Publicēts: 28.11.2022.
Atjaunināts: 31.10.2023.
Atjaunināts: 31.10.2023.
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Latvijas Bioekonomikas stratēģiju laikposmam līdz 2030. gadam (LIBRA), ar ko valdība iepazinās otrdien, 19. decembrī. Latvija ir pirmā no jaunajām ES-13 dalībvalstīm, kas izstrādājusi nacionālo Bioekonomikas stratēģiju.
Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi u.c.), lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un enerģiju.
Bioekonomiku veidojošās nozares ir lauksaimniecība, zivsaimniecība, pārtikas rūpniecība, mežsaimniecība, kokrūpniecība, celulozes un papīra rūpniecība, kā arī atsevišķi ķīmiskās rūpniecības, biotehnoloģiju un enerģētikas nozaru sektori. Bioekonomikas nozares ir tautsaimniecības attīstības pamats, tās stiprina Latvijas teritorijas dzīvotspēju, un tām piemīt liels izaugsmes potenciāls labi apmaksātu darba vietu radīšanā.
Bioekonomikas stratēģija (LIBRA) paredz zināšanās balstītas bioekonomikas attīstību Latvijā, tādējādi kāpinot iesaistīto nozaru produkcijas eksporta un pievienoto vērtību. LIBRA vīzija: Latvijas bioekonomikas nozares ir inovāciju līderes dabas kapitāla vērtības saglabāšanā, palielināšanā un efektīvā un ilgtspējīgā izmantošanā Baltijas valstīs. Latvijā bioekonomikas nozarēs tiek izstrādāta un ieviesta inovatīva pieeja dabas resursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, tādejādi attīstot tautsaimniecību, nodrošinot augstu pievienoto vērtību, veicinot eksportu un nodarbinātību, kā arī vienlaikus sabalansējot ekonomiskās intereses ar vides kvalitātes nodrošināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu, klimata pārmaiņu risku izvērtēšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un palielināšanu.
Lai nodrošinātu bioekonomikas attīstību, informatīvajā ziņojumā noteikts, ka LIBRA mērķi ir īstenojami trīs galvenajos virzienos:
- nodrošināt, lai arī 2030. gadā bioekonomikas tradicionālajās nozarēs nodarbinātība saglabātos 2015. gada līmenī, t.i., 128 tūkstoši cilvēku,
- palielināt bioekonomikas produktu pievienoto vērtību no 2,33 miljardiem eiro 2016. gadā līdz 3,8 miljardiem eiro 2030. gadā,
- palielināt bioekonomikas eksporta produkcijas vērtību no 4,26 miljardiem eiro 2016. gadā līdz 9 miljardiem eiro 2030. gadā.
Stratēģijas mērķu sasniegšanai nepieciešama pārresoriska pieeja un visu nozaru iesaiste.
LIBRA sagatavošanā tika iesaistītas saistīto nozaru asociācijas, zinātniskās iestādes, kā arī Zemkopības ministrijas vadītās starpministriju vadības grupas pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra. Stratēģijas tehnisko sagatavošanu veica Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki. Izstrādes laikā stiprināta sadarbība ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā, ar ko kopā organizēti semināri un starptautiskas konferences, lai nodrošinātu ziemeļu labās prakses nodošanu bioekonomikā.
Valdība lēma, ka turpmāk Ekonomikas, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram, pārskatot un izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, Eiropas Savienības un citu fondu atbalsta instrumentus, tostarp 2021.–2027. gada Lauku attīstības programmu un valsts pētījumu programmas prioritārajos zinātnes virzienos saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju, ir jāņem vērā informatīvajā ziņojumā iezīmētie darbības virzieni un pasākumi, lai veicinātu bioekonomikas attīstību Latvijā.
Vairāk informācijas par LIBRA – Ministru kabineta tīmekļvietnē Informatīvais ziņojums "Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030".
Bioekonomikas foruma “Ceļā uz ilgtspējīgu un inovatīvu bioekonomiku”, kas notika Rīgā, 2017. gada 9. martā, mērķis bija uzsvērt Baltijas reģiona inovāciju potenciālu, ko piedāvā bioekonomika, kā arī radīt lielāku izpratni par inovāciju ieviešanas iespējām uzņēmējdarbībā, veicinot starpnozaru sadarbību institūciju un uzņēmēju starpā.
Forumā ieskatu par inovācijām un attīstību sniedza pārstāvji no ES, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu institūcijām, tādejādi ilustrējot iespējas, ko reģionam sniedz tieši bioekonomika. Strādājot pie Latvijas Bioekonomikas stratēģijas izstrādes, Latvija ir iesaistījusies INTERREG EUROPE projektā BIO4ECO, kura mērķis ir tuvināt enerģētikas uz zemes politikas, veicinot pāreju uz zema oglekļa ekonomiku visās projektā iesaistītajās valstīs. BIO4ECO projekta ietvaros sagatavotās rekomendācijas attiecībā uz zemes resursu efektīvu izmantošanu un oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstības risinājumiem tiks ņemtas vērā turpinot darbu pie Latvijas Bioekonomikas stratēģijas izstrādes. Foruma laikā tika apkopoti galvenie priekšlikumi Latvijas Bioekonomikas stratēģijas pilnveidei, kurus prezentēja stratēģijas izstrādes komandas pārstāvis no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Zemāk ikviens interesents var iepazīties ar galveno tēmu prezentācijām:
- Kristians Patermans, Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta bijušais direktors
- Olivjē Dubois, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO), Klimata un vides nodaļa, Enerģētikas programmas vadītājs
- Geirs Odssons, Ziemeļvalstu Ministru Padome
- Filips Mengals, Biobāzētās rūpniecības kopuzņēmums
- Sūzija Renkensa, Biobāzētās rūpniecības konsorcijs
- Mika Aalto, Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrija
- Tuomas Mustonens, kompānijas «Paptic» dibinātājs un izpildidirektors
- Kristaps Ročāns, Vidzemes plānošanas reģions
- Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitāte
- Aleksejs Nipers, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Baltijas valstīm ir augsts bioekonomikas potenciāls, jo reģions ir bagāts atjaunojamajiem bioloģiskajiem resursiem, šeit ir spēcīgs zinātniskais potenciāls, ir uzņēmēji, kuri vēlas ražot inovatīvus produktus un pakalpojumus, un ir radoša sabiedrība, kas prot novērtēt jaunievedumus. Šajos procesos nozīmīga loma ir valsts stratēģiskajam redzējumam, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt bioekonomikas attīstības stratēģiju, kas būs platforma bioekonomikas ideju attīstībai un īstenošanai.
Pēdējā gada laikā Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Zemkopības ministriju ir organizējis vairākus pasākumus, lai atbalstītu valsts bioekonomikas stratēģijas izstrādi, kas jāizdara līdz 2017. gada 30. jūnijam. Latvijas bioekonomikas stratēģijā būs noteikts bioekonomikas tvērums, prioritārie virzieni un darbības jomas.
Bioekonomikas forumu “Ceļā uz ilgtspējīgu un inovatīvu bioekonomiku” rīkoja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Zemkopības ministrija un Zaļo Tehnoloģiju inkubators.
25. augustā Rīgā, “Hotel Bergs” Stikla zālē notika seminārs “Ieguldījums bioekonomikas stratēģijas attīstībai Latvijā – labās prakses piemēri no Ziemeļvalstīm”, kuru rīkoja Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM).
ZM sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) līdz 2017. gada 30. jūnijam ir jāizstrādā valsts bioekonomikas stratēģija. Šajā dokumentu plānošanas un sagatavošanas fāzē, kurā jānosaka bioekonomikas stratēģijas prioritārās jomas un darbības, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā apņēmies palīdzēt ar Ziemeļvalstu labās prakses piemēru nodošanu.
Ziemeļu Ministru padomes biroja direktors Jans Vidbergs uzsvēra: “Bioekonomika, aprites ekonomika, zaļā izaugsme un bezatkritumu ražošana – visas ir ilgtspējīgas attīstības šķautnes. Ziemeļu ministru padomes mērķis ir atspoguļot šos teorētiskos jēdzienus “darbībā”. Ko īsti nozīmē bioekonomika mums, šim reģionam? Zivju barības gatavošana no celulozes rūpnīcu ‘atkritumiem’ ved pie jauna veida domāšanas, kad ekonomikas procesā vairs nevaram atļauties tādu lietu, kā pārpalikumi vai atkritumi. Mēs dzīvojam uz planētas ar ierobežotiem dabas resursiem, tāpēc to izmantošanā jābūt gudriem un atbildīgiem. Tāpat aizvien nozīmīgāka ir izpratne par klimata pārmaiņām un ES mērķi to mazināšanai. Viss kopā veido platformu jaunu uzņēmējdarbības ideju attīstībai, kur nozīmīgu lomu spēlē arī regulējums, valsts stratēģiskais redzējums un konkurētspējas apzināšanās pasaules tirgos.”
Semināra uzdevums bija iezīmēt prioritārās jomas un nodrošināt vienotu izpratni un pieeju bioekonomikas jautājumiem, lai nodrošinātu sasaisti ar citām politikas jomām, tādām kā aprites ekonomika, oglekļa mazietilpīga attīstība, klimata un enerģētikas politika, kā arī citām nozarēm. Semināra mērķis bija stratēģijas izstrādē iesaistīt bioekonomikas starpministriju vadības darba grupu, kurā ietilpst pārstāvji no Zemkopības, Ekonomikas, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Izglītības un zinātnes ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra, kā arī stratēģijas izstrādes grupu, kurā ietilpst vairākas Latvijas universitātes, kā arī pārstāvji no privātā, nevalstiskā un pašvaldību sektora.
Semināra pirmajā daļā referēja divi ziemeļvalstu pārstāvji: Norvēģijas bioekonomikas pētniecības institūta izpilddirektors Arne Bardalens un Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas Dabas resursu ekonomikas un resursu efektīvākas izmantošanas departamenta direktors Mika Alto, kā arī Baltijas Vides Foruma pārstāve Ingrīda Brēmere.
Savukārt semināra otrajā daļā referēja LU rektore Irina Pilvere un semināra dalībnieki tiks aicināti piedalīties debatēs.
Lai zivs būtu jebkas cits - laikraksta ”Dienas Bizness” žurnālista Didža Meļķa intervija ar Jukku Teross, Ziemeļvalstu Vides telpiskās attīstības centra Nordregio vecāko pētnieku 2016.gada maijā.