Zemkopības ministrija atsākusi intensīvu darbu, lai ES dokumentos, kas skar lauksaimniecības nākotni, tiktu atzīts, ka nākamajā ES plānošanas periodā 2028.-2034. gadam ir jāpabeidz tiešo maksājumu izlīdzināšana. Par taisnīgu tiešo maksājumu ieviešanu aktīvi iestājas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Slovākija, Bulgārija un Rumānija. Diemžēl pagaidām tam nav atbalsta no pārējām dalībvalstīm, jo tiešo maksājumu palielināšana ieinteresētajām valstīm nozīmēs to samazinājumu citām dalībvalstīm.
Lai arī tikai nesen ir sākta jaunās 2023.-2027. gada ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošana un tās ietekme uz lauksaimniecību vēl nav novērtējama, jau ir sākts darbs pie ES dalībvalstu lauksaimniecības ministru kopējā redzējuma par lauksaimniecības nākotni ES.
Jau jūnija ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē iecerēts vienoties par svarīgākajiem principiem, kas saistīti ar ES lauksaimniecības nākotni. Viens no Latvijai būtiskiem jautājumiem – turpināt cīņu par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, lai beidzot Latvijas un citu ES valstu lauksaimnieku starpā būtu līdzvērtīgi konkurences apstākļi. Kā zināms, atšķirīgi tiešie maksājumi ir viens no iemesliem, kas būtiski kropļo konkurenci ES lauksaimnieku starpā, nostādot Latvijas un vēl dažu citu ES dalībvalstu zemniekus nevienlīdzīgā situācijā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Mēs turpināsim pieprasīt, lai tiešo maksājumu izlīdzināšana tiktu iekļauta kā viens no galvenajiem elementiem kopējajā redzējumā par ES lauksaimniecības nākotni. Cīņa būs smaga, jo tā saucamās “vecās dalībvalstis” nevēlas zaudēt savu priviliģēto stāvokli.”
Tikpat svarīgi Latvijai ir panākt, lai nākotnē būtu nodrošināts atbilstošs un pietiekams ES finansējums lauku attīstībai, kam ir ļoti būtiska nozīme investīciju, lauku ekonomikas, pamatpakalpojumu pieejamības un lauku apdzīvotības u.c. izaicinājumu risināšanā, jo īpaši ievērojot KLP ierobežoto finansējumu un orientāciju uz vides un klimata ambīcijām.
Līdz šim Latvijai izdevās panākt, ka pašreizējā plānošanas periodā 2023.-2027. gadam tiešie maksājumi Latvijai tiek palielināti līdz 80% no ES vidējā līmeņa (iepriekš – 66%).