Lai veidotu savstarpējo izpratni un varētu labāk nodrošināt nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar zivju krājumu efektīvāku saglabāšanu un izmantošanu makšķerēšanas jomas interesēs un uzlabotu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu komunikāciju ar makšķernieku sabiedrību, Zemkopības ministrija (ZM), atbalstot vairāku individuālo makšķernieku un Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) izteikto aicinājumu, 2011. gada 21. janvārī organizēja diskusiju forumu ,,Makšķernieku sadarbība un iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas un ūdeņu pārvaldības jomā reģionu un Latvijas līmenī”.
„Makšķerēšana kļūst par arvien populārāku brīvā laika pavadīšanas veidu, kas aizrauj un nodarbina tūkstošiem cilvēku. Latvijā makšķernieki ir lielākie iekšējo ūdeņu zivju resursu izmantotāji un tāpēc nav apšaubāma makšķerēšanas nozīmīgā sociāli – ekonomiskā loma. Pasaulē, tai skaitā vairumā Eiropas valstu, makšķerēšanas organizēšanai un visiem ar to saistītajiem aspektiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. 2011. gadā augusta pirmajā nedēļā Berlīnē notiks kārtējā Pasaules konference, kas veltīta rekreācijas zvejai, vai vienkāršāk izsakoties – makšķerēšanai. Ielūgumu tajā piedalīties ir saņēmušas arī Latvijas valsts institūcijas un makšķernieku organizācijas,” uzsver ZM Zivsaimniecības politikas departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Foruma pirmajā daļā ZM zivsaimniecības speciālisti informēja par sadarbības ar makšķernieku organizācijām nozīmi lēmumu pieņemšanas un ūdeņu pārvaldības jautājumos, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji ziņoja par makšķernieku organizāciju un sabiedrības iesaistīšanu zivju resursu saglabāšanas un zvejas, makšķerēšanas kontroles pasākumos. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji iepazīstināja ar aktivitātēm, kas saistītas ar sabiedrības līdzdalību ūdeņu pārvaldības un zivju resursu saudzīgā izmantošanā.
Lai veicinātu sadarbību ar makšķernieku organizācijām lēmumu pieņemšanas un ūdeņu pārvaldības jautājumos, foruma dalībnieki (ap 100 makšķernieku un citu ieinteresēto personu) diskusijas laikā piedāvāja trīs variantus, kā izveidot makšķernieku sadarbības struktūru, kas paustu vienotu un skaidri definētu makšķernieku viedokli. Tika piedāvāts veidot makšķernieku nevalstisko organizāciju sadarbības padomi, vienotu visu Latviju aptverošu biedrību vai arī ZM vadītu Makšķerēšanas konsultatīvo padomi.
Liela daļa foruma dalībnieku atbalstīja priekšlikumu veidot Latvijas makšķernieku sadarbības padomi, kurā kā biedri ietilptu dažādas makšķernieku organizācijas. Tas varētu būt līdzīgi kā lauksaimniecības nozarē, kur lauksaimniekus pārstāv Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Tāpat foruma diskusijas gaitā makšķerniekus interesēja arī citu aktuālu jautājumu risināšana makšķerēšanas jomā. Makšķernieki pauda viedokli, ka visa nauda, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā par realizētajām makšķerēšanas kartēm un no citiem likumdošanā paredzētajiem ieņēmumiem, jānovirza pilnā apmērā Zivju fondam, lai nodrošinātu efektīvu ūdeņu un zivju resursu pārvaldību.
Zemkopības ministrijas speciālisti diskusijas laikā solīja izvērtēt makšķernieku izteikto priekšlikumu, ka nākotnē makšķerēšanas kartes varētu apmaksāt elektroniskā veidā, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus, kas tiek tērēti, drukājot kartes un organizējot to realizāciju.
Makšķernieki arī pauda izteiktu nepieciešamību ciešākai sadarbībai ar attiecīgajām valsts institūcijām, lai rastu risinājumu apmācību organizēšanai un atbilstoša finansējuma nodrošināšanai, ļaujot makšķerniekus veiksmīgāk iesaistīt sabiedriskajā vides inspektoru darbā.