- Atbalsts lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zivsaimniekiem, pārtikas ražotājiem
Nodrošināts finansējums Lauku attīstības programmā 2014.-2020. gadam (LAP) pārejas periodam 2021. un 2022. gadā 518 milj. eiro, t.sk. ES atveseļošanās instrumenta finansējums 84 milj. eiro, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos pēc kovida ietekmes un nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz Eiropas Zaļā kursa noteiktajiem mērķiem, stiprinot mazo un vidējo saimniecību attīstību, veicinot vides un klimata investīcijas un bioloģisko lauksaimniecību:
- nodrošināta iespēja uzņemt jaunas saistības lauku attīstības platību maksājumos, t.sk. bioloģiskajā lauksaimniecībā, pārejas periodā piešķirot 70 milj. eiro;
- nodrošināta iespēja projektu iesniegšanai mazo saimniecību darbības attīstībai (15 milj. eiro);
- nodrošināta iespēja projektu iesniegšanai jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanai (4,4 milj. eiro);
- izstrādāts normatīvais regulējums investīcijām lauku saimniecībās, pārstrādē un infrastruktūrā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” projektu iesniegšanai no 10.01.2022. gada 10. janvāra līdz 2022. gada 10. februārim (114 milj. eiro);
- nodrošināta iespēja iesniegt projekta idejas jaunu inovatīvu risinājumu izstrādei lauksaimniecībā un mežsaimniecībā pasākumā “Sadarbība” (6 milj. eiro);
- nodrošināta iespēja pretendēt uz atbalstu mežaudžu kopšanai, uzlabojot meža ekosistēmu noturību un ekoloģiskās vērtības uzlabošanu (6 milj. eiro);
- nodrošināts atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei pasākumā “Risku pārvaldība” (16,6 milj. eiro);
- īstenoti citi lauku attīstības pasākumi, t.sk. Leader pieejas īstenošana, aktivizējot vietējās teritorijas attīstību (19 milj. eiro).
LAP pārejas perioda laikā (2021.-2022. gadā) nodrošināts finansējums lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības aizdevumu un garantiju programmas īstenošanai, attiecīgi piešķirot 20 milj. eiro un 10 milj. eiro.
Īstenots 2021. gadā papildu valsts budžeta finansējums 15 milj. eiro atbalsta pasākumiem ciltsdarba maksājumiem, zinātnes pētījumiem un materiāli tehniskās kapacitātes pilnveidošanai un mazajiem lauksaimniekiem.
Nodrošināts papildu valsts budžeta finansējums 2022. gadam 30 milj. eiro šādiem pasākumiem:
- valsts atbalstam vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai – 19,5 milj. eiro;
- lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai – 3 milj. eiro;
- mazo lauksaimniecības ražotāju ienākumu valsts atbalstam – 4 milj. eiro;
- kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem – 3,5 milj. eiro.
Par 2021. gadu lauksaimniekiem tiks piešķirti ES tiešie maksājumi 314 milj. eiro, tas ir, par 4% jeb 11,3 milj. eiro vairāk nekā 2020. gadā. Tostarp tiks piešķirti tādi atbalsta veidi kā vienotais platībmaksājums, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts, atbalsts mazajiem lauksaimniekiem un gados jaunajiem lauksaimniekiem.
LAD jau ir izmaksājis 90% jeb 280 milj. eiro no piešķirtajiem ES tiešajiem maksājumiem 2021. gadā.
Aptuveni 60 000 finansējuma saņēmējiem 2021. gadā (provizoriski) izmaksāts finansējums 530 milj. eiro (t.sk. atbalsts kovida negatīvo seku novēršanai).
Valsts atbalstā, ko piešķir mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem vienreizējā maksājuma veidā, lai stiprinātu mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecību dzīvotspēju, 2021. gadā 13 750 lauksaimniekiem izmaksāti teju 3 milj. eiro.
- Kovida seku likvidēšanai piešķirtais atbalsts.
Lai mazinātu kovida krīzes negatīvo ietekmi un stimulētu ekonomiku nozarē, lauksaimniekiem 2021. gadā nodrošināts finansējums kopumā 45,5 milj. eiro tādiem pasākumiem kā:
- atbalsts saimniecību dzīvotspējas stiprināšanai, ieņēmumu samazinājumu kompensēšanai dēļ kovida negatīvās ietekmes, tostarp mājputnu, cūkkopības, mikrozaļumu ražošanai, zvejniecībai un akvakultūrai – 25,5 milj. eiro;
- uzņēmumu likviditātes un naudas plūsmas saglabāšanai, kredītsaistību izpildes nodrošināšanai – 12 milj. eiro;
- sadarbības veidu attīstībai, lai stiprinātu mazās un vidējās lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības – 0,68 milj. eiro;
- lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas īstenošanai – 7 milj. eiro;
- atbalstam īso piegādes ķēžu digitālās platformas pieejamībai, vietējo ražotāju konkurētspējas stiprināšanai – 0,32 milj. eiro.
Panākta taisnīgāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, nosakot, ka lauksaimnieki 10% no obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai veiks reizi gadā, nevis reizi ceturksnī, kā to veic citas pašnodarbinātās personas.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu izmantojušas un laukstrādniekus reģistrējušas vairāk nekā 250 saimniecības, reģistrēti trīs tūkstoši laukstrādnieku.
Administrēts jauns atbalsta pasākums “Dabasgāze ar samazināto nodokļa likmi”.
2021. gadā norisinājušās ilgstošas un sarežģītas ES dalībvalstu ekspertu un politiskā līmeņa noslēdzošās diskusijas par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nosacījumiem 2023.-2027. gadam, t.sk. par vides un klimata prasību apjomu lauksaimniekiem. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika panākta Latvijas lauksaimniekiem maksimāli izdevīga politiskā vienošanās par KLP nosacījumiem 2023.-2027. gadam.
Izstrādāts ES KLP stratēģiskā plāna projekts 2023.-2027. gadam, tostarp sagatavota situācijas un SVID analīze, identificētas vajadzības un sagatavoti tiešo maksājumu, lauku attīstības pasākumu un ražotāju organizāciju atbalsta intervenču priekšlikumi ES mērķu sasniegšanai, sagatavots KLP nākotnes maksājumu kalkulators.
Atbalstot un veicinot pārtikas produktu eksportu, noformēti vairāk nekā 30 sertifikāti pārtikas produktu eksportam uz Ukrainu, Azerbaidžānu, Indiju, Ziemeļmaķedoniju, Filipīnām, Krieviju, Austrāliju, Bahreinu, Mongoliju, Ķīnu.
ZM, LAD, LLKC un Latvijas Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācija izstrādājusi Tehnikas un iekārtu katalogu. Tas skatāms LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Katalogā apkopota informācija par tehnikas vienībām, ko lauksaimnieki var iegādāties atbalsta pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”. Ieguvumi lauksaimniekiem: nav jāveic iepirkuma procedūra, ātrāk var aizpildīt projekta pieteikumu, LAD ātrāk izvērtē projektu u.tml.
Šajā lauksaimniecības sezonā (līdz 2021. gada 30. oktobrim) VAAD inspektori veikuši 1842 augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas uzraudzības pārbaudes (2020. gadā kopumā – 1874 pārbaudes), tajā skaitā veiktas gan plānotās, gan operatīvās pārbaudes. Salīdzinot ar 2020. gadu, divreiz samazinājies operatīvo pārbaužu skaits, kas veikts, pamatojoties uz iedzīvotāju ziņojumu par iespējamajiem AAL lietošanas pārkāpumiem – šosezon saņemti 93 ziņojumi, 2020. gadā – 198 ziņojumi. Šosezon pārbaudēs konstatēti 65 pārkāpumi (kopumā 2020. gada laikā konstatēti 74 pārkāpumi).
- Atbalsts zivsaimniecības attīstībai.
Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gada periodā atbalsts zivsaimniecībai sasniegs 192,7 milj. eiro, kas ļaus nozares un piekrastes reģionu attīstībā ieguldīt par teju 10 milj. eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā un par 26 milj. eiro vairāk nekā 2007.-2013. gada periodā.
Īstenojot Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam, no plānošanas perioda sākuma nodrošināts atbalsts zivsaimniecības nozares konkurētspējai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai par 173,8 milj. eiro, tādējādi no perioda sākuma piesaistot projektu īstenošanai 95% no pieejamā finansējuma, no tiem 2021. gada laikā projektu īstenošanai piesaistīti 69 milj. eiro.
2021. gadā nodrošināts Zivju fonda atbalsts 132 projekta īstenošanai zivju pavairošanai, resursu izpētei, zivju aizsardzībai/kontrolei u.c. pasākumiem par vairāk nekā 900 tūkst. eiro.
Nodrošināta Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna 2021.-2024. gadam īstenošana. Plānots, ka Latvijas publiski pieejamie iekšējie ūdeņi 2021. gadā būs papildināti vismaz ar 15 miljoniem lašu, taimiņu, līdaku, zandartu, vimbu u.c. zivju sugu mazuļiem, kā arī ar nēģu kāpuriem.
No 2021. gada 1. janvāra sākta piekrastes zvejas datu reģistrācija ZM valsts informācijas sistēmā “Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma”. Tā nodrošina zvejas datu pieejamību reāllaikā gan zvejniekiem, gan atbildīgajām iestādēm, samazina papīra dokumentu pildīšanai un iesniegšanai nepieciešamos laika un administratīvos resursus, kā arī veicina zivju resursu pārvaldību un zvejas kontroli.
- Meža nozare
2021. gada deviņus mēnešus AS “Latvijas valsts meži” (LVM) noslēdza ar 98,7 milj. eiro peļņu, kas ir par 32,8 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Peļņas līmeņa pieaugumu galvenokārt ietekmējuši augstāki ieņēmumi no koksnes pārdošanas. Koksnes gatavās produkcijas tirgos trešais ceturksnis bijis ļoti labvēlīgs, kaut arī atsevišķos segmentos iezīmējās pieprasījuma stabilizēšanās vai vājināšanās pazīmes. Atbilstoši tirgus situācijai, pašreiz Latvijā vērojams cenu samazinājums skujkoku garenzāģēšanai piemērotas apaļkoksnes segmentā.
Šogad LVM apsaimniekotajā mežā ar stādiem atjaunoti 11,8 tūkst. ha, savukārt jaunaudžu kopšana veikta 20,6 tūkst. ha platībā. Kopumā 2021. gadā valsts mežs būs atjaunots vairāk nekā 12 tūkst. ha platībā.
Īstenojot attālinātās ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmas pilotprojektu, 12 meža ugunsgrēku novērošanas torņos Pierīgā uzstādīti automatizēti risinājumi meža ugunsgrēku atklāšanai. Sistēma dod iespēju analizēt un apkopot informāciju, ko izmantot lēmumu pieņemšanā, un kopš tās ieviešanas 2021. gada pavasarī tā sevi ir pierādījusi kā pietiekami efektīvu meža ugunsgrēku atklāšanā.
Meža koku stādu realizācijas apjoma palielināšanā LVM ieguldījusi 1,8 milj. eiro. Jaunajā Mežvidu kokaudzētavā ekspluatācijā nodotas divas atlikušās siltumnīcas, un vienā no siltumnīcām uzstādīta pildīšanas-sēšanas līnija, kā arī sagatavots tehniskais projekts siltumnīcu apsildes ierīkošanai. Jau nākamā gada pavasarī plānots pārdot Mežvidu kokaudzētavā izaudzētos pirmos 3,2 milj. priedes ietvarstādu, bet pilnu ražošanas jaudu – 15 milj. stādu ik gadu – Mežvidu kokaudzētava sasniegs 2026. gadā.
Turpmāko trīs gadu laikā LVM apsaimniekotajā platībā plānots uzlabot un atjaunot gan ES nozīmes biotopus, gan arī uzlabot un atjaunot piemērotus apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai 14 īpaši aizsargājamās LVM valdījumā esošajās dabas teritorijās.
Atbalstot izglītības satura pilnveidi, LVM izstrādā jaunu digitālo mācību un metodisko līdzekli “Mežotājs” par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kura ietvaros top jauni mācību video.
Šajā rudenī jau vairāk nekā 6 tūkst. skolēnu devušies mācīties ārpus telpām – mežā, izmantojot LVM piedāvātās vides izglītības iespējas atbilstoši “Skola 2030” jaunajam mācību standartam. Meža ekspedīcijās septembrī aktīvi devušies 5.-6. klašu skolēni, savukārt oktobrī jaunāko un vecāko klašu skolēni kopā ar skolotājiem veikuši pētījumus mežā un savas skolas mērogā organizējuši izglītojošas meža dienas.
Talsu pusē Vandzenes mežā 6. augustā atklāts LVM atjaunotais mežabrāļu bunkurs, kurā pirms vairāk nekā 70 gadiem mitinājās Pētera Čevera grupa – vieni no pēdējiem nacionālajiem partizāniem Kurzemes pusē.
- Piens un augļi skolai
Neskatoties uz attālināto mācību procesu, nodrošināta programmas “Piens un augļi skolai” īstenošana, un svaigus augļus, dārzeņus un pienu 2020./2021. mācību gadā saņēmuši skolēni 1302 skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Kopumā izdalīts 2 tūkst. t piena un tūkstoš tonnu augļu un dārzeņu 3 milj. eiro vērtībā.
- Ģenētiskie resursi
ZM sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Ģenētisko resursu centru 2021. gada 26. oktobrī Svalbāras Globālajā sēklu bankā ilgtspējīgai glabāšanai nodoti 153 Latvijas izcelsmes (Latvijā izveidotas šķirnes) lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu sēklu paraugi, tādejādi stiprinot Latvijas tradicionālo augu ģenētisko resursu saglabāšanu. Galvenokārt tās ir laukaugu sugas – labība, pākšaugi, lini, kaņepes un arī dārzeņi (kopumā 30 sugas).
- Pārtika
Lai atbalstītu Latvijas medus ražotājus, jau vairākus gadus tiek realizēts zinātniskais pētījums par Latvijas izcelsmes medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu. Pētījuma rezultātā tiks izveidota datubāze, ar kuras palīdzību varēs atšķirt Latvijas izcelsmes medu no citu valstu ražojumiem, kā arī izvērtēta Latvijas medus kvalitāte un veikts pesticīdu atlieku izplatības monitorings.
Nodrošināta dalība zaļo publisko iepirkumu pilnveidē pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, lai veicinātu vietējās izcelsmes produktu (bioloģiskie, integrētie un NPKS) lielāku pārstāvību publiskajos iepirkumos.
- Veterinārija
ZM sadarbībā ar PVD ir panākusi, ka EK pieņēmusi lēmumu Latviju iekļaut to valstu sarakstā, kurām piešķirti valsts statusi “brīvs no trakumsērgas infekcijas”, “brīvs no infekciozā katarālā drudža vīrusa infekcijas” un “brīvs no lašu infekciozās anēmijas”. Ar šo lēmumu ir apstiprināts fakts, ka Latvijā veiksmīgi tiek veikta trakumsērgas, infekciozā katarālā drudža un lašu infekciozās anēmijas uzraudzības programma. Šādi statusi Latvijai ļaus samazināt gadskārtējo profilaktisko izmeklējumu apjomu, kas iepriekš bija nepieciešams slimības kontroles procesā. Turpmāk Latvijai būs jāveic izmeklējumi tikai tik daudz, lai saglabātu valstij piešķirto statusu.
- Pārtikas drošuma uzraudzība
Lai nepieļautu negodīgas komercprakses īstenošanu un tīšu normatīvo aktu pārkāpšanu pārtikas apritē, PVD atlasījis, apstrādājis un analizējis gan rutīnas uzraudzības laikā iegūto informāciju, gan ražotāju un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju par komplicētām shēmām. Shēmu mērķis ir gūt peļņu, laižot tirgū falsificētus vai neatbilstošus pārtikas produktus, tādējādi radot ievērojamus zaudējumus Latvijas ražotājiem, apdraudot patērētāju veselību un veicinot negodīgu konkurenci, gūstot nepamatotas priekšrocības.
- Pārtikas eksports
Noslēdzoties teju četrus gadus ilgam saskaņošanas darbam, Latvija ir kļuvusi par 11. valsti pasaulē, kuras uzņēmumi var eksportēt lašu dzimtas zivju produktus uz Austrāliju. Lašu dzimtas zivju produktus uz Austrāliju drīkst eksportēt tikai Austrālijas atzītas valstis, kas spēj pierādīt uzņēmumu un arī pārtikas aprites uzraudzības sistēmas atbilstību Austrālijas normatīvo aktu prasībām. Līdz šim to bija izdevies paveikt vien 10 pasaules valstīm.
- Lauksaimniecības dati e-vidē
No 2021. gada 19. aprīļa darbojas mobilā lietotne e-LDC, kurā var:
- reģistrēt ganāmpulku – reģistrēti vairāk nekā 63 ganāmpulki;
- reģistrēt novietni – reģistrētas vairāk nekā 57 novietnes;
- paziņot informāciju par dzīvnieku notikumiem: atnešanos, apzīmēšanu, izslēgšanu, pārskatus par bitēm, citām sugām, cūku kustības kopsavilkumu un pašpatēriņa cūku pārskatu;
- pasūtīt krotālijas, apmaksāt rēķinus. Lietotnē ir ievadīti vairāk nekā 1200 ziņojumi.
Izveidota mobilā lietotnē “LDC dati”, kurā var atlasīt informāciju par LDC dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku reģistrētiem dzīvniekiem. Publiski ir redzama vispārīgā informācija no dzīvnieku reģistra, tai skaitā no mājas (istabas) dzīvnieka reģistra, bet autorizētiem lietotājiem – pilna informācija par dzīvnieku.
- Lauksaimniecības tehnika
Valdība apstiprinājusi ZM sagatavotos traktortehnikas un tās piekabes reģistrācijas noteikumus, lai atvieglotu traktortehnikas un tās piekabju reģistrāciju, kā arī veicinātu brīvprātīgu maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu reģistrāciju.
- Medības
VMD pakalpojumu saņemšanu medniekiem un topošajiem medniekiem padarījis daudz ērtāku, ieviešot vairākus jaunus e-pakalpojumus sistēmā “Meža valsts reģistrs”. Tagad elektroniski var pieteikties, piemēram, mednieka kandidāta praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu pārbaudījumam, saņemt mednieka sezonas karti, nomainīt mednieka apliecību u.c. Ik medību sezonu aptuveni 21 tūkst. mednieku saņem mednieka sezonas kartes, un gada laikā aptuveni 1500 mednieka piesakās mednieka kandidāta statusam.
- Plūdu draudu novēršana
VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) 2021. gadā ERAF pasākumā “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” ir īstenojusi piecus projektus ar 12,77 milj. eiro attiecināmām izmaksām. Ir pārbūvēta viena valsts nozīmes ūdensnoteka 3,14 km garumā. Ir atjaunotas divas valsts nozīmes ūdensnotekas 27,49 km un divi aizsargdambji 17,62 km garumā. Līdz ar to plūdu riski samazināti 2340 Latvijas iedzīvotājiem un no plūdu draudiem pasargāti 8905 ha applūstošās teritorijas. Kopā šajā programmā ir īstenoti 24 projekti par 37,907 milj. eiro, no plūdiem riskiem ir pasargāti 10 tūkst. iedzīvotāju un 26,5 tūkst. ha applūstošās teritorijas.
Ieguldot ELFLA finansējumu, ZMNĪ īsteno valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2021. gadam ietvaros. 2021. gadā īstenoti 12 projekti par kopējo summu 1,5 milj. eiro. Atjaunotas vai pārbūvētas valsts nozīmes ūdensnotekas 100 km garumā. Kopā šajā programmā īstenoti 198 projekti par kopējo summu 33,16 milj. eiro, atjaunojot vai pārbūvējot ūdensnotekas 1765 km garumā.
Meliorācijas kadastra informācijas sistēmai ir izveidota datu apmaiņa elektroniskā vidē tiešsaistē ar Būvniecības informācijas sistēmu BIS www.bis.gov.lv, kurā tiek nodrošināta informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie elektroniskie pakalpojumi (e-pakalpojumi).