Septembrī un oktobrī notiks augsnes izpēte 65 Latvijas pagastos

Septembrī un oktobrī notiks augsnes izpēte 65 Latvijas pagastos

Šoruden, septembrī un oktobrī, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte veiks augsnes izpēti un konkrētu punktu apsekošanu 65 Latvijas pagastos.Augsnes izpēte un punktu apsekošana notiks:

  • Augšdaugavas novada Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas un Demenes pagastā,
  • Valmieras novada Jeru, Vilpulkas, Ķoņu, Naukšēnu, Sēļu un Trikātas pagastā,
  • Valkas novada Vijciema pagastā,
  • Smiltenes novada Bilskas, Smiltenes un Blomes pagastā,
  • Preiļu novada Galēnu, Stabulnieku, Saunas un Sīļukalna pagastā,
  • Rēzeknes novada Dekšāres, Viļānu, Kaunatas, Stoļerovas, Čornajas, Lūznavas, Mākoņkalna un Gaigalavas pagastā,
  • Varakļānu novada Varakļānu un Murmastienes pagastā,
  • Balvu novada Bērzpils, Lazdukalna un Rugāju pagastā,
  • Madonas novada Ošupes un Indrānu pagastā,
  • Jēkabpils novada Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastā,
  • Aizkraukles novada Neretas un Zalves pagastā,
  • Dobeles novada Vītiņu, Bēnes, Vecauces, Lielauces, Zebrenes, Īles, Annenieku un Naudītes pagastā,
  • Saldus novada Blīdenes pagastā,
  • Dienvidkurzemes novada Otaņķu, Nīcas un Grobiņas pagastā,
  • Talsu novada Dundagas, Rojas, Īves, Laucienas, Balgales un Strazdes pagastā un
  • Tukuma novada Zentenes, Cēres, Pūres, Kandavas, Sēmes un Engures pagastā.

 

Augsnes izpētes laikā ar augsnes zondes (urbja) palīdzību tiks iegūta augsnes informācija un ievākts neliels daudzums augsnes paraugu, kas nepieciešami augsnes kartēšanai. Šajā izpētē iegūtos datus izmantos kūdraugsnes izplatības modelēšanai. Kūdraugsnes kartēšana Latvijā pēdējo reizi tika veikta Padomju Savienības laikā - līdz 1990. gadam. Kopš tā laika augsnē ir notikušas izmaiņas, ko radījusi cilvēka saimnieciskā darbība (nosusināšana, lauku apsaimniekošana utt.), kā arī augsni ietekmējuši dažādi augsnes veidošanās procesi

 

Visā Latvijas augsnes izpētes gaitā iegūtie rezultāti sniegs informāciju par augsni ne vien lauksaimniekiem, bet arī zinātniskajām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm. Atjauninātā informācija būs noderīga, plānojot un izstrādājot lauksaimniecības un klimata politiku. Dati tiks izmantoti arī Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu ieviešanai, lai veicinātu lauksaimniecības zemes atbilstošu apsaimniekošanu, saglabājot lauksaimniecības nozares konkurētspēju, vienlaikus samazinot lauksaimniecības slodzi uz vidi un saglabājot ekosistēmas.

 

Augsnes izpēte mūsu valstī ir daļa no starptautiskā Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”. Zemkopības ministrijas partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanā ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Valsts augu aizsardzības dienests un Latvijas Universitāte. Projekts ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim.

 

Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljonu eiro grantu finansējums un 0,27 miljonu eiro nacionālais līdzfinansējums.

 

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

____________________

Mediju kontaktiem:
Rūta Rudzīte
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 67027498
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv  

  • Publicēts:
    29.08.2022