Nacionālā stratēģiskā plāna un Rīcības programmas izstrādes vadības grupas sēde
Protokols Nr.3
Rīgā 2007.gada 14.martā
Sanāksmē piedalījās:
Aivars Lapiņš - Zemkopības ministrija, Valsts sekretāra vietnieks;
Aivis Reinholds - Zemkopības ministrija, Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta direktors;
Ilze Muriņa - Zemkopības ministrija, Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja;
Edīte Kubliņa - Zemkopības ministrija, Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece;
Armands Stahovskis – Zemkopības ministrija, Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vecākais referents;
Kristaps Pilskalns – Zemkopības ministrija, Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas pārvaldes vecākais referents;
Normunds Riekstiņš – Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks;
Indulis Āboliņš – Lauku atbalsta dienests;
Inārijs Voits – Latvijas Zivsaimnieku asociācija;
Andris Bite – Latvijas Zivrūpnieku asociācija;
Astrīda Pūriņa – Vides ministrija;
Igors Markuševskis – Kurzemes zvejnieku asociācija;
Taisa Trubača – Finanšu ministrija;
Augusts Arēns – Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācija;
Gunta Cepleviča – Kurzemes plānošanas reģiona administrācija;
Oļegs Ņemeņonoks – Latvijas Zivju audzētāju asociācija;
Dace Vilmane – Zemgales plānošanas reģions;
Māris Vītiņš – Latvijas Zivju resursu aģentūra;
Vladislavs Kupcāns – Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde;
Indra Ciukša – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Sēdi protokolēja:
Kristaps Pilskalns – Zemkopības ministrija, Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas pārvaldes vecākais referents.
Darba kārtība:
- Darba kārtības apstiprināšana.
- Rīcības projekta Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā (2007.-2013.g.) projekta pasākumu sadaļas apspriešana.
- Eiropas Zivsaimniecības fonda indikatīvā finanšu plāna pa prioritātēm apspriešana.
1.Darba kārtības apstiprināšana
Nolēma:
Darba kārtību apstiprināt.
2.Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā (2007.-2013.g.) projekta (turpmāk- RP projekts) pasākumu sadaļas apspriešana.
Nolēma:
Zemkopības ministrija (turpmāk- ZM) precizēs RP projekta versiju un nosūtīs vadības grupas locekļiem ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Šo precizēto RP projekta versiju vēlreiz izskatīt nākamajā Nacionālā stratēģiskā plāna un Rīcības programmas izstrādes vadības grupas sēdē, kur apspriestu, vai RP projekts ir gatavs nosūtīšanai uz Eiropas Komisiju (turpmāk- EK) konsultāciju un izvērtēšanas procesa uzsākšanai.
1.prioritārais virziens „Pasākumi Kopienas zvejas flotes sabalansēšanai”
1.1. pasākums „Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana”
Izteiktie viedokļi:
I.Voits:
Jāprecizē zvejas kuģu skaits, kas ir norādīti RP projektā, jo savādāk var rasties pārpratums attiecībā uz reālo zvejas kuģu skaitu, kas nodarbojas ar komerczveju.
Norāda, ka RP projekta 1.1.pasākumu ir iespējams ieviest trīs reizes pa visu programmēšanas periodu, jo vienas sabalansēšanas shēmas ilgums ir 2 gadi, tikai nav pateikts pēc kāda principa tiks noteikts, kad beidzās divi gadi un ir iespējams uzsākt nākamā kuģa sagriešanu metāllūžņos.
Jautā, vai būs iespējams šo pasākumu atvērt pirms RP apstiprināšanas EK.
A.Lapiņš:
Pirmkārt, par kompensāciju apmēriem. Mēģināsim saglabāt līdzšinējos apjomus, bet tas vēl jāapstiprina EK.
Pieļauj, ka šo pasākumu varētu atvērt pirms RP projekta apstiprināšanas EK, tikai ZM iepriekš būtu jāizvērtē risks, ko tā uzņemas.
RP projekta 1.1.pasākumu pa visu periodu no 2007.- 2013. gadam varēs ieviest trīs reizes un visiem kuģu īpašniekiem būs vienāds perioda lielums - katras sabalansēšanas shēmas darbības ilgums 2 gadi..
1.2. pasākums „Zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšana”
Izteiktie viedokļi:
I.Muriņa:
Norāda, ka pasākums tiks atvērts tikai tad, kad iestāsies kāds no RP projektā iekļautajiem gadījumiem (Eiropas padomes vai Komisijas vai dalībvalsts institūciju ieviesti ārkārtas pasākumi, kā rezultātā zvejniekiem uz laiku jāpārtrauc zveja).
N.Riekstiņš:
Pieļauj, ka tas varētu skart mencu zveju, bet vēl par to pāragri spriest.
1.3. pasākums „Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte”
Izteiktie viedokļi:
I.Voits:
Norāda, ka šis pasākums nebūs populārs Latvijā. To varētu izmantot viens vai divi zvejas kuģu īpašnieki.
I.Markuševskis:
Iesaka veikt aptauju starp zvejas kuģu īpašniekiem, lai varētu apkopot informāciju par tiem zvejas kuģu īpašniekiem, kas būtu gatavi pieteikties šī pasākuma atbalstam.
N.Riekstiņš:
Norāda, ka par šo pasākumu norisinājās aktīvas diskusijas Ministru padomē pirms padomes regulas apstiprināšanas, un būtu jāsaglabā iespēja ar Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansējuma starpniecību nomainīt zvejas kuģu dzinējus.
1.4. pasākums „Sociāli ekonomiskie pasākumi”
Izteiktie viedokļi:
I,Muriņa:
Norāda, ka zvejas kuģu īpašnieki pauž neapmierinātību ar augsto sociāli ekonomiskās kompensācijas apmēru (10 000 eiro), jo šāda kompensācija sekmē zvejnieku neatgriešanos nozarē.
I.Voits:
Norāda, ka tā ir taisnība attiecībā uz zvejas kuģu īpašnieku nostāju.
4.prioritārais virziens „Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība”
4.1.pasākums „Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība”
Izteiktie viedokļi:
A.Lapiņš:
Pastāta par tikšanos ar V.Veits (Eiropas Komisijas pārstāve - Head of DG Fisheries Structural policy Unit), kur noskaidrojis sīkāku informāciju par zivsaimniecības rīcības grupu (turpmāk- RG) izveidošanas nosacījumiem. Skaidrs ir, ka tās ir pilnībā jānošķir no lauku RG. Ir arī jārod pamatojums, ka tieši tie reģioni, kur mēs plānojam ieviest zivsaimniecības RG ir no zivsaimniecības atkarīgie reģioni. Rādās, ka ne no visām līdz šim plānotajām no zivsaimniecības atkarīgajām teritorijām varētu sagaidīt aktivitāti, līdz ar to rodas problēma ar indikatīvi piešķirtā finansējuma iespējamo apgūšanu. Nav pārliecības, ka šinī gadījumā, tas tiktu apgūts pilnībā.
G.Cepleviča:
Iesaka atstāt kartē iezīmētos no zivsaimniecības atkarīgos rajonus, dodot tiem iespēju veidot Zivsaimniecības RG un gatavot stratēģijas. Atkarība no zivsaimniecības šīm RG būs jāpierāda stratēģijā. Problēmas varētu būt sakarā ar nepietiekošu uzņēmēju iesaisti un aktivitāti projektu gatavošanā, jo šāda veida pasākums zivsaimniecībā tiek īstenots pirmo reizi, taču, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu lauksaimniecībā, šajā ir plašāks saņēmēju loks.
A.Reinholds:
Norāda, ka problēma ir tā, ka ne visi saprot to pamatu, kā zivsaimniecības RG darbosies un kādas funkcijas tās pildīs.
N.Riekstiņš:
Saskata lielāko problēmu ar zivsaimniecības reģionu nodalīšanu, jo Daugavpilī un Rēzeknē diezin vai būtu kapacitāte. Zivsaimniecības RG var tikt mākslīgi radītas, kas nav vēlams, jo iniciatīvai ir jānāk no pašām RG.
Šobrīd no zivsaimniecības atkarīgie reģioni būtu piekrastē un nauda, kas paredzēta no EZF nav tikai zivsaimniecībai, bet to ir iespējams tērēt ļoti dažādiem mērķiem un aktivitātēm.
A.Lapiņš:
Norāda, ka nebūtu pareizi veidot zivsaimniecības RG mākslīgi. Cik, piemēram, Cēsīs ir akvakultūras uzņēmumi?
O.Ņemeņonoks:
Pastāsta, ka Latvijas Zivju audzētāju asociācijā no Cēsīm ir trīs pārstāvji. Un mazliet dīvaini ir tas, ka Rēzeknes lielākais nodokļu maksātājs, kas darbojas zivsaimniecībā neko nav dzirdējis par zivsaimniecības RG. Trūkst informācijas par EZF un tajā atbalstāmajām aktivitātēm.
A.Lapiņš:
Informācija ir bijusi pietiekami un pat īpaši neinteresējoties var uzzināt par EZF.
N.Riekstiņš:
Norāda, ka pēc NSP iekļautās Latvijas kartes un tajā norādītajiem reģioniem, kas ir atkarīgi no Zivsaimniecības, tiks dota iespēja izveidot Zivsaimniecības RG.
2.prioritārais virziens „Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrāde un mārketings”
2.1.pasākums „Investīcijas akvakultūras uzņēmumos”
Izteiktie viedokļi:
A.Lapiņš:
Norāda uz lielo pieejamo finansējumu, kas nākamajā periodā būs pieejams. Izaicinājums ir gana liels un jāskatās tik, kā akvakultūras uzņēmumi mācēs finansējumu pielietot, lai veicinātu savu attīstību.
N.Riekstiņš:
Informē, ka pēdējā Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdē tika akceptēts īpašas akvakultūras darba grupas sastāvs, kuras darbības mērķis vērsts, lai akvakultūras attīstībai atvēlētais EZF līdzfinansējums tiktu sekmīgi un galvenais lietderīgi izmantots.
O.Ņemeņonoks:
Norāda, ka investīcijas akvakultūras uzņēmumos ir dārgs process un kredītu griestu lielums, ko uzņēmumam, lai realizētu projektu, piešķir banka bez ķīlas ir 50 000Ls, kas ir krietni par maz, lai realizētu lielus un apjomīgus projektus. Laukiem tas ir 120 000Ls un vai zivsaimniecībai nevarētu to palielināt līdz šiem 120 000Ls?
A.Lapiņš:
Tas būtu jāizanalizē un jāizpēta.
I.Voits:
Viena lieta ir uzbūvēt akvakultūrā zivju audzēšanai nepieciešamās telpas un iepirkt nepieciešamo tehniku un iekārtas, bet uzturēt pašu akvakultūras ražosanas procesu, tas ir pavisam kas cits, jo tas ir salīdzinoši dārgs.
A.Lapiņš:
Norāda, ka jābūt pozitīvai attieksmei un gan jau tad arī izdosies, lai gan patiesi, izaicinājums ir milzīgs.
G.Cepleviča:
Neskaidrs paliek, no kura fonda tad tiks segtas inovācijas.
A.Lapiņš:
Tas vēl tiks precizēts.
2.5.pasākums „Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un marketings”
Izteiktie viedokļi:
O.Ņemeņonoks:
Iesaka pie atbalsta pretendentiem pielikt akvakultūras uzņēmumus, kas papildus zivju audzēšanai nodarbojas ar apstrādi.
A.Lapiņš:
Ja šis akvakultūras uzņēmums nodarbojas arī ar apstrādi, tad tam jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk- PVD) kā apstrādes uzņēmumam. RP projektu papildināt, ka pretendents uz EZF līdzfinansējumu var būt arī tāds jaunais uzņēmējs, kurš PVD reģistrējas līdz Lauku atbalsta dienests veic gala maksājumu par projekta iesniegumu.
3. prioritārais virziens „Kopējās ieinteresētības pasākumi”
3.1. pasākums „Kopīga rīcība zivsaimniecības uzņēmumu efektīvai attīstībai ”
Izteiktie viedokļi:
A.Bite:
Nav īsti skaidrs, vai fiziskas personas arī var pretendēt uz atbalstu.
A.Lapiņš:
Fiziskas personas var pretendēt uz atbalstu, bet projekts ir kolektīvs projekts.
I.Voits:
Norāda, ka nav īsti skaidrs, kāds ir īstenošanas mehānisms saistībā ar naudas plūsmu. Vai būs viens galvenais uzņēmums, caur kuru ies naudas plūsma?
A.Lapiņš:
Šeit nav nekādu ierobežojumu.
A.Bite:
Iesaka palielināt atvēlētās naudas apjomu, jo varētu līdz perioda beigām pietrūkt.
A.Lapiņš:
Ieteikums tiks izvērtēts, sagaidot informāciju un priekšlikumu..
3.3. pasākums „Investīcijas zvejas ostās, patvēruma un zivju izkraušanas vietās”
Izteiktie viedokļi:
A.Bite:
Norada, ka pie finansējuma saņēmējiem varētu tikt paredzēti arī ražotāji, kas strādā ostu teritorijās.
A.Lapiņš:
Piekrīt, ka finansējuma saņēmēji būtu jāprecizē.
3.4. pasākums „Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas”
Izteiktie viedokļi:
A.Bite:
Vēlas lielāku atvēlētās naudas apjomu, jo jauno noieta tirgu izpēta ir dārgs process.
A.Lapiņš:
Iesaka būt piesardzīgiem. Sagaidām priekšlikumu.
Vadības grupas vadītājs A. Lapiņš
Protokolēja: K. Pilskalns