Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs 21. februārī piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padome) sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstis apsprieda jautājumu, kā stiprināt saskaņotību starp ES zaļo kursu, Kopējo lauksaimniecības politiku un tirdzniecības politiku, kas garantētu ES iedzīvotājiem nodrošinātību ar pārtiku un sniegtu lauksaimniekiem nepieciešamo ienākumu atbalstu.
Zaļais kurss lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem uzliek daudzas jaunas prasības papildus jau esošajam apjomīgajam regulējumam. Jaunās prasības ietekmēs uzņēmēju pozīcijas vietējā tirgū un konkurētspēju starptautiski. ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem jau šobrīd jāpilda augstākas prasības, nekā trešajām valstīm, kā rezultātā ES produktiem ir jākonkurē ar importētajiem produktiem par vietu savā – ES – tirgū. Ja Eiropas Komisija (EK) prasības ceļ tikai ES ražotājiem, tad ES konkurētspēja gan vietējā, gan pasaules tirgū samazinās. ZM norāda, ka ES tirdzniecības politikai jātiecas nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem dalībniekiem gan iekšējā, gan ārējā tirgū, vienlaikus ņemot vērā arī lauksaimniecības sektora intereses.
ZM arī informēja EK, ka Latvijā turpinās kritiskā situācija cūkgaļas nozarē. Cūkgaļas ražošanas izmaksas kopš 2020. gada turpina pieaugt, jo būtisks cenu kāpums ir novērojams lopbarībai, kas kopā ar augstajām energoresursu izmaksām situāciju nozarē ir padarījis ārkārtīgi smagu. Tālab ir nepieciešams ES līmeņa risinājums un Latvija atkārtoti aicina EK bez kavēšanās īstenot nepieciešamos finansiālā atbalsta pasākumus. Jāatzīmē, ka šim Latvijas viedoklim un paustajai pozīcijai pievienojās arī vairākas citas krīzes rezultātā tieši skartās dalībvalstis.