2024.gada 3 mēnešos ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm bija pozitīva. Eksports pārsniedz importu par 15,7 milj. EUR.

2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms samazinājās tonnās par 4% jeb 784t, savukārt palielinājās naudas izteiksmē par 6% jeb 3,4 milj. EUR, kas nozīmē, ka Latvija sāka vairāk importēt augstākas vērtības zivju produkciju (bez konserviem). 2024.gada 3 mēnešos Latvija importēja 19 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 59,8 milj. EUR vērtībā.

2024. gada 3 mēnešos nedaudz izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā. 2024.gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā samazinājās par 5,7 procenta punktu, un ES valstu īpatsvars veidoja 68,6% jeb 13 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma. Vienlaikus kopējais zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās no ES valstīm šajā periodā samazinājās par 11,3% jeb 1,7 tūkst. t, savukārt naudas izteiksmē tas palielinājās par 0,7% jeb 321 tūkst. EUR.

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma piecas valstis – Lietuva (23,8% īpatsvars no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma), Igaunija (15,6%), Zviedrija (12,3%), Dānija (5,5%) un Polija (4,8%). 2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms samazinājās no Zviedrijas, Polijas un Lietuvas, attiecīgi par 1,1 tūkst.t, 1 tūkst. t un 471t, savukārt palielinājās no Igaunijas un Dānijas, attiecīgi par 495 t un 378 t. Tāpat zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms palielinājās no Beļģijas, Itālijas, Somijas un Spānijas, bet samazinājās no Čehijas.

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās tonnās par 17,2% jeb 879 t, kopā sasniedzot 6 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē tas palielinājās par 27,2% jeb 3,1 milj. EUR, kopā sasniedzot 14,5 milj. EUR. Tāpat 2024.gada 3 mēnešos palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā no 25,8% (2023. gada 3 mēnešos) līdz 31,4%.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā ieņēma Islande ar 11,1% jeb 2,1 tūkst. t un Apvienotā Karaliste ar 10% jeb 1,9 tūkst. t. Turklāt zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms palielinājās no Fēru salām par 318 t un Indijas par 109 t, savukārt samazinājās no Norvēģijas par 457 t.

Latvija šajā periodā sāka importēt zivju produkciju (bez konserviem) no tādam valstīm, kā Grenlande, Peru un Seišelas, bet pārtrauca zivju produkcijas importu no ASV, Ekvadoras, Japānas, Kazahstānas un Krievijas, taču importa apjomi no iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2024.gada 3 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 19 tūkst. t)

Avots:CSP

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2024. gada 3 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 19 tūkst. t)

Avots:CSP

 

2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports nedaudz palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 2,4% un par 8,4%. Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms 2024.gada 3 mēnešos tonnās veidoja 2 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju importa apmērs sasniedza 10,7 milj. EUR.

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. 2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm nedaudz samazinājās gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 6% jeb 98 t un 0,7% 59 tūkst. EUR. Par 6,8 procentu punktiem samazinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā. 2024. gada 3 mēnešos ES valstu īpatsvars veidoja 76,1% jeb 1,5 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma.

2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomi samazinājās no Polijas par 120 t, Igaunijas par 53 t, Spānijas par 20 t un Zviedrijas par 20 t, bet palielinājās no Dānijas par 62 t un Nīderlandes par 47 t. Turklāt 2024. gada 3 mēnešos līderpozīcijā ar 41,7% īpatsvaru jeb 846 t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ierindojās Lietuva. Galvenokārt Latvija importēja no Lietuvas sagatavoto un konservēto zivju produkciju no siļķes (t.sk. reņģes) un zivju produkciju no surimi.

2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 42,9% jeb 145 t un par 55,3% jeb 882 tūkst. EUR. Tāpat par 6,8 procentu punktiem palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un 2024. gadā 3 mēnešos tas veidoja 23,9% jeb 484 t.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā ieņēma Čīle ar 5,7% jeb 115 t un Ķīna ar 4,8% jeb 96 t. Turklāt sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms palielinājās no Taizemes par 32 t, savukārt samazinājās no Norvēģijas par 9 t.

Latvija šajā periodā sāka importēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus no ASV, Ekvadoras, Islandes un Singapūras, bet pārtrauca no Krievijas un Seišelu salām, taču importa apjomi no iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavotu un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 26 valstīm.

Latvijas galvenie partneri sagatavotu un konservēto zivju un jūras produktu importā 2024.gada 3 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 2 tūkst. t)

 Avots: CSP

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa struktūra 2024. gada 3 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 2 tūkst. t)

*Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.

Avots: CSP

Saistītie dokumenti: