Piektdien, 10. septembrī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards tikās ar ES vides, okeānu un zivsaimniecības komisāru Virgīniju Sinkēviču (Virginijus Sinkevičius), kurš ieradies darba vizītē Rīgā, lai pārrunātu aktualitātes zivsaimniecībā. Šobrīd ļoti svarīgs ir jautājums par zvejas iespējām 2022. gadam Baltijas jūrā, kas tiks noteiktas visām Baltijas jūras valstīm.
Ministrs Kaspars Gerhards sarunā ar ES komisāru Virgīniju Sinkēviču norādīja, ka Latvija atbalsta un pieliek pūliņus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zivju resursu pārvaldību Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, saglabājot un uzlabojot bioloģisko daudzveidību, kā arī atbildīgi izmantojot zivju resursus. Tai pat laikā nedrīkst visu atbildības nastu par vides pasliktināšanās un klimata pārmaiņu ietekmi uz zivju resursiem balstīt tikai uz zvejniecības un zivju pārstrādes nozaru pleciem, ar katru gadu arvien samazinot pieļaujamās nozvejas apjomus. Latvija, īstenojot zivsaimniecības politiku, ievieš visaptverošus pasākumus jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, resursu aizsardzībai un atjaunošanai, kā arī zivju migrācijas ceļu uzlabošanai.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Eiropas Komisijas rosinātie zvejas iespēju ierobežojumi 2022. gadā Baltijas jūrā ir stingrāki, nekā rekomendē zinātnieki. Latvija noteikti nevar atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu nepalielināt brētliņu krājumu nozveju 2022. gadā, kas būtu pieļaujams atbilstoši zinātnes padomam. Arī ierobežojumi, kas ir nepieciešami reņģu zvejai, nevar kalpot par aizliegumu izmantot ļoti labā stāvoklī esošā brētliņu krājuma zvejas iespējas. Tāpat arī Eiropas Komisijas ierosinātais reņģu nozvejas limita samazinājums vairāk nekā uz pusi viena gada laikā ir vairāk nekā pārspīlēts, ja vērtējam šāda lēmuma negatīvo ietekmi uz zvejniecības nozari.”
Latvija ir nobažījies par ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas jūrā un klimata pārmaiņu ietekmi, jo tas tieši skar tautsaimniecībā nozīmīgu zivju resursu dzīvotspēju. To var redzēt situācijā ar mencu krājumu samazināšanos Baltijas jūras austrumu daļā, kur galvenais situācijas pasliktināšanās iemesls ir klimata pārmaiņas un vide. Bet zvejas faktora ietekme uz zivju krājumiem minētajos apstākļos kļūst arvien mazāk nozīmīga.
Kā zināms, Latvijas zvejniecības un zivju produkcijas ražošanas uzņēmumi dod būtisku ieguldījumu iedzīvotāju nodarbinātībā jūras piekrastē un valsts tautsaimniecībā, kā arī nodrošina iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas un veselīgas zivju produkcijas.
Jau pavisam drīz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tiks lemts par nozvejas kvotām ES zvejniekiem, tostarp arī Latvijas zvejniekiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2022. gadā.