Apbalvošanai ar Meža nozares Gada balvu “Zelta čiekurs 2024” izvirzītie laureāti

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, mežzinātņu doktors. Viņa vadībā 2023. gadā sekmīgi noslēdzās trīspusēja bērzu audzēšanas aspektu izpētes programma, kuras mērķis bija optimizēt bērzu kokaudžu apsaimniekošanas metodes un veicināt ģenētiski uzlabota reproduktīvā materiāla pielietošanu bērzu stādījumu ierīkošanā. Pētījums tika realizēts, risinot AS “Latvijas valsts meži” indicētu problemātiku, un tā rezultāti jau tiek lietoti praktiskā darbā meža stādījumos.

par pētījumu, kura rezultātā izstrādāti inovatīvi bērza pārstrādes atlikuma (suberīnskābju) pielietojuma risinājumi naftas produktu aizvietošanai dažādās polimēru sistēmās. Suberīnskābēm piemīt unikālas īpašības, kas pēc depolimerizācijas var tikt izmantotas gan putu poliuretāna poliolu iegūšanai, gan koksnes aizsardzībai (pārklājumiem un impregnēšanai), savukārt pāri palikušos cietos atlikumus var izmantot kā ekoloģisku koksnes plātņu materiālu saistvielu, lai aizvietotu kaitīgās formaldehīdu saturošās saistvielas. Iegūtajiem produktiem piemīt augstas mehāniskās īpašības un mitrumizturība. Pašlaik zinātnieki vēl attīsta suberīnskābju izmantošanu poliolos, no kuriem var ražot ilgtspējīgākus siltumizolācijas materiālus – putupoliuretānus, bet sadarbībā ar A/S “Latvijas Finieris” patlaban tiek realizēts līgumpētījums, lai attīstītu ekoloģiskās suberīnskābju saistvielas ieviešanu reālā saplākšņa ražotnē.

par pētījumu “Siltumizolācijas materiālu attīstība no mežsaimniecības un lauksaimniecības pieejamiem resursiem”. Tā rezultātā ir izstrādātas trīs dažādas tehnoloģijas beramo siltumizolācijas materiālu ražošanai no lokāli pieejamiem atjaunojamiem meža un lauksaimniecības resursiem. Izstrādātie materiāli ir ilgtspējīgi, jo vismaz 80% sastāv no lokāli pieejamiem atjaunojamiem resursiem, tādiem kā baltalksnis, kaņepju spaļi, salmi, kukurūzu stublāji un niedres. Izstrādātie materiāli ir paredzēti ēku siltināšanai ar iepūšanas metodi visās ēku konstrukcijās, palielinot to energoefektivitāti, vienlaikus ieskaujot oglekli un samazinot emisijas. Izstrādātie materiāli ir zinātniski novērtēti, pārbaudot to galvenās raksturīpašības, un atzīti par konkurētspējīgiem ar tirgū esošajiem līdzīgiem materiāliem, piemēram, no pārstrādātā papīra vai skujkoku šķiedrām.

kur 2024. gada vasarā noslēgusies trīs eksperimentālu ražošanas līniju testēšana un uzlabošana, tādējādi pabeidzot vairākus gadus ilgušo investīciju projektu. Tā kopējais finansējums bija 6,99 miljoni eiro un mērķis: jauna produkta ražošana - līmētās koksnes konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem. Jaunā tehnoloģija ļaus uzņēmumam nozīmīgi paaugstināt ražošanas produktivitāti, jo jaunbūvētajās ražošanas līnijās integrētas visjaunākās zinātnes atziņas. Uzņēmumā ir apgūta un praktiskajā ražošanā ieviesta jauna tehnoloģija, kādas iepriekš nebija ne Baltijā, ne Eiropā. Svarīgi, ka jaunās iekārtas ir energoefektīvas, tās samazina ražošanas slodzi uz vidi un siltumnīcefekta gāzu CO₂ emisijas.

Kuldīgā 2024. gada pavasarī darbu testa režīmā sāka AS “Latvijas Finieris” jaunā ražotne. Tās vajadzībām ir izgatavota unikāla hibrīdlobmašīna, kas apvieno divas tradicionāli finieru lobīšanā izmantotās tehnoloģijas – vārpstas un bezvārpstas, dodot iespēju nolobīt finierklučus līdz pat 25 mm serdenim un maksimāli palielinot bērza izejmateriāla izmantošanu. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanā Latvijā, nepalielinot pašreizējo mežizstrādes apjomu, dotu iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m³ bērza koksnes gadā.

kas ir stabils, latvisks ģimenes uzņēmums, dibināts 1994. gadā un šogad atzīmē 30 gadu jubileju. Uzņēmums ir specializējies apses izejmateriāla pārstrādē, veicot pilnu ražošanas ciklu no baļķa līdz gatavai produkcijai ar augstu pievienotu vērtību. “Ingrid D.” ir lielākais koka kātu ražotājs Baltijā, un šī uzņēmuma produkciju pazīst visā Eiropā. Uzņēmuma ražotos instrumentu kātus eiropieši izmanto kā profesionālajā darbībā, tā apsaimniekojot savus privātīpašumus un mazdārziņus, savukārt karogu kāti pilda savas funkcijas gan vietējos pilsētas svētkos, gan olimpiskajās spēlēs. 2023. gadā investēts automatizētā koka kātu frēzēšanas līnijā, detaļu slīpēšanas un saaudzēšanas garumā iekārtās, bet 2024. gadā ieviesta koksnes žāvēšanas iekārtu centralizēta vadības sistēma.

kurš savā īpašumā “Struteles” saimnieko jau trīsdesmit gadus. Tas ir no vecvecākiem mantots īpašums, kurā ik dienas tiek ieguldīts smags darbs, lai īpašumu arī nākamajām paaudzēm nodotu skaistu un sakoptu.

kas īpašumā “Kraujiņas” saimnieko kopā ar visu ģimeni. Kopējā meža platība ir 113 hektāri, un teju katrā stūrītī var redzēt saimnieka ieguldīto darbu.

kas saimnieko īpašumā “Vīndedži” Augšdaugavas novadā. To mežsaimnieki iegādājās pirms 10 gadiem. Meža īpašumu ar kopējo platību 36 hektāri veido gan mākslīgi, gan dabīgi ieaugušas dažāda vecuma mežaudzes

Akciju sabiedrība ”Latvijas Finieris” ir Latvijas meža nozares simbols, un viens no Latvijas kokrūpniecības veiksmes stāstiem pasaules līmenī. Tam pamatā ir nemitīgs darbs, izaugsme un dažreiz arī cīņa par pastāvēšanu. Uldis Biķis ir vadītājs, kurš gādā par sava uzņēmuma attīstību un stabilitāti, un vienlaikus ir arī meža nozarē ieredzēts viedokļu līderis, kurš pārstāv mežsaimnieku un kokrūpnieku balsi Latvijas publiskajā telpā. Viņš ir vienmēr atvērts, skaidri paužot nozares viedokli argumentēti, mērķtiecīgi un saprotami.

Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un mežsaimniecības akadēmijas (Kungl. Skogs- och Lantbruksakademien) biedrs, ilggadējs AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vadības komandas loceklis un, pārstāvot LVM intereses, arī “VMF Latvia”, “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” un “Koksnes plūsmas datu centra” vadībā. Andris Balodis ir ieviesis tādus nozares konkurētspēju veicinošus projektus un inovatīvus risinājumus kā foto uzmērīšana, elektroniskās transporta pavadzīmes, mazās meža tehnikas adaptācijā u.c. Baloža kungs daudzus gadus aktīvi darbojies Latvijas Kokmateriālu pārdevēju biedrībā un dažādās darba grupās, kas strādā pie nozares attīstības. Tāpat daudzus gadus viņš ir pasniedzējs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā.

Žurnāls savu ceļu pie lasītājiem mēro kopš 2000. gada. Pirms tam - LTV raidījumu cikls "Latvijas Zaļais zelts" (1998.-2003.g.), kurā Dzidra bija autore, režisore un raidījuma vadītāja. Tāpat viņa ir bijusi vismaz 10 filmu producente, scenāriju autore un režisore par ļoti plašu tematu loku, bet daļu arī veltot meža nozarei, piemēram "Es dzīvoju koka mājā” un "Meža aicinājums". Jāmin arī viņas paveiktais darbs vairāku Meža dienu rīkošanā, 19 gadus kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju organizētās Jaungada balles, kā arī vairāku Meža nozares gada balvas “Zelta Čiekurs” pasniegšanas pasākuma organizācijas virsvadībā.

Visu savu aktīvo darba mūžu Rita Benta ir veltījusi labāka meža veidošanai. Ritas darba mūžs ir bijis saistīts ar visiem svarīgākajiem notikumiem atjaunotās Latvijas mežsaimniecībā. Piemēram, pašreizējais Meža likums ir viens no Ritas lielajiem darbiem. Tāpat arī citos normatīvajos dokumentos, kas Ritas vadībā izstrādāti meža resursu un medību jomas regulēšanai, ielikta izpratne par nozari un mērķis nozares attīstība. Arī darbs ar jauno paaudzi Ritai nav svešs – lekcijās studentiem Rita turpina sniegt savas plašās zināšanas un pieredzi Latvijas jaunajiem mežkopjiem un meža praktiķiem.

Desmit gadus kopš 2014. gada strādājot Madonas novada pašvaldībā, Zosāra kunga pārziņā ir vairāk kā 2000 ha pašvaldības meža zemes. Viņa darbības laikā ir iestādīti 20 ha meža Madonas pilsētā un tai piegulošajā teritorijā, savukārt visā novadā tie ir gandrīz 100 ha jaunaudžu. Smeceres silā, kas ir vairāk nekā 100 ha liela meža teritorija pie Madonas pilsētas, izvietota starptautiska mēroga sporta bāze - mežs, kurā līdztekus pastāv dabas daudzveidība, saimniecisks mežs un publiskā funkcija.

Laimas Zvejnieces sākotnējais ieguldījums mūsdienīgas, eksportspējīgas, peļņu nesošas stādu audzēšanas sistēmas izveidē un daudzu gadu garumā veiktais milzīgais ieguldījums meža stādu audzēšanas attīstībā Latvijā ir grūti pārvērtējams. Jau 1992. gadā Zvejnieces kundzes vadībā Strenču virsmežniecībā tika uzbūvētas tiem laikiem neticami milzīgas, Baltijā vēl neredzētas siltumnīcas. Tā sākās moderna, inovatīva meža stādu ražošana, kuras rezultātā pašlaik Latvija ir viena no līderēm stādu audzēšanā Eiropā. “LVM Sēklas un stādi” vadītājas amatā realizēta viņas radītā ideja par saldētavu būvniecību, kas tajos laikos likās kaut kas neiedomājams, nezināms, taču šodien varam teikt, - tas radīja apvērsumu stādu ražošanā visā valstī, un ne tikai. Patlaban ne tikai valsts mežā, bet arī daudzos privātajos meža īpašumos aug produktīvas mežaudzes, kas ierīkotas, izmantojot augstvērtīgus stādus, kuru izaudzēšana ir notikusi, pateicoties tieši Laimas Zvejnieces uzņēmībai, idejām un milzīgajam darbam.

Sava ilgā pedagoģiskā darba gadu laikā, kas sākās 1983. gadā Aizupes (vēlāk Ogres) meža tehnikumā un kopš 2004. gada turpinājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU, tagadējā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, LBTU) Meža fakultātē, Olga Miezīte devusi zināšanas vairākām Latvijas mežkopju paaudzēm. Viņas pedagoģiskā un pētnieciskā darba pamatvirzieni bija meža aizsardzība un apsardzība, meža taksācija, un, strādājot Meža fakultātē, arī mežkopība. Nozīmīgākie O. Miezītes pētījumi saistīti ar baltalkšņa audžu biomasas noteikšanu, dažādu koku sugu mežaudžu sanitārā stāvokļa novērtējumu un dažādu meža kaitēkļu un slimību izplatības raksturojumu Latvijas mežā. Profesore O. Miezīte pedagoģiskajam un pētniecības darbam veltījusi vairāk nekā 40 savas dzīves gadus.