Imports

Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 08.03.2025.

2024. gada 9 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai (bez konserviem) bija negatīva (– 18,9 milj. EUR), bet tā saglabājās pozitīva sagatavotām vai konservētām zivīm (+ 77,2 milj. eiro). Līdz ar to kopējā zivju produkcijas, tajā skaitā sagatavotu vai konservētu zivju produkcijas, eksporta vērtība pārsniedza importu par 58,3 milj. EUR.

2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms samazinājās tonnās par 3,6% jeb 1,9 tūkst. t, savukārt naudas izteiksmē samazinājās par 0,8 % jeb 1,4 milj. EUR. 2024.gada 9 mēnešos Latvija importēja 51,2 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 163,3 milj. EUR vērtībā.

2024. gada 9 mēnešos nedaudz izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā. 2024.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā samazinājās par 1,6 procenta punktu, un ES valstu īpatsvars veidoja 72,8% jeb 37,3 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma. Vienlaikus kopējais zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās no ES valstīm šajā periodā samazinājās par 5,7% jeb 2,3 tūkst. t, savukārt naudas izteiksmē tas samazinājās par 1,5% jeb 2 milj. EUR.

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma piecas valstis – Lietuva (26,6% īpatsvars no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma), Zviedrija (14,9%), Igaunija (9,9), Polija (6,2%) un Dānija (6,0). 2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms samazinājās no Lietuvas, Polijas, Igaunijas un Zviedrijas, attiecīgi par 2,3 tūkst.t, 370 t, 238 t un 231 t, savukārt palielinājās no Dānijas par 426 t. Tāpat zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms palielinājās no Beļģijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Somijas, Spānijas un Vācijas, bet samazinājās no Čehijas un Īrijas.

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās tonnās par 2,5% jeb 334 t, kopā sasniedzot 13,9 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē tas palielinājās par 2% jeb 664 tūkst. EUR, kopā sasniedzot 33,9 milj. EUR. Tāpat 2024.gada 9 mēnešos palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā no 25,6% (2023. gada 9 mēnešos) līdz 27,2%.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā ieņēma Apvienotā Karaliste ar 7,9% jeb 4,1 tūkst. t, Fēru salas ar 5,5% jeb 2,8 tūkst. t, Islande ar 4,6 % jeb 2,3 tūkst.t un Norvēģija ar 4,4 % jeb 2,28 tūkst. t. Zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms samazinājās no Apvienotās Karalistes par 284 t, Norvēģijas par 138 t un Islandes par 20 t, savukārt palielinājās no Fēru salām par 750 t.

Latvija šajā periodā sāka importēt zivju produkciju (bez konserviem) no tādam valstīm, kā Mauritānija, Maurīcija, Meksika, Taizeme, Turcija, bet pārtrauca zivju produkcijas importu no Baltkrievijas, Ekvadoras, Īrijas un Slovēnijas, taču importa apjomi no iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 45 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2024.gada 9 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 51,2 tūkst. t)

Avots:CSP

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2024. gada 9 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 51,2 tūkst. t)

Avots:CSP

2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 5,9% un par 12,5%. Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms 2024.gada 9 mēnešos tonnās veidoja 5,8 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju importa apmērs sasniedza 30,5 milj. EUR.

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. 2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju imports no ES valstīm nedaudz samazinājās apjoma ziņā par 0,7% jeb 31 t, taču palielinājās naudas izteiksmē par 6,5% jeb 1,4 milj. EUR. Par 5 procentu punktiem samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā. 2024. gada 9 mēnešos ES valstu īpatsvars veidoja 74,9% jeb 4,4 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma.

2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomi samazinājās no Polijas par 181 t, Lietuvas par 121 t, Zviedrijas par 52 t un Spānijas par 25 t, bet palielinājās no Dānijas par 157 t, Nīderlandes par 78 t un Igaunijas par 36 t. Turklāt 2024. gada 9 mēnešos līderpozīcijā ar 39,9% īpatsvaru jeb 2,3 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ierindojās Lietuva. Galvenokārt Latvija importēja no Lietuvas sagatavoto un konservēto zivju produkciju no siļķes (t.sk. reņģes) un zivju produkciju no surimi*.

2024. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 31,9% jeb 355 t un par 36,5% jeb 2 milj. EUR. Tāpat par 5 procentu punktiem palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un 2024. gadā 9 mēnešos tas veidoja 25,1% jeb 1,5 tūkst. t.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā ieņēma Čīle ar 6% jeb 347 t, Taizeme ar 5,4% jeb 312 t un Ķīna ar 4,4% jeb 253 t. Turklāt sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms palielinājās no Taizemes par 145 t, Ķīnas par 104 un Čīles par 64 t, savukārt samazinājās no Vjetnamas par 27 t.

Latvija šajā periodā sāka importēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus no Moldovas, bet pārtrauca no Armēnijas, Krievijas, Seišelu salām un Turcijas, taču importa apjomi no iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavotu un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 33 valstīm.

Latvijas galvenie partneri sagatavotu un konservēto zivju un jūras produktu importā 2024.gada 9 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 5,8 tūkst. t)