Rūpnieciskās zvejas limiti jūras piekrastes ūdeņos 2025. gadā
Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Savukārt ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē, saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, iedala šādu nozvejas apjomu:
- brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;
- brētliņu zvejai Rīgas līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;
- lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;
- mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;
- reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;
- reņģu zvejai Rīgas līcī — ne mazāk par 15 procentiem.
Padomes 2024. gada 18. novembra Regula (ES) 2024/2903, ar ko uz 2025. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2024/257 (turpmāk – Padomes regula (ES) 2024/2903) paredz mencu un lašu specializētās zvejas liegumu Baltijas jūrā 2025. gadā, kas attiecas arī uz visu Latvijas piekrasti.
Ievērojot to, ka piekrastē pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un ir neiespējami izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, Zivsaimniecības konsultatīvā padome atbalstīja ministrijas priekšlikumu par to, ka 2025. gadā mencu piezvejas limitu piekrastes zvejai būtu lietderīgi noteikt 18 tonnu apmērā, nevis tikai 3 % jeb 1,11 tonnu apmērā no Latvijai ES regulā 2024/2903 paredzētās kopējās mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (37 tonnas), kā to paredz Zvejniecības likums. Noteiktais piezvejas apjoms sīkāk starp pašvaldībām 2025. gadā netiks sadalīts, jo šis apjoms nav paredzēts iedalīšanai specializētai zvejai, bet tikai piezveju segšanai citu zivju sugu zvejā.
Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas Padomes regulā (ES) 2024/2903, no Latvijas kopējās 2025. gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:
|
Zivju suga |
Piekrastes ūdeņi | 2025.gads |
|---|---|---|
| reņģes | Baltijas jūrā | 93 t |
| reņģes | Rīgas līcī | 3361 t |
| brētliņas | Baltijas jūrā | 7 t |
| brētliņas | Rīgas līcī | 5 t |
| mencas* | Baltijas jūrā un Rīgas līcī | 18 t |
| laši | Baltijas jūrā un Rīgas līcī | 275 gab. |
*tikai piezvejai citu zivju sugu zvejā
Savukārt reņģu nozvejas limiti Rīgas līča piekrastes ūdeņos 2025.gadam pa ģeogrāfiskiem rajoniem tiek noteikti šādos apjomos:
| Nr.p.k. | Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits | Rīgas līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos | Rīgas līča reņģes nozvejas apjoma limits % pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem* | Rīgas līča reņģes nozvejas apjoma limits tonnās |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Limbažu novads | Austrumu rajons | 21,7 | 700 |
| 2. | Saulkrastu novads | Dienvidu rajons | 35,1 | 1133 |
| 3. | Ādažu novads | |||
| 4. | Rīgas valstspilsēta | |||
| 5. | Jūrmalas valstspilsēta | |||
| 6. | Tukuma novads | Rietumu rajons | 43,2 | 1394 |
| 7. | Talsu novads | |||
| Kopā | 100 | 3227** | ||
* atbilstoši MK noteikumu Nr. 1375 3.pielikumam.
** no kopējā Rīgas līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita (3361 tonna) nodalīti 4% jeb 134 tonnas reņģu zvejai ar tīkliem saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1375 2.2. apakšpunktu.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados ar Padomes regulu (ES) 2024/2903 2025. gadā noteikts savvaļas lašu (zivis ar nenogrieztu taukspuru) ieguves aizliegums pašpatēriņa zvejā un mencu atpūtas zvejas liegums Baltijas jūrā. Tas nozīmē, ka pašpatēriņa zvejā noķertie savvaļas laši ir nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā, izņemot gadījumus, ja tiek noķerts no audzētavas izlaists lasis ar nogrieztu taukspuru. Viens pašpatēriņa zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu lasi dienā, kuram ir nogriezta taukspura.
Tāpat ar Padomes regulu (ES) 2024/2903 2025. gadā noteikts mencu atpūtas zvejas (pašpatēriņa zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību) aizliegums Baltijas jūrā. Izņēmums ir pašpatēriņa zveja, kas veikta piekrastes ūdeņos uz ziemeļiem no Dienvidu mola Liepājā un Rīgas līcī Baltijas jūras 28.2. un 28.1.apakšrajonā), kur citu zivju sugu zvejā atļauts lomā paturēt nejauši piezvejotās mencas.