Aktualizēts zvejas regulējums Baltijas jūrā saistībā ar specializētās mencu zvejas liegumu 2020.gadā

Sakarā ar mencu krājumu kritisko stāvokli  Baltijas jūras austrumu daļas ūdeņos un to specializētās zvejas aizliegumu, Zemkopības ministrija 2019.gada 30.decembrī pieņēma lēmumu “Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu”. Zemkopības ministrija papildināja lēmumu (attiecīgi ar Zemkopības ministrijas 2020.gada 30.marta lēmumu  un  tā precizējumu 2020.gada 21.aprīlī) saistībā ar mencu piezveju reņģu, brētliņu un plekstu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem īpaši attiecībā uz zveju Baltijas jūras 25.un 26.apakšrajonā, kuros tika noteikti ārkārtas pasākumi – attiecīgu zivju sugu zvejas liegumi konkrētos laikposmos saskaņā ar EK regulas Nr.1380/2013 13.pantu.

 

Saskaņā ar Zemkopības ministrijā pieņemto lēmumu zvejniekiem, makšķerniekiem un zemūdens medniekiem 2020.gadā jāievēro sekojošs zvejas papildus regulējums (lēmuma nosacījumi to labākai uztverei sagrupēti pa attiecīgiem komerczvejas un atpūtas zvejas (arī makšķerēšanas, zemūdens medību) veidiem):

 

Zvejai jūras piekrastē:

1. komerczvejniekiem, kas zvejo Baltijas jūras piekrastes ūdeņos (izņemot Rīgas jūras līci 28.1.apakšrajonā), ir noteikts papildus pienākums 2020.gadā apkopot mencu piezvejas datus par katrām desmit dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minēto informāciju līdz katra mēneša desmitās dienas beigām iesniegt Valsts vides dienestā, nosūtot to ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību;

2. komerczvejniekiem 2020.gadā, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos, ir noteikti šādi papildus pienākumi:

2.1. ja, izceļot zvejas rīkus konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

2.2. no 2020.gada 1. maija līdz 2020.gada 31.decembrim ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību  nosūtīt Valsts vides dienestam šādu informāciju:

2.2.1. ziņojumus par plānoto iziešanas jūrā laiku un kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūtīt/ iesniegt pirms iziešanas jūrā; 

2.2.2. iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 2.maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 5.pielikumam, kā arī  paziņojumam pievienot katra zvejā izmantotā zvejas rīka lielākā garuma vai atvēruma divas koordinātas. Paziņojumu iesniegt vismaz 2 stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, savukārt, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar nodrošināt, iepriekšējo paziņojumu iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas.

 

Zvejai aiz jūras piekrastes ūdeņiem:

1. reņģu un brētliņu komerczvejā Baltijas jūras 25.-32.apakšrajonā (izņemot Rīgas jūras līci 28.1.apakšrajonā) aiz piekrastes ūdeņiem jāievēro mencu piezvejas proporcija – 1 tonna mencu uz 500 tonnām reņģu un brētliņu. Proporciju nepārsniegt katra 2020.gada ceturkšņa griezumā (gada katra ceturkšņa trīs mēnešu reņģu un brētliņu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas pārsniegšanas gadījumā (skaitot līdz katra attiecīgā ceturkšņa beigu datumam – 31.martam, 30.jūnijam, 30.septembrim un 31.decembrim) pret komerczvejnieku var tikt pielietotas soda sankcijas;

2. plekstu komerczvejā Baltijas jūrā jāievēro šādi papildus nosacījumi:

2.1. 25.-32.apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1.apakšrajonā) ievērot mencu piezvejas proporciju – 1 tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu, izņemot 4.2. punktā paredzētajos gadījumos

2.2. ja starptautiskās zvejas iespēju apmaiņas rezultātā zvejniecības uzņēmums rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras Austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu Baltijas jūras 25.-32.apakšrajonā, šim uzņēmumam var tikt palielināta maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32.apakšrajonā maksimāli līdz 4 tonnām mencu uz 10 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu mencu piezvejas proporciju, ņemot vērā zvejniecības uzņēmuma iemainīto mencu piezvejas apjomu;

2.3. 2.1. un 2.2.punktos norādīto proporciju nepārsniegt katra 2020.gada pusgada griezumā (gada katra pusgada sešu mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas pārsniegšanas gadījumā (skaitot līdz katra attiecīgā pusgada beigu datumam – 30.jūnijam un 31.decembrim) pret komerczvejnieku var tikt pielietotas soda sankcijas;

2.4. plekstu komerczvejā Baltijas jūras 22.-24.apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem nepiemērot mencu piezvejas proporciju. Šajos zvejas rajonos, veicot plekstu zveju, piezvejotais mencu apjoms nedrīkst pārsniegt un tas jāatskaita no komerczvejniekam iedalītā mencu nozvejas limita.

3. komerczvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem plekstu nozvejas apjoms ir noteikts 1500 tonnu apmērā. Plekstu komerczveja aiz piekrastes ūdeņiem tiks slēgta, ja tiks sasniegts 1500 tonnu nozvejas apjoms un institūts “BIOR” zinātniski pamatotā rekomendācijā apstiprinās, ka plekstu nozvejas apjoma palielināšana virs 1500 tonnām 2020.gadā nav pieļaujama;

4. lai izvairītos no mencu nejaušas nozvejas to piezvejas lieguma periodā, ir noteikts aizliegums saskaņā ar EK regulas Nr.1380/2013 13.pantu sekojošos laikposmos:

4.1. reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejai aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā laika periodā no 2020. gada 1.maija līdz 31.jūlijam;

4.2. reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejai aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā laika periodā no 2020. gada 1.augusta līdz 31.augustam, izņemot reņģu, brētliņu zveju ar kuģiem, kuriem iepriekšējo divu gadu laikā, zvejojot šajos ūdeņos minētajā laikposmā, nav reģistrēta mencu piezveja, ja tie spēj nodrošināt attiecīgo mērķsugu zveju bez jebkura apjoma mencu piezvejas.

 

Pašpatēriņa zvejai, makšķerēšanai un zemūdens medībām:

2020.gadā Baltijas jūras 26.apakšrajona piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Liepājas pilsētas daļai un Rucavas un Nīcas novadam pieguļošajos Baltijas jūras ūdeņos) ir noteikts aizliegums – makšķerējot un veicot pašpatēriņa zveju paturēt lomā mencu, kā arī iegūt mencu zemūdens medībās.

 

Zvejas slēgšana mencu piezvejas kvotas izmantošanas gadījumā.

Komerczveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, kurā potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms (gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos) tiks slēgta, ja Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota Baltijas jūras 25.-32.apakšrajonā 171 tonna tiks pilnībā izmantota.

 

 

  • Publicēts:
    22.04.2020

Darba plāns

  • Novada Garša
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Lauksaimniecības skaitīšana 2020