniecības un sadarbības līgums
Līgums neparedz tādu pašu sadarbības līmeni, kāds tas bija, kad AK bija ES dalībvalsts, tomēr tas nodrošina bezprecedenta tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā, kā arī ievērojami labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm – gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu.
-
Tirdzniecība ar precēm:
Līgums nosaka nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm, tostarp lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem. Nākotnes tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā ir bezprecedenta un nodrošinās ievērojami labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm – gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu. Vienlaikus savstarpējā tirdzniecība ar precēm un produktiem kļūs sarežģītāka, jo, kā ar jebkuru trešo valsti, imports un eksports būs pakļauts muitas formalitātēm un būs jāveic pārbaudes uz robežas.
-
Pakalpojumi un investīcijas:
ES un AK ir apņēmušās viena otras pakalpojumu sniedzējus nekādā veidā nediskriminēt un nodrošināt tiem tikpat labvēlīgu attieksmi kā pret vietējiem pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniegšana kopumā ES uzņēmējiem AK (tāpat arī AK uzņēmējiem ES) kļūs apgrūtinošāka, jo pakalpojumu sniedzēji vairs negūs labumu no t.s. “izcelsmes valsts” pieejas, kas nodrošina automātisku piekļuvi visam ES vienotajam tirgum. Tāpat vairs nedarbosies automātiskā profesionālās kvalifikācijas atzīšana starp ES un AK. Savukārt AK publiskā iepirkuma tirgus saglabāsies atvērts ES pretendentiem, nodrošinot to, ka konkurence ar AK uzņēmējiem būs ar vienādiem nosacījumiem.
-
Zivsaimniecība:
Vienošanās paredz jaunu kārtību vairāk nekā 100 kopīgu zivju krājumu kopīgai pārvaldībai ES un AK ūdeņos. Saskaņā ar vienošanos ES zvejas kuģiem joprojām būs pašreizējais piekļuves līmenis AK ūdeņiem, 5,5 gadu pārejas periodā pakāpeniski un līdzsvaroti samazinot ES zvejas kvotas AK ūdeņos laika gaitā. Turpmāk ES un AK rīkos ikgadējas konsultācijas, lai vienotos par zvejas iespējām, ilgtspējīgi pārvaldītu zivsaimniecības un jūras resursus, vienlaikus saglabājot no šiem ūdeņiem un resursiem atkarīgo zvejnieku kopienu darbību un iztiku. Šie nosacījumi attiecas uz ES dalībvalstīm, kuru kuģi veic zveju ES un AK kopīgi pārvaldītajos ūdeņos (Latvijas kuģi šajos ūdeņos zveju neveic).