Otrdien, 25. jūlijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padome) sanāksmē Briselē, kurā Spānija kā ES prezidējošā valsts iepazīstinās ar savas prezidentūras prioritātēm un sāks darbu pie tām. Kā viena no galvenajām prioritātēm, kas sēdē tiks apspriesta, joprojām ir situācija ES lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko vēl vairāk saasinājis postošais sausums un karstums daudzviet ES. Jau ziņots, ka EK mobilizēja papildu finansējumu ES lauksaimniekiem un 26. jūnijā paziņoja par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm dalībvalstīs pastāvošo ekonomisko un klimatisko apstākļu dēļ – Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts bija 6,8 miljoni eiro.
Šis gads Latvijas lauksaimniecībai ir ļoti sarežģīts, un situācija Latvijas lauksaimniecības nozarēs turpina pasliktināties. Nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju vēl vairāk negatīvi ietekmē ilgstošais sausums 2023. gada aprīlī – jūnijā, kas ir radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm. Paredzams, ka kultūraugu ražas samazinājums negatīvi ietekmēs saimniecību ieņēmumus un to spēju segt saimniekošanas un saistību izdevumus. Lopbarības augu mazā ražība nozīmīgi palielina lopbarības sagatavošanas izmaksas. Šī gada pavasarī Latvijas augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem.
Ievērojot esošo nelabvēlīgo ekonomisko un klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražotāju darbības rādītājiem 2023. gadā, lauksaimniecības nozaru izlaides vērtība 2023. gadā varētu samazināties par aptuveni 30 procentiem. Tāpēc Latvija uzskata, ka bez EK ārkārtas atbalsta ir nepieciešama arī iespēja piemērot atsevišķas atkāpes Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikā.
Padomē tiks apspriests arī Eiropas Komisijas (EK) veiktais papildu pētījums par jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas ietekmi. Latvija uzskata, ka EK veiktajā pētījumā nav sniegta atbilde uz Padomes jautājumu par to, kā AAL lietojuma samazinājums ietekmētu lauksaimniecības kultūru ražas dalībvalstīs, ne arī ietekme uz pārtikas cenām, importu, eksportu un mežsaimniecību. Arī pati EK atzīst, ka tai trūkst datu par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksamniecībā un mežsaimniecībā. Turklāt joprojām pastāv pamatotas bažas, ka AAL lietojuma straujais samazinājums negatīvi ietekmēs saimniecību konkurētspēju lauksaimniecības tirgū.