Piektdien, 31. janvārī, Zemkopības ministrija (ZM) organizēja izbraukuma pasākumu “Iepazīšanās ar meža apsaimniekošanu Latvijā “Mežs, klimats, cilvēks”” interesentiem un plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai, informēja par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī plānoto grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā un sabiedrības ieguvumiem ilgtermiņā. Uz pasākumu ar atvērtu diskusiju tika aicināti šī gada 14. janvāra atklātās vēstules autori, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, lai ikviena iesaistītā puse saņemtu pilnvērtīgu informāciju un skaidrojumu par normatīvo aktu šā brīža regulējumu, kā arī plānotajām izmaiņām, kas vērstas sabiedrības sociālo, ekonomisko un dabas aizsardzības interešu ievērošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā Latvijā gan mūsdienās, gan nākamajās paaudzēs.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra dialoga nozīmi meža apsaimniekošanas politikas veidošanā iesaistīto pušu vidū: “Lai pieņemtu iespējami izsvērtu un izdiskutētu lēmumu par ilgtspējīgu meža nozares politikas īstenošanu ilgtermiņā, ir vienlīdz svarīgi uzklausīt gan meža nozares cilvēkus, gan arī dabas draugu organizācijas un vides aktīvistus. Bez kompromisiem šajā situācijā neiztikt – solis pretī būs jāsper abām pusēm. Tieši tādēļ Zemkopības ministrija jau ir aizvadījusi vairāk nekā 30 dažādas sarunas un diskusijas ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem, kā arī veikusi izmaiņas sagatavotajos grozījumos, palielinot atstājamo sauso un ekoloģisko koku skaitu, turklāt ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.”
Pasākuma pirmajā daļā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” (LVMI) direktors Jurģis Jansons klātesošajiem sniedza ieskatu par meža apsaimniekošanu ražīga meža izaudzēšanai un globālo klimata izmaiņu mazināšanai”. Savukārt AS “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis izklāstīja Latvijas meža nozares nozīmi un ieguldījumu tautsaimniecībā un nodarbinātībā. Diskusijās piedalījās arī citi meža nozares eksperti. Savukārt pasākuma otrā daļa tika aizvadīta Tomes apkaimē, kur klātesošie iepazinās ar meža apsaimniekošanas praksi Latvijā. Iepazīšanās ar saimnieciskā meža audzēšanas ciklu no stāda līdz pieaugušam mežam, kas un kā jādara mežā, lai mežs piesaistītu pēc iespējas vairāk CO2, kā veido pret dažādiem nelabvēlīgiem vides faktoriem noturīgus mežus, Latvijas meža kapitāla saglabāšana un kāpināšana – šie un citi jautājumi tika izklāstīti visiem interesentiem, demonstrējot dažādus meža kopšanas paņēmienus.
Jānorāda, ka izmaiņas meža atjaunošanas un ciršanas noteikumos neattiecas uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, bet tikai uz saimnieciskajiem mežiem. Tāpat plānotās normatīvo aktu izmaiņas nepalielinās AS “Latvijas valsts meži” ciršanas apjomu valsts īpašumā esošajās meža platībās – Latvijas valsts meža apsaimniekošanas kārtību jeb AS “Latvijas valsts meži” darbību nosaka cits normatīvais akts.
ZM atgādina, ka Latvijas meža teritorija iedalāma aptuveni divās vienādās daļās – puse valstī esoša meža ir Latvijas valsts īpašumā, savukārt otra puse – privātīpašnieku īpašumā (aptuveni 50% un 50%). Savukārt normatīvo aktu grozījumi attiecināmi uz aptuveni 10% privātā meža īpašnieku. Būtiski ņemt vērā, ka grozījumi paredz meža īpašniekiem nevis pienākumu, bet gan iespēju cirst kokus savā meža īpašumā, vadoties pēc jaunajiem noteikumiem, taču meža atjaunošana salīdzinoši īsākā laikā ar kvalitatīvu stādāmo materiālu gan ir noteikta par obligātu pienākumu.
Izmaiņas meža atjaunošanas un ciršanas noteikumos neattiecas uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, bet tikai uz saimnieciskajiem mežiem. No kopējās mežu platības Latvijā ir aizsargāti teju 30 % mežu. Mežos atrodas 683 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Daļa no šīm teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.
Papildu informācija:
- Latvijā mežs pieaug ne tikai platības, bet arī krājas (koksnes) apjoma ziņā. Taču, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas meža īpašnieki joprojām atrodas sliktākos konkurences apstākļos. ZM izstrādātie grozījumi saimniecisko mežu apsaimniekošanas noteikumos uzliks par pienākumu meža īpašniekiem mežu atjaunot ar kvalitatīvu stādāmo materiālu un stimulēs savu mežu apsaimniekot ilgtspējīgi. Savukārt iespēja galvenajā cirtē cirst kokus pēc caurmēra motivēs īpašniekus audzēt ražīgākus mežus, kas būs ieguvums tautsaimniecībai un valstij – tātad visai Latvijas sabiedrībai kopumā.
- Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas noteikumu plānotās izmaiņas ir cieši saistītas ar Latvijas un ES klimata politikas mērķu sasniegšanu. Ja Latvija vēlas sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, par ko vienojušās visas ES dalībvalstis, ir jāsamazina SEG emisijas. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams palielināt CO2 piesaisti katrā dalībvalstī. Latvijā to visefektīvāk var panākt, ilgtspējīgi apsaimniekojot mežus, jo tie sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Palielināt CO2 piesaisti var divējādi. Pirmkārt, palielinot meža platības ar apmežošanu, taču šeit ir jāņem vērā, ka ne mazāk veiksmīgi kā mežsaimniecība Latvijā attīstās lauksaimniecība un valstī nav pieejamas papildu apmežojamas platības. Otrs risinājums ir CO2 piesaiste jau esošajos mežos, ko iespējams panākt, veicinot meža pieaugumu jau esošajos mežos (jo mežs labāk aug, jo vairāk CO2 piesaista) – palielināt ikgadējo meža krājas pieaugumu, ko arī paredz ZM izstrādātie meža atjaunošanas un ciršanas noteikumu grozījumi. Vienlaikus tie arī veicinās meža noturību pret ar klimata izmaiņām saistītiem riskiem – vētrām, ugunsgrēkiem, slimībām un kaitēkļiem.
- Meža nozarē ir nodarbināti ap 80 000 valsts iedzīvotāju. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas eksporta apjoms 2018. gadā sasniedza 2,6 miljardus eiro – 21% no valsts kopēja eksporta apjoma. Meža nozare ir nozīmīgākā Latvijas tautsaimniecības nozare ar pozitīvu importa un eksporta bilanci. Ievērojami ir palielinājusies meža nozares produkcijas pievienotā vērtība, 2017. gadā sasniedzot 1,11 miljardus eiro. Šobrīd Latvija nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un vietējas ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.
- Latvijas meža nozare jau sen neeksportē tikai meža resursus – apaļkokus un zāģmateriālus. Mūsdienās Latvijas kokrūpniecība saražo arvien vairāk eksportspējīgas produkcijas ar augstu pievienoto vērtību, jo meža apsaimniekošanā un koksnes apstrādē arvien vairāk ienāk Latvijas un citu valstu zinātniskajos pētījumos gūtie rezultāti un izstrādātās inovācijas.
- Meža monitoringa dati un dažādu ar mežu saistītu zinātnisko pētījumu dati ir brīvi pieejami Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” mājaslapā.
_____________________________
Informāciju sagatavoja: