13. un 14. decembrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē ES dalībvalstis apsprieda Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu par Ārkārtas rīcības plānu par pārtikas apgādi un nodrošinātību ar pārtiku krīzes laikā.
Covid-19 pandēmija uzskatāmi parādīja vairākas jomas pārtikas apgādē, kurās nepieciešami uzlabojumi ES līmenī, piemēram, ES ietāžu koordinācija, pārtikas tirdzniecības ierobežošana starptautiskā mērogā, politikas veidotāju saziņa. Lai uzlabotu ES gatavību riskiem, kas var apdraudēt ES pārtikas apgādi un nodrošinātību ar pārtiku, EK ir izstrādājusi ES ārkārtas rīcības plānu pārtikas nodrošinājumam, ietverot tajā vairākas darbības, kuras paredzēts īstenot no 2022. gada vidus līdz 2024. gadam, piemēram: izveidot pastāvīgu Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas ekspertu grupu; izveidot piemērotu digitālo platformu informācijas apmaiņai, kartēt sagaidāmos izaicinājumus ES pārtikas piegādes ķēdei un tās kritiskajai infrastruktūrai; izstrādāt dažādus ieteikumus krīzes situācijās u.c.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Kronbergs: “Latvija atbalsta Eiropas Komisijas secinājumos uzsvērto, ka turpmākajām darbībām ES līmenī jābalstās uz jau esošiem politikas instrumentiem, kā arī pienācīgi jāņem vērā katras dalībvalsts specifikā situācija.”
Padomes sēdē ilgstošās diskusijās visas nakts garumā pieņemta jaunā regula par zvejas iespējām 2022. gadam ES ūdeņos un ārpus ES ūdeņiem, kurā attiecīgi iekļautas arī Latvijai nākamajā gadā pieejamās zvejas iespējas starptautisko zvejniecības organizāciju un starptautisko nolīgumu ūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.
Informāciju sagatavoja: