Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs
Lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai un spēcīgākai starptautiskai konkurencei vienlīdz svarīgs ir gan pieejamais finansējums nozarei, sakārtoti normatīvie akti un digitalizēti procesi. Pirmos divus nodrošina valsts, pēdējais ir jādara kopā - valstij, nozares sociālajiem partneriem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. To, ka esam uz pareizā ceļa, apliecina nozares eksporta vērtības pieaugums.
Atbilstoši “Eurostat” datiem, 2021. gada 1.pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 18,4% no kopējās eksporta vērtības – tā bija par 81,5 miljoniem eiro lielāka nekā tādā pašā periodā pērn.
Maldās tie, ka uzskata, ka lauksaimniecība un zivsaimniecība ir tradicionālas nozares, kurām inovācijas iet secen. Tā nebūt nav. Digitalizāciju ievieš valsts un mudina to lietot lauksaimniekus, tas atvieglo gan komunikāciju, pakalpojumu un finansējuma pieprasīšanu. Sākotnējās bažas, ka lauksaimnieki būs kūtri jaunu sistēmu lietošanā, izrādījušās bez pamata.
Piemēram, kopš 2021. gada darbojas Lauksaimniecības datu centra mobilā lietotne e-LDC, kurā var reģistrēt ganāmpulkus, novietnes, informēt pār dzīvnieku notikumiem, pasūtīt krotālijas un apmaksāt rēķinus. Redzam, ka lauksaimnieki to arī aktīvi izmanto.
Zemkopības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem ir izstrādājusi elektronisko tehnikas un iekārtu katalogu, kas paātrina pieteikumu aizpildīšanu par atbalsta pieprasījumu ieguldījumiem lauku saimniecībās, atceļ vajadzību pēc iepirkumiem un paātrina projektu izvērtēšanu Lauku atbalsta dienestā. Tā lauksaimnieki var saņemt finansējumu ātrāk.
Vēl no šāgada 1. janvāra sākta piekrastes zvejas datu reģistrācija ministrijas informācijas sistēmā. Gan zvejniekiem, gan atbildīgajām iestādēm reāllaikā pieejamie dati samazina manuālo darbu, administratīvo resursu un laika patēriņu, uzlabo zivju resursu pārvaldību un zvejas kontroli.
Esam piesaistījuši papildu finanšu resursus nozarei, un procesu digitalizācija ļauj vieglāk tos pārvaldīt. 2021. gadu lauksaimnieki saņems 314 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus, tas ir par 11,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Ir paplašināti arī atbalsta veidi – izstrādāti vairāki jauni instrumenti, tostarp mazajiem lauksaimniekiem, kuri pēdējos divos gados ir saņēmuši papildu finansējumu teju septiņu miljonu eiro apmērā.
Tikmēr Lauksaimniecības atbalsta programmas pārejas periodā – šogad un nākamgad – nodrošināts papildu finansējums 20 miljonu eiro apmērā – lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības aizdevumu programmu īstenošanai. Savukārt no valsts budžeta dažādām jomām 2021. gadā piešķirts 15 miljonu eiro finansējums, bet nākamgad tas ir dubultots, sasniedzot 30 miljonus eiro.
Esam nodrošinājuši pieaugošu atbalstu lauksaimniecības nozarei, lai veicinātu mūsu starptautisko konkurētspēju. Vienlaikus esam arī sakārtojuši vairākus normatīvus, lai aizsargātu mūsu lauksaimnieku intereses un atvieglotu darbu.
Piemēram, panākta taisnīgāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Izstrādāts sezonas laukstrādnieku modulis, kas atvieglo sezonas darbinieku algošanu, tajā 3000 laukstrādniekus reģistrējušas vairāk nekā 250 saimniecības.
Esam pilnveidojuši dalību zaļo publisko iepirkumu pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, lai veicinātu vietējās izcelsmes produktu lielāku pārstāvību publiskajos iepirkumos.
2021. gadā notika ilgstošas un sarežģītas ES dalībvalstu ekspertu un politiskā līmeņa noslēdzošās diskusijas par Kopējās lauksamniecības politikas nosacījumiem 2023.-2027. gadam, tostarp, par vides un klimata prasību apjomu lauksaimniekiem.
Savukārt ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē panācām Latvijas lauksaimniekiem maksimāli izdevīga politiskā vienošanās. Proti, augstākas nozvejas kvotas nekā sākotnēji ES bija to paredzējusi.
Ir likti pamati arī turpmākai pārtikas eksporta palielināšanai. Proti, ārvalstu vizītes ir vainagojušās panākumiem. Noformēti vairāk nekā 30 sertifikāti pārtikas produktu eksportam uz desmit ārvalstīm: Ukrainu, Azerbaidžānu, Indiju, Ziemeļmaķedoniju, Filipīnām, Krieviju, Austrāliju, Bahreinu, Mongoliju un Ķīnu.
Turklāt Latvijas uzņēmumi ieguvuši tiesības eksportēt lašu dzimtas zivju produktus uz Austrāliju, tā apliecinot mūsu uzņēmumu un pārtikas aprites uzraudzības kvalitāti un atbilstību Austrālijas normatīviem. Starp citu, pasaulē ir vien 11 valstis, kam ir šādas tiesības!
Ar pieaugošu finanšu atbalstu, uzlabotiem normatīviem un procesu digitalizāciju Zemkopības ministrija nodrošina praktisku atbalstu nozarei, kas jau šobrīd atspoguļojās pieaugošos rādītājos arī turpmāk mūsu darbība būs vērsta uz to, lai nozare būtu stabila un ar izaugsmi nākotnē.