Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam

Kas ir Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam?

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam (KLP SP) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. 

Latvijas KLP stratēģiskā plāna mērķis ir turpināt sniegt pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie spētu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu mūsu valstī ražotu pārtiku, kas ir droša, kvalitatīva un par pieejamu cenu. Tāpat uzsvars tiek likts uz Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspējas uzlabošanu, strādājot pie efektīvas resursu izmantošanas, ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā. KLP stratēģiskā plāna atbalsts turpinās sekmēt saimnieciskās dzīves nodrošināšanu laukos – infrastruktūras uzturēšanu, apdzīvotības saglabāšanu.

Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi

Latvijas KLP stratēģiskā plāna mērķi un sagaidāmie rezultāti:

• Ikdienas pārtikas nodrošinājums iedzīvotājiem, ikvienam iedzīvotājam pieejama Latvijā ražota droša un kvalitatīva pārtika plašā sortimentā par konkurētspējīgām cenām (ja nebūtu ES un valsts atbalsta lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, pārtika maksātu daudz dārgāk);
• Palielināt pievienoto vērtību, sadarbojoties un ražojot konkurētspējīgu produktu vietējam un eksporta tirgiem;
• Kāpināt lauku mājsaimniecību ieņēmumus līdz vidējiem valstī;
• Zināšanās balstītas uzņēmējdarbība, uzlabojot inovāciju un zinātnes rezultātu ieviešanu praksē;
• Taisnīgi ienākumi ģimenēm Latvijas lauku apvidos, rosīga saimnieciskā dzīve laukos, nodrošinot infrastruktūru un saglabājot apdzīvotību;
• Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspējas uzlabošanās;
• Lauksaimnieku tirgus varas uzlabošanās piegādes ķēdēs;
• Veselīgāka un ilgtspējīgā ES pārtikas sistēma;
• Katra saimniecība, efektīvi izmantojot resursus, iegulda bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā;
• Palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tostarp, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot oglekļa piesaisti, kā arī veicināt ilgtspējīgu enerģētiku;
• Veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvu tādu dabas resursu pārvaldību kā ūdens, augsne un gaiss, tostarp, samazinot atkarību no ķimikālijām;
• Palīdzēt apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas.

KLP stratēģiskā plāna finansējuma sadalījums 2023-2027

• Tiešie maksājumi – 1,714 miljardi EUR

  • Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (ISIP) – 504,4 milj.EUR
  • Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (ISIP) novados ar specifiskām vajadzībām – 311,17 milj.EUR
  • Maksājums mazajiem lauksaimniekiem – 37,7 milj.EUR
  • Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts – 153,7 milj.EUR
  • Ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem – 11,8 milj.EUR
  • Ekoshēmas – 438,14 milj.EUR
  • Saistītais ienākumu atbalsts – 257,04 miljoni EUR

• Lauku attīstība – 0,791 miljardi EUR (kopējais ar valsts līdzfinansējumu; pasākumi apvienoti pa blokiem)

  • Zināšanas un inovācijas – 36,5 milj.EUR 
  • Investīcijas lauku saimniecībās, pārstrādē, infrastruktūrā, mazo saimniecību attīstībai, kooperācija, finanšu instrumenti u.c.– 230,9 milj.EUR
  • Gados jauni lauksaimnieki – 43,2 milj.EUR
  • Bioloģiskā lauksaimniecība un agrovide – 280,9 milj.EUR
  • Mežsaimniecība – 28,6 milj.EUR
  • Lauku teritoriju attīstība (Leader) un īsās piegādes ķēdes – 86,8 milj.EUR
  • Risku pārvaldība – 37,6 milj.EUR
  • Tehniskā palīdzība – 45,9 milj.EUR

• Atbalsts ražotāju organizācijām – 6,9 milj.EUR

• Biškopības produktu sektors – 3,2 milj.EUR (kopējais ar valsts līdzfinansējumu)

Ko sasniegsim ar jauno KLP stratēģisko plānu?

Latvijas pienākums ir sniegt ieguldījumu arī kopējos Eiropas Savienības mērķos. 
Kopējās lauksaimniecības politikai ir noteikti 9 specifiskiem un 1 horizontālais mērķis, kas aptver attīstības ekonomisko, vides/klimata un sociālo dimensiju. Šo mērķu sasniegšanai Latvijas KLP SP ir paredzēti vairāk kā 80 atbalsta pasākumi jeb intervences.

Kopējais KLP stratēģiskā plāna plānotais sabiedriskais finansējums ir 2,5 miljardi EUR un lielākā finansējuma daļa ir paredzēta KLP vides un ekonomisko mērķu sasniegšanai:

I Lielāks ieguldījums VIDES mērķu sasniegšanā

Gan ES, gan arī Latvijā ir izvirzīti augstāki un ambiciozāki mērķi attiecībā uz rīcību vides un klimata jomā, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. KLP stratēģiskais plāns būs nozīmīgs instruments, kas sniegs ieguldījumu Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, tostarp SEG emisiju mazināšanai, augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietojuma samazināšanai, bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanai. 

Lai veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides problēmas, KLP stratēģiskajā plānā tam ir paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts 48% no ES finansējuma.

• Tiks īstenotas pastiprinātas prasības nosacījumu sistēmas ietvaros – laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi un obligātās pārvaldības prasības – platībmaksājumu atbalstu saņems tikai tie, kas izpildīts stingrāku obligāto prasību kopums. 

​Tiešo maksājumu un agrovides atbalsta saņemšana būs sasaistīta ar pastiprinātām nosacījumu sistēmas prasībām, tostarp laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem. Pastiprinātās prasības paredz augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanas aizliegumu novadgrāvju buferjoslās, prasību nodrošināt augu segumu vai rugaini ziemas periodā uz stāvām nogāzēm un lielākajā daļā saimniecību aramzemes platības, viengadīgo kultūraugu augu maiņas prasības, prasība atvēlēt daļu saimniecības aramzemes ar ražošanu nesaistītiem elementiem, kā arī kūdrāju augsnes aizsardzības prasība.

• Būs jauns vides un klimata atbalsta mehānisms – ekoshēmas –tām tiks atvēlēti 25,6% no tiešo maksājumu aploksnes. Latvijā ir paredzētas sešas ekoshēmas, kas veicinās veikt videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses.

Latvijas KLP Stratēģiskajā plānā visas paredzētās ekoshēmas ir saistītas ar ražošanas praksēm videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu un tās neparedz lauksaimniecības zemes izņemšanu no ražošanas vai izmantošanu ar ražošanu nesaistītiem mērķiem. 

Svarīgi atzīmēt, ka ekoshēmas būs lauksaimniekiem brīvprātīgi pasākumi atšķirībā no zaļināšanas maksājuma, kas bija obligāts lielākajai daļai lauksaimnieku līdz 2022.gadam. Un tā kā ekoshēmām ir paredzēta nozīmīga tiešo maksājumu finansējuma daļa, tad jārēķinās, ka saimniecības tiešo maksājumu kopsumma, salīdzinot ar līdz šim saņemto tiešmaksājumu atbalsta summām, palielināsies tiem lauksaimniekiem, kuri būs ieinteresēti piedalīties ekoshēmās, savukārt samazināsies tiem, kuri nevēlēsies ieviest videi un klimatam labvēlīgas prakses saimniekošanā.

Ekoshēmas paredz tādas videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses kā kultūraugu dažādošana, augsnes seguma nodrošināšana lielākajā daļā saimniecības aramzemes platības ziemas periodā, minimālā augsnes apstrāde vai tiešo sēju un joslu apstrāde, ekoloģisko nozīmīgu platību izveide, precīzā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošana, tieša škidrmēslojuma iestrāde un zālāju saglabāšanas veicināšana, to neaparot.

• Lauku attīstībā vismaz 43,6% no lauku attīstības finansējuma tiks atvēlēti atbalstam ar vides/klimata mērķu sasniegšanu saistītiem atbalsta pasākumiem. KLP Stratēģiskajā plānā ir pilnveidoti un paredzēti jauni nosacījumi agrovides pasākumos un plānotas jaunas vides investīcijas. 
• Agrovides pasākumi - Latvijā ir paredzēti pieci agrovides pasākumi, turpinot jau iepriekšējos plānošanas periodos ieviestus atbalsta pasākumus ar pilnveidotiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kā arī paredzot jaunus atbalsta pasākumus.

Latvijas KLP stratēģiskajā plānā visas ietvertās agrovides saistības paredz brīvprātīgas daudzgadu saistības par paaugstinātu prasību izpildi, kas pārsniedz nosacījumu sistēmā ietvertās prasības vai citas prasības, attiecīgi mainot līdzšinējo saimniekošanas praksi uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi. 

Sniegtais agrovides atbalsts mudinās lauksaimniekus veidot zaļās joslas gar ūdens objektiem, lauku malās vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, izmantot dārzkopībā vidi saudzējošas metodes, veicināt paaugstinātu prasību izpildi lopkopībā, izpildot paaugstinātu labturības prasību kopumu, papildus pielietojot dažādas emisiju mazinošās metodes, veicinās apputeksnēšanas apsaimniekošanas praksi, kā arī sniegs atbalstu, lai apsaimniekotu un uzturētu no lauksaimnieciskās darbības atkarīgos Eiropas Savienības nozīmes bioloģiski vērtīgos zālājus un putnu dzīvotnes, tādejādi saglabājot šajos zālājos īpašās dabas vērtības.

• Vides investīcijas – paredzēts atbalsts jaunām neienesīgām investīcijām, kas tiešā veidā vērstas uz vides mērķu izpildi. Atbalsts tiks sniegts par mākslīgo mitrzemju izveidi, lai mazinātu barības vielu noplūdi ūdeņos, un bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanai, lai veicinātu dabisko zālāju platības atjaunošanu.
• Bioloģiskā lauksaimniecība – tiks turpināts atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai, paredzot, ka līdz 2027. gadam tiks atbalstīta18,8% Latvijas lauksaimniecības zemes, ko apstrādā bioloģiski. Bioloģiskiem lauksaimniekiem ir paredzēts specifisks atbalsts arī ekoshēmu ietvaros.
• Atbalsts mežsaimniecībai – paredzēts atbalsts ieguldījumiem, lai veicinātu emisiju piesaistes mežos, paaugstinot meža produktivitāti, kā arī atbalsts tiks sniegts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzturēšanas darbībām, un ieguldījumiem preventīvo pasākumu veikšanai, mazinot meža ugunsgrēku riskus.
• Darbības programmas - augļu un dārzeņu nozarē darbības programmu ietvaros vismaz 15 % no izdevumiem ir atvēlēti videi (salīdzinājumā ar 10 % pašreizējā plānošanas periodā), iekļaujot vismaz trīs vai vairākas darbības.

II Mērķētāks atbalsts lauksaimniecības sektora ekonomiskai attīstībai

• Aktīvi lauksaimnieki - turpmāk tiešos maksājumus varēs saņemt tikai aktīvi lauksaimnieki un būs jānodrošina atbilstība vienam no septiņiem kritērijiem. No aktīva lauksaimnieka nosacījuma gan tiks atbrīvoti lauksaimnieki, kuri iepriekšējā gadā saņēma tiešos maksājumus 500 EUR vai mazāk.
• Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts – tiešo maksājumu veids, kas sniegs ienākumu stabilitāti lauksaimniekiem. Šis pamatatbalsts turpinās vienoto platības maksājumu (VPM). Bet šo pamatatbalstu diferencējot, tiks mazinātas ienākumu atšķirības lauksaimnieku starpā, tiem kuri atrodas un saimnieko novados ar īpašiem apstākļiem.
• Maksājumu maksimums – tiks piemērots ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam (ISIP) un lielajām saimniecībām jārēķinās, ka ISIP atbalstam ir noteikta maksimālā summa 100 000 EUR vienam saņēmējam gadā.
• Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts – jauns tiešo maksājumu atbalsts ar mērķi pārdalīt atbalstu no lielām uz mazām un vidējām saimniecībām.
• Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem – paredzēti vairāk kā 3% no KLP finansējuma, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu ietvaros. Turpināsies tiešo maksājumu atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem par saimniecības pirmajiem 150 hektāriem (2014.-2022. gada periodā tika maksāts par pirmajiem 90 ha), kā arī atbalsts jaunajam lauksaimniekam tiks sniegts lauku attīstības atbalsta ietvaros saimniecības dibināšanai vienreizēja maksājuma veidā – 40 tūkst.EUR apmērā un būs iespēja saņemt atbalstu finanšu instrumenta veidā kā aizdevumu līdz 150 000 EUR ar daļēju kapitāla atlaidi jeb pamatsummas dzēšanu līdz 50% no aizdevuma summas (nepārsniedzot 60 000 EUR).
• Saistītais ienākumu atbalsts – lai līdzsvarotu ienākumus starp lauksaimniecības nozarēm, nodrošinātu ienākumu stabilitāti un izturētspēju, tiks saglabāts ar ražošanu saistītais atbalsts 13 sektoros un viens jauns saistītais atbalsts tiks ieviests rudzu populācijas šķirņu (ieskaitot Kaupo) audzēšanai, lai saglabātu Latvijas tradicionālās rupjmaizes cepšanas tradīcijas. Saistītais atbalsts tiks būtiski palielināts par slaucamajām govīm un par pākšaugiem, savukārt atbalsts tiks saglabāts nemainīgs par gaļas liellopiem, kazu un aitu mātēm, par sēklas un cietes kartupeļiem, par stiebrzāļu, lopbarības zālaugu un graudaugu sertificētu sēklu, par augļiem un dārzeņiem, par vasaras rapsi un miežiem.
• Maksājums maziem lauksaimniekiem -tiešo maksāju ietvaros tiks saglabāts atbalsts mazajiem lauksaimniekiem 500 EUR par saimniecību, kas aizstāj tiešo maksājumu standartshēmu atbalstu un kuru lauksaimnieks varēs katru gadu izvēlēties, vai pieteikties.
• Investīcijas – paredzēti vairāki jauni, mērķtiecīgāki investīciju atbalsti, risinot dažādas vajadzības lauku saimniecībās, sniedzot atbalstu konkurētspēju veicinošiem ieguldījumiem mazām un vidējām lauku saimniecībām, atbalstot ieguldījumus lauku saimniecībās SEG un amonjaka emisiju samazinājumam, labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai, atjaunojamās enerģijas ražošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, kā arī daļējai kredītprocentu dzēšanai, tādejādi veicinot investīcijas lauksaimniecībā. Atbalsts paredzēts arī investīcijām pievienotās vērtības radīšanai lauksaimniecības produkcijai jeb ieguldījumiem pārstrādē, kā arī ieguldījumiem infrastruktūrā jeb meliorācijas sistēmu atjaunošanai vai pārbūvei.
• Finanšu instrumenti - pirmo reizi lauku attīstības atbalstā ietverti vairāki atbalsta pasākumi finanšu instrumentu veidā jeb aizdevumi ar kapitāla atlaidi jeb daļēju pamatsummas segšanu, ja izpildīti sasniedzamie rādītāji, lauksaimnieciskajai darbībai mazām un vidējām saimniecībām, kā arī nelauksaimnieciskai darbībai un gados jaunajiem lauksaimniekiem.
• Risku pārvaldības instrumentu īstenošana –arī turpmāk lauksaimnieki saņems apdrošināšanas prēmiju daļēju kompensāciju.
• Kooperācija - investīciju veidā ir paredzēts atbalsts kooperācijas attīstībai, lai stiprinātu lauksaimnieku pozīcijas pārtikas ķēdēs, kā arī tiks sniegts atbalsts jaunu kooperatīvo sabiedrību veidošanai. 
• Pārtikas kvalitātes shēmas - lai veicinātu kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, stratēģiskajā plānā ietverts atbalsts par dalību dažādās pārtikas kvalitātes shēmās, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības kvalitātes shēmā. 
• Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai kopēja piedāvājuma nodrošināšanai - ar jaunu lauku attīstības atbalsta pasākumu tiks veicināta sadarbība lauksaimnieku starpā, lai nodrošinātu kopēju piedāvājumu tirgū, piemēram, gādājot produkcijas nepieciešamos apjomus zaļā publiskā iepirkuma ietvaros.
• LEADER pieeja – tiks turpināts atbalsts vietējo teritoriju attīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību (SVVA) jeb LEADER pieeju. SVVA/LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no SVVA/LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā. Vietējā rīcības grupa (VRG) ir publisko un privāto partneru apvienība, kas darbojas noteiktā teritorijā un ievieš sagatavoto daudznozaru SVVA stratēģiju, kas nosaka un pamato vietējās teritorijas attīstības prioritātes un pārmaiņu nepieciešamību. Šis atbalsts veicinās teritoriju ekonomisko attīstību un pievilcību, veidojot kvalitatīvu dzīves vidi un pakalpojumu pieejamību. 2023.-2027. gada plānošanas periodā būtiskāku uzmanību tiks pievērsta no Rīgas attālākiem reģioniem. Tam ir paredzēti vismaz 7,2% no lauku attīstības finansējuma.
• Darbības programmas - lai veicinātu ražotāju savstarpēju sadarbību produkcijas kopējais virzībai uz tirgu, turpmāk atbalsts ražotāju organizāciju darbības programmu īstenošanai būs pieejams ne tikai augļu un dārzeņu sektorā, bet arī piena, gaļas, graudaugu  un pākšu dārzeņu sektorā.

III Mērķtiecīgs un taisnīgāks atbalsts mazām un vidējām saimniecībām: 

• ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts - paredz atbalstu par saimniecību pirmajiem 3 līdz 30 hektāriem ar likmi no 53 EUR/ha 2023. gadā līdz 61 EUR/ha 2027. gadā un par 31 līdz 100 hektāriem , attiecīgi 53 unar likmi ~123 eiro EUR par hektāru 2023.gadā; 
• maksājums maziem lauksaimniekiem - tiešo maksāju ietvaros tiks saglabāts atbalsts mazajiem lauksaimniekiem 500 eiro EUR par saimniecību, kas aizstāj tiešo maksājumu standartshēmu atbalstu un kuru lauksaimnieks izvēlas tad, ja var saņemt lielāku atbalstu nekā standartshēmu atbalstu kopā.
• lauku attīstības investīciju atbalsts mazo saimniecību attīstībai un konkurētspējas uzlabošanai līdz 30 000 EUR (atbalsts mazām saimniecībām ar apgrozījumu līdz 15 000 EUR/gadā)
• atbalsts aizdevumu veidā ieguldījumiem lauku saimniecībās ar apgrozījumu līdz 150 000 EUR/gadā 
• lauku attīstības investīciju atbalsts konkurētspējas uzlabošanai mazo saimniecību grupā ar apgrozījumu no 15 000 EUR līdz 70 000 EUR/gadā

IV Zināšanas, pētniecība un inovācija

Nozīmīgs atbalsts - 4,6% no lauku attīstības finansējuma - ir paredzēts zināšanām, pētniecībai un inovācijām, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un zināšanu pilnveidošanu, tādējādi Latvijas lauksaimnieki būs izglītoti un zinoši. Tiks sniegts arī atbalsts lauksaimnieku un zinātnieku sadarbībai jaunu risinājumu, produktu, tehnoloģiju, inovāciju izstrādei, un veicinot digitālo rīku izmantošanu.

V Jauni nosacījumi no 2025.gada

• Sociālo nosacījumu sistēma – no 2025.gada Latvijā KLP maksājumi būs saistīti ar konkrētu ES darba standartu ievērošanu, un saņēmēji tiks mudināti uzlabot darba apstākļus lauku saimniecībās.
• Kūdrāju aizsardzība - no 2025.gada laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumos (LLVS 2) tiks iekļauta prasība par kūdrāju un mitrāju, kas atrodas lauksaimniecības zemēs, aizsardzību.

VI KLP stratēģiskā plāna snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēma

Turpmāk būs jāuzņemas lielāka atbildība par KLP mērķu un KLP stratēģiskajā plānā iekļauto mērķrādītāju sasniegšanu. ES līmenī ir izstrādāts kopēju rādītāju kopumu, kas tiks izmantots jaunajā snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Šie rādītāji tiks uzraudzīti, izmantojot gada snieguma ziņojumus un KLP stratēģisko plānu snieguma divgadu izskatīšanu, lai novērtētu progresu, ko esam panākuši savu mērķrādītāju un KLP mērķu sasniegšanā.