Ceturtdien, 23. martā, aprit valdības pirmās simts dienas, kurās Zemkopības ministrija (ZM) īstenojusi virkni būtisku pasākumu lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas un zivsaimniecības nozares tālākai izaugsmei.
Kopš stāšanās amatā zemkopības ministrs Didzis Šmits izvirzījis vairākas prioritātes, ko plānots paveikt turpmāko gadu laikā. Kā viens no būtiskākajiem jautājumiem, pie kā sākts darbs ZM, ir bērnu ēdināšanas programma izglītības iestādēs. Tās mērķis ir sniegt iespēju bērniem ikdienā bērnudārzā un skolā saņemt veselīgu ēdienu un jau no mazotnes radināt ēst veselīgi. Jauno sistēmu plānots veidot tā, lai skolēnu ēdienkartē pēc iespējas vairāk būtu bioloģiska, vietēji ražota pārtika. Tas būtu ne vien vērtīgs atbalsts vietējiem ražotājiem, bet arī investīcija sabiedrības veselībā kopumā. Lai šo mērķi sasniegtu, jau šobrīd ir sākti nepieciešamie priekšdarbi, lai 2024. gadā sāktu vismaz trīs pilotprojektus, kuros tiktu ieviestas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā.
Lai, ņemot vērā pieaugušās ražošanas izmaksas, arī 2022./2023. mācību gadā izglītības iestādēs nodrošinātu populārās programmas “Piens un augļi skolai” īstenošanu, valdība apstiprinājusi ZM rosinātos grozījumus noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību programmai “Piens un augļi skolai”, palielinot atbalsta likmes piena izdalei. Kopumā nākamajam mācību gadam no valsts budžeta šai programmai paredzēti 2,9milj.EUR.
Sarunās ar dažādu nozaru organizācijām ministrs ir uzsvēris, ka valsts atbalstam ir pēc iespējas vairāk jāiegulda pievienotās vērtības radīšanā un uzņēmumu eksportspējā. Šī gada budžetā ievērojami palielināts finansējums lauksaimniecības un pārtikas nozares eksportspējas veicināšanai – kopumā 1,4 milj.EUR paredzēti Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs. Šis atbalsts sekmēs pārtikas nozares eksportspēju, palielinot esošos un rodot jaunus ārējos tirgus. Ieguvēji būs arī lauksaimnieki, kas realizē savu produkciju Latvijas pārstrādes uzņēmumiem. Preču eksports ir nozīmīgs virzītājspēks kā ražojošo nozaru, tā Latvijas ekonomikas attīstībai kopumā.
Lai nākotnē spētu pieņemt jaunākajās zinātniskajās atziņās balstītus lēmumus, kā arī aizstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas institūcijās, nodrošināts nozīmīgs finansējums izglītībai un zinātnei. Kopumā 1,8 milj.UR paredzēti zinātniskajiem pētījumiem Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un citās zinātniskajās institūcijās. Savukārt nozares izglītības un zinātnes institūciju materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai, lai veidotu mūsdienīgus mācību un sadzīves apstākļus studentiem, kā arī modernu darba vidi zinātniekiem, atvēlēts 6,1 milj.EUR.
Lai bez kavēšanās sāktu un sekmīgi īstenotu ES Kopējās lauksaimniecības politikas 2023.-2027. gada Stratēģiskā plāna pasākumus, šajā periodā Latvijas lauksaimniecības attīstībā ieguldot 2,5 miljardus EUR (1,7 mljrd.EUR – tiešmaksājumi, 0,8 mljrd.EUR – lauku attīstības pasākumi) ZM ir sagatavojusi, un valdība apstiprinājusi nepieciešamos MK noteikumus.
2023. gadā lauksaimniekiem no valsts budžeta nodrošināts 8,72 milj.EUR atbalsts, kas paredzēts lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai sadarbībai, tirgus un pārtikas kvalitātes shēmu veicināšanai, kā arī lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai.
Šim gadam panākts arī papildus valsts atbalsta finansējums – 50 milj.EUR – ciltsdarba maksājumiem, zinātnes pētījumiem un materiāli tehniskās bāzes stiprināšanai, selekcijas materiāla izstrādei, kredītprocentu daļējai dzēšanai, sējumu, dzīvnieku un ilggadīgo stādījumu apdrošināšanas polišu cenas daļējai kompensācijai, kā arī lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšanai.
ZM ir sākti pasākumi, kas ne vien vērsti uz meža nozares attīstību, bet arī pilnveidos normatīvus, lai Latvijā īstenotu zemu emisiju būvniecības praksi, kas ir būtiski ne vien domājot par koka izmantošanu būvniecībā kā oglekļa banku Eiropas Zaļās vienošanās ietvarā, bet arī uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Tāpat arī sākts darbs pie biežāk sastopamo zemes dzīļu apsaimniekošanas plāna, kas būs pamats turpmākām rīcībām, lai sagatavotu politikas plānošanas dokumentu par biežāk sastopamo izrakteņu ieguvi un ieguves vietu apsaimniekošanu.
Vēl viens būtisks jautājums, kam iepriekš nepietiekami pievērsta uzmanība, ir Latvijas iekšējo ūdeņu sakārtošana. Šī gada sākumā jau izstrādāti un valdībā apstiprināti četri jauni noteikumi, lai zivsaimnieki varētu pieteikt projektus astoņos pasākumos, kas vērsti uz Latvijas dabas un zivju resursu ilgtspējas saglabāšanu. Viena no programmām, piemēram, paredz uzlabot iekšējo ūdeņu ekosistēmas kvalitāti, atbrīvojot no šķēršļiem upes, un izveidot migrējošo zivju nārsta ceļus. Zivsaimniecības attīstības programmas īstenošanai, kas uzlabos zivsaimniecības nozares konkurētspēju un zivju resursu saglabāšanu, paredzēts 193 milj.EUR finansējums.
Ņemot vērā piena iepirkuma cenu straujo kritumu pēdējo mēnešu laikā, valdībā apstiprināts ZM sagatavotais rīcības plāns nozares stabilizēšanai. Uzsākts arī darbs pie kārtības izstrādes piena ražotāju un pārstrādātāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, kas paredzēs indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā. Ministrs arī iniciējis priekšlikumu par lielo tirdzniecības centru darba laika ierobežošanu ar mērķi diversificēt tirgu. Šāds ierobežojums pavērtu iespēju attīstīties mazajiem veikaliem un tirdzniecības vietām, kā arī nodrošinātu iespēju mazajiem pārstrādātājiem realizēt savu produkciju un stimulētu straujāku izaugsmi.
Visbeidzot, lai informētu Latvijas lauksaimniekus un lauku uzņēmējus par atbalsta pasākumiem 2023. gadā, kas izriet no Eiropas Kopējās Lauksaimniecības politikas, Latvijas lauku apvidos šogad organizēti plaši apmeklēti 23 reģionālie semināri.