Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pirmdien, 21. martā, piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (Padome) Briselē, kur dalībvalstis un Eiropas Komisija (EK) apsprieda saspringto situāciju lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Eiropas Savienība ir vienota savā izpratnē par Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi – apgādāt mūsu iedzīvotājus ar pārtiku nepieciešamajā apjomā. Šobrīd Eiropas Savienības līmenī ir identificēti vairāki iespējamie risinājumi un atbalsta instrumenti mūsu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu mūsu iedzīvotājiem. Šajos apstākļos mūsu lauksaimniekiem ir vajadzīgs tūlītējs atbalsts, tāpēc ir jārīkojas nekavējoties.”
Tirgus stabilizēšanai cūkkopības nozarē varētu tikt sniegts atbalsts par privāto cūkgaļas uzglabāšanu. Savukārt, lai maksimāli izmantotu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, varētu atļaut papuves izmantot pārtikas un lopbarības ražošanai, tādējādi pieļaujot atkāpes no tiešo maksājumu zaļināšanas prasību izpildes 2022. gadā. Vienlaikus varētu tikt ieviests jauns pagaidu regulējums valsts atbalstam krīzes seku mazināšanai, tostarp lauksaimniecības nozarei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī sniegts ārkārtas pielāgošanās atbalsts, izmantojot arī krīzes rezervi, jeb resursu un izejvielu cenu pieauguma kompensēšana krīzē nonākušajām nozarēm.
Papildus EK informēja dalībvalstis par lēmumu uz laiku atlikt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas mērķu sasniegšanu.
“Atzinīgi vērtējams Eiropas Komisijas rosinātais krīzes pagaidu ietvars valsts atbalstam, taču noteiktais atbalsta slieksnis saņēmējam – 20 000 eiro – ir nepietiekams, tāpēc tas jāpaaugstina,” atzīmē K.Gerhards.
Papildus vairākas ES dalībvalstis norādīja, ka lauksaimniecības nozarei šajos apstākļos nepieciešams paredzēt arī citas atkāpes no zaļināšanas nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz kultūraugu dažādošanu, kā arī būtu jāvērtē atsevišķu Zaļā kursa mērķu atbilstība situācijai un iespējas tos pielāgot, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu.
Saskaņā ar EK aprēķiniem, šobrīd nav pamata bažām par pārtikas nodrošinājumu ES dalībvalstīs. Kā uzsvēra EK lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), pārtika ir viens no ES aizsardzības stratēģijas elementiem, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par tādu ES budžetu, lai ES Kopējās lauksaimniecības politika būtu pietiekami efektīva arī no aizsardzības viedokļa.
____________________________________
Informāciju sagatavoja: