Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par vienu no visbīstamākajiem meža kaitēkļiem Latvijā. Kaitēklis var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī veselus kokus, radot kokiem neatgriezeniskus bojājumus.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, kopš 2019. gada ievērojami palielinājies kaitēkļu bojāto mežaudžu apjoms. Šis pieaugums galvenokārt radies egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu dēļ, jo kopš 2019. gada vairākās vietās Latvijā konstatēta šī kaitēkļa pastiprināta savairošanās. Visievērojamākie egles mizgraužu bojājumi 2021. gadā bija Ziemeļvidzemes virsmežniecībā (226,3 ha jeb 27% no visiem bojājumiem) un Centrālvidzemes virsmežniecībā (174 ha jeb 21% no visiem bojājumiem). Šo virsmežniecību teritorijas sakrīt ar diviem lielākajiem mizgraužu savairošanās reģioniem: Lubānas apkārtni un Cēsu apkārtni – Gaujas nacionālo parku.
2021. gada rudens bija silts un sauss, kā rezultātā bija aktīva egļu astoņzobu mizgrauža otrā paaudze, kas varētu nozīmēt, ka 2022. gadā būs vērojama plaša egļu audžu kalšana. Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” monitoringa datiem lielākais kaitēkļa savairošanās risks 2022. gadā varētu būt Sēlijā un Vidzemē, bet nav izslēgta kaitēkļa savairošanās arī pārējā Latvijas teritorijā. Kaitēkļa savairošanās intensitāti nav iespējams prognozēt, jo tā ir atkarīga no laika apstākļiem, tādēļ nepieciešams ievērot drošības pasākumus. Ņemot vērā bīstamā kaitēkļa izplatību, Zemkopības ministrijas izveidotā darba grupa precizēja rīcības plānu egļu audžu aizsardzībai 2022. gadā.
Zemkopības ministrija aicina rīcības plāna izpildē iesaistītās institūcijas, meža īpašniekus un apsaimniekotājus rīkoties atbilstoši plānā “Rīcības plāns egļu mežaudžu aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi (Ips typographus) 2022. gadā”, ietvertajiem pasākumiem, lai efektīvi apkarotu šo kaitēkli un aizsargātu egļu audzes pret tā radītajiem bojājumiem.
Konstatējot mizgrauža bojājumus, lūdzam sniegt informāciju Valsts meža dienesta darbiniekiem.