Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulāciju virs Latvijas teritorijas un laikapstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās mitrās jūras gaisa masas nodrošina lielu nokrišņu daudzumu. Latvija atrašanās mērenā klimata joslā ietekmē to, ka nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu. Nokrišņi, kas iztvaikošanas vai transpirācijas rezultātā neatgriežas atpakaļ atmosfērā, veido pazemes un virszemes ūdeņu noteci. Noteces regulēšanai Latvijā izbūvēts plašs meliorācijas sistēmu tīkls.
Zemes meliorācija ir zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, savukārt meliorācijas sistēmas ir specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai.
Zeme ir viens no galvenajiem stratēģiskajiem dabas resursiem Latvijā. Tādēļ Latvijā meliorācija veikta aptuveni 2,4 milj.ha, t.sk. 1,6 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un vairāk kā 0,8 milj. ha meža zemēs.