Rūpnieciskās zvejas limiti jūras piekrastes ūdeņos 2024. gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Savukārt ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē, saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, iedala šādu nozvejas apjomu:

  1. brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;
  2. brētliņu zvejai Rīgas līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;
  3. lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;
  4. mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;
  5. reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;
  6. reņģu zvejai Rīgas līcī — ne mazāk par 15 procentiem.

Padomes 2023. gada 20. novembra Regula (ES) 2023/2638, ar ko 2024. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2023/194 (turpmāk – ES regula 2023/2638) paredz mencu un lašu specializētās zvejas liegumu Baltijas jūrā 2024. gadā, kas attiecas arī uz visu Latvijas piekrasti.

Ievērojot to, ka piekrastē pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un ir neiespējami izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, Zivsaimniecības konsultatīvā padome 2023.gada 15. novembra sēdē atbalstīja ministrijas priekšlikumu par to, ka 2024. gadā mencu piezvejas limitu piekrastes zvejai būtu lietderīgi noteikt 18 tonnu apmērā, nevis tikai 3 % jeb 1,53 tonnu apmērā kā to paredz Zvejniecības likums, no Latvijai  ES regulā 2023/2638 paredzētās kopējās mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (51 tonna), lai ar to samazinātu risku potenciālai zvejas aizliegšanai piekrastē, ja pilnībā tiktu izsmelts noteiktais mencu piezvejas apjoms. Noteiktais piezvejas apjoms sīkāk starp pašvaldībām 2024. gadā netiks sadalīts, jo šis apjoms nav paredzēts iedalīšanai specializētai zvejai, bet tikai piezveju segšanai citu zivju sugu zvejā.

Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas ES regulā 2023/2638, no Latvijas kopējās 2024. gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

Zivju

suga

Piekrastes ūdeņi 2024.gads
reņģes Baltijas jūrā 45 t
reņģes Rīgas līcī 3064 t
brētliņas Baltijas jūrā 11 t
brētliņas Rīgas līcī 7 t
mencas* Baltijas jūrā un Rīgas līcī 18 t
laši Baltijas jūrā un Rīgas līcī 427 gab.

*tikai piezvejai citu zivju sugu zvejā

Savukārt reņģu nozvejas limiti Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos 2024.gadam pa ģeogrāfiskiem rajoniem tiek noteikti šādos apjomos:

Nr.p.k. Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Rīgas līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos Rīgas līča reņģes nozvejas apjoma limits % pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem* Rīgas līča reņģes nozvejas apjoma limits tonnās
1. Limbažu novads Austrumu rajons 21,7 638
2. Saulkrastu novads Dienvidu rajons 35,1 1032
3. Ādažu novads
4. Rīgas valstspilsēta
5. Jūrmalas valstspilsēta
6. Tukuma novads Rietumu rajons 43,2 1271
7. Talsu novads
Kopā 100 2941**

* atbilstoši MK noteikumu Nr. 1375 3.pielikumam.

** no kopējā Rīgas līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita (3064 tonnas) nodalīti 4% jeb 123 tonnas reņģu zvejai ar tīkliem saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1375 2.2. apakšpunktu.

Tāpat ar ES regulu 2023/2638 2024. gadā noteikts savvaļas lašu (zivis ar nenogrieztu taukspuru) ieguves aizliegums pašpatēriņa zvejā Baltijas jūrā. Tas nozīmē, ka pašpatēriņa zvejā noķertie savvaļas laši ir nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā, izņemot gadījumus, ja tiek noķerts no audzētavas izlaists lasis ar nogrieztu taukspuru. Viens pašpatēriņa zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu lasi dienā, kuram ir nogriezta taukspura.


Saites