Kartupeļu nozare

Publicēts: 23.11.2022.

Kartupeļu ražošana

Kartupeļu stādījumu platības 2019. gadā bija 22 tūkst. hektāru, kas ir tieši tik pat daudz, kā iepriekšējā gadā. Kartupeļu vidējai ražība 2019. gadā sasniedza 224 centneru no hektāra, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir palielinājusies par 17 %, savukārt kartupeļu kopraža palielinājās par 17,5 % (sk. 1. att.).

1. attēls. Kartupeļu stādījumu platība, kopraža un ražība Latvijā 2017.–2019. gadā
Avots: CSP

Klimatisko apstākļu ziņā 2019.gads bija veiksmīgs gads kartupeļu audzētājiem, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nesagādāja būtiskas problēmas kartupeļu audzētājiem. Kartupeļu raža un kopraža bija lielāka un kartupeļu kvalitāte bija labāka nekā iepriekšējos gados. Apkopojot datus par kartupeļu stādījumu platībām pa reģioniem (sk. 1. tab.), redzams, ka 2019. gadā lielākā kartupeļu platība – 7185 ha – tradicionāli reģistrēta Zemgales reģionā, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir par 343 ha mazāk. Savukārt Pierīgā un Vidzemē kartupeļu platība, 2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu, ir palielinājušās attiecīgi par 144 un 394 ha.

1. tabula

Kartupeļu stādījumu platība un ražība reģionos 2017.–2019. gadā

Pēc CSP datiem, lielākā un stabilākā kartupeļu ražība 2019. gadā bija Vidzemes (265 cnt/ha) un Pierīgas (241 cnt/ha) reģionā. Salīdzinājumā ar 2018. gadu tas bija attiecīgi par 50 un 25 cnt/ha vairāk.

Kartupeļu kopraža 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājās par 74 948 tonnām jeb 17,6 %. Vislielākā kartupeļu kopraža bija Zemgales reģionā – 170 987 tonnas – un Pierīgā – 116 145 tonnas, un kopumā tā ir vairāk nekā puse no Latvijā izaudzētiem kartupeļiem.

Kartupeļu pārstrāde

Latvijā ir divi lieli kartupeļu pārstrādes uzņēmumi: SIA “Aloja Starkelsen” ražo kartupeļu cieti, bet AS “Latfood” – kartupeļu čipsus.

Uzņēmums SIA “Aloja Starkelsen” papildus parastajai cietei ražo arī bioloģisko cieti un ir viens no lielākajiem bioloģiskās cietes ražotājiem ES pēc ražošanas apjoma. Kartupeļu cietes ražošanā tiek izmantotas kartupeļu šķirnes ar lielu cietes saturu. Uzņēmuma SIA “Aloja Starkelsen” 2019. gadā pārstrādātais kartupeļu daudzums turpina palielināties, kas Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielināties – par 2 209 tonnām jeb 13 %.

2. tabula

Kartupeļu cietes ražošana 2017.–2019. gadā

Palielinoties pārstrādāto kartupeļu daudzumam, arī saražotais kartupeļu cietes daudzums ir ievērojami pieaudzis – par 13,8 %. Ja rēķina saražoto cietes apjomu no viena hektāra, tas ir bijis aptuveni 3,9 t/ha – par 0,2 t/ha vairāk nekā 2018. gadā. Vidējais cietes daudzums kartupeļos bija 20,3 % – par 1 % vairāk nekā 2018. gadā. (sk. 2. tab.).

Katru gadu kļūst vairāk to saimniecību, kurās cietes kartupeļi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības, gan pēc integrētās audzēšanas metodes. Latvijā 2019. gadā ar cietes kartupeļu audzēšanu nodarbojās 149 audzētāji, tas ir par divām saimniecībām vairāk kā iepriekšējā gadā. (sk. 3. tab.).

Cietes kartupeļu kopējā platība 2019. gadā bija 1002 hektāri, tajā skaitā aptuveni 622 hektāros kartupeļi tika audzēti, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes, un tas ir par 84 hektāriem vairāk nekā 2018. gadā. Kartupeļu ražība ir atkarīga no daudziem faktoriem: galvenie ir sēklas kvalitāte un agroklimatiskie apstākļi aktīvajā kartupeļu augšanas laikā. Kartupeļu raža atšķirība atkarībā no to audzēšanas veida – bioloģiski vai integrēti – ir būtiska: integrēti audzētiem kartupeļiem –par 8,6 t/ha lielāka.

3. tabula

Cietes kartupeļu audzēšana Latvijā 2017.–2019. gadā

Uzņēmums “Latfood” 2019. gadā čipsu pārstrādē pieņēma 15,9 tūkst. tonnu “Ādažu čipsu” ražošanai audzētus kartupeļus – būtībā 2018. gada līmenī. Kartupeļi čipsu ražošanai tiek audzēti 610 ha lielā platībā, 2019. gadā – par 26 ha mazāk nekā iepriekšējā gadā (sk. 3. tab.). Visas platības tika novāktas, čipsu kartupeļu kvalitāte bija laba, īpaši laba bija čipsu cepšanās krāsa, kas iepriekšējos gadus dažām šķirnēm bija problemātiska.

4. tabula

Kartupeļu audzētāju saimniecību skaits, kopējā platība un izaudzētais kartupeļu apjoms čipsu ražošanai 2017.–2019. gadā

Uzņēmums 2019. gadā bija noslēdzis piegādes līgumus ar 20 saimniecībām. Par katru šķirni tiek slēgts atsevišķs piegādes līgums, jo katrai audzētajai šķirnei ir raksturīgas savas audzēšanas nianses un līdz ar to – arī iepirkuma cena. Čipsu ražošanai uzņēmums “Latfood” iepirka kartupeļu šķirnes ‘Lady Claire’ (29 %), ‘Verdi’ (27 %), ‘Kiebitz’ (26 %), ‘Lady Rosetta’ (5 %), ‘Bonus’ (5 %) un citas (8 %). Nelielās platībās, lai saražotu ierobežotu apjomu eksotiska izskata čipsus, tika audzētas šķirnes ar zilu un sarkanu mīkstumu jauna produkta – krāsaino čipsu – ražošanai. Tika saražots plānotais apjoms, un iegūta pirmā pieredze šo šķirņu audzēšanā, jo tām ir specifiskas prasības un tās ir grūtāk izaudzējamas. Nav sagaidāms, ka tuvākajā laikā krāsaino kartupeļu čipsu apjoms varētu būtiski pieaugt.

„Kartupeļu raža 2019. gadā kopumā Latvijā bijusi vidēji laba. Latvijas reģionos ražas atšķiras - dažiem raža laba, dažiem sliktāka, bet vairumam tā bija laba. Šķirnei ‘Verdi’ bija sliktāka kvalitāte par gaidīto, jo septembra beigās bija ražas novākšanai nelabvēlīgi laika apstākļi. Šķirnei savukārt šķirnei ‘Kiebitz ‘bija palielināts zaļo bumbuļu īpatsvars, kas ir šķirnes īpatnība un ko turpmāk centīsimies uzlabot ar specifisku agrotehniku“ sacīja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētājas vietnieks un konditorejas un uzkodu ražotāja Orkla Confectionery & Snacks Latvija (zīmols Ādažu čipsi) meitasuzņēmuma Latfood Agro valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

Kartupeļu sēklaudzēšana

Kartupeļi ir plaši audzēts kultūraugs Latvijā. Svarīgi ir izvēlēties kvalitatīvu un pārbaudītu kartupeļu sēklas materiālu, lai iegūtu stabilu kartupeļu ražu.

Kartupeļu bumbuļi ir īpaši uzņēmīgi pret dažādām slimībām, kaitēkļiem un vīrusiem. Īstenotie kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas pasākumi valstī pēdējos gados ir samazinājuši kartupeļu platības, kas inficētas ar gaišo gredzenpuvi.

Pēc VAAD datiem, 2019. gadā tika konstatēti trīs kartupeļu gaišās gredzenpuves perēkļi – viens Latgalē un divi Kurzemē, un kopumā par vienu mazāk kā 2018. gadā. Līdzīgs skaits bija 2017. un 2016. gadā – katru gadu trīs perēkļi. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem konstatēto gadījumu skaits samazinās, piemēram, 2015. gadā konstatēti septiņi perēkļi, 2014. gadā – 17 perēkļi.

Kartupeļu sēklaudzēšanas platības pēdējos gados palielinās: līdz 2013. gadam kopējā stādījumu platība bija līdz 286 ha, bet 2019. gadā tā sasniedza 455 ha un salīdzinot ar 2018.gadu platība palielinājās par 31 ha. 2019. gadā audzēja 58 kartupeļu šķirnes un salīdzinot ar 2018.gadu (63 šķirnes) to skaits samazinājās par piecām šķirnēm. No kopējā šķirņu skaita - 12 ir Latvijā selekcionētas šķirnes. No visas kartupeļu sēklaudzēšanas platības Latvijā selekcionētās šķirnes 2019. gadā aizņēma 5,8 %. No kopējās Latvijā selekcionēto šķirņu stādījumu platības (26,5 ha) pirmsbāzes kategorijas sēklu (PB1-PB4) ieguvei audzētie stādījumi aizņēma 13,4 ha jeb 50,6 %. No Latvijā selekcionētām šķirnēm lielākās platībās tika audzētas galda kartupeļu šķirnes ‘Imanta’ un ‘Prelma’, kā arī cietes kartupeļu šķirne ‘Brasla’ .

Kartupeļu sēklaudzēšanā lielāko īpatsvaru veidoja no citām Eiropas valstīm ievestās šķirnes – galda kartupeļu šķirne ‘Wega’ (12,4%) jeb 56,5 ha, cietes kartupeļu šķirne ‘Kuras’ (9,8%) jeb 44,8 ha. Lielākās kartupeļu sēklaudzēšanas platības 2019. gadā aizņēma sertificētas kategorijas (A un B) sēklas kartupeļi – 434 ha, kas veido aptuveni 95 % no kopējās kartupeļu sēklaudzēšanas platības.

Ārējā tirdzniecība

Kartupeļu ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019. gadā (11,1 milj., EUR) , kas ir par 89% vairāk nekā gadu iepriekš. Eksporta vērtība pieaugusi par 125%, importa – 74%. Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo pārskata periodā no 2017. līdz 2019. gadam pieaudzis par 26%.

Pārskata periodā no 2017. līdz 2019. gadam kartupeļu importa vērtību dinamika svārstīga, 2019. gadā sasniedzot 7,4 milj. EUR jeb par 56,6% vairāk nekā 2017. gadā (sk. 2. att.).

Latvijā 2019. gadā 100% kartupeļus imports no ES valstīm – Lietuva (26% no kopējās importa vērtības), Zviedrija (22%), Igaunija (18%), Itālija (8%), Polija (7%) u.c.

Kartupeļu eksporta tendence pārskata periodā no 2017. līdz 2019. gadam svārstīga, 2017. gadā sasniedzot zemāko kartupeļu eksporta vērtību, kam seko vērtību pieaugums. Pārskata periodā kartupeļu eksporta vērība pieaugusi par 104%, sasniedzot 3,78 milj. EUR.

2019. gadā. 99,9% no kopējā kartupeļu eksporta tiek realizēti ES iekšējā tirgū -Polija (39% no kopējās eksporta vērtības), Igaunija (30%), Lietuva (25%) u.c.