Eksports

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports 

 

2019. gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 12,2% un par 2,8%. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 55,1 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 64,3 milj. EUR. Vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabā ES valstis. Taču šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm samazinājās par 18,4 %, vienlaikus samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā no 37,7% (2018. g. 6 mēn.) līdz 35%.
 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Dānija, Igaunija un Polija – attiecīgi ar 8,8%, 7,6%, 5,7% un 4,9% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. Šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms uz katru no iepriekšminētām valstīm samazinājās. Visbūtiskāk Latvija zaudēja savas pozīcijas Polijā un Lietuvā – zivju produkcijas eksports  samazinājās vairāk nekā par vienu piektdaļu katrā valstī.  Zivju produkcijas eksporta apjoma kritums uz Igauniju  sasniedza 17%, savukārt zivju produkcijas eksports uz Dāniju samazinājās tikai par 1%. Turklāt samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Beļģija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija, Somija un Zviedrija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās  uz Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Lielbritāniju, Portugāli un Vāciju, bet pārmaiņas zivju produkcijas eksportā uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju produkcijas eksporta apjomu.  
 

2019. gadā I pusgadā līderpozīcijā ar 65% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), taču šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar  iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm samazinājās par 8,5%. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka Latvijas zvejniekiem samazinājās iespējas zvejot zivis Mauritānijas ūdeņos. Neskatoties uz to, ka zivju produkcijas eksports uz Mauritāniju salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu samazinājās par 21,6%,   Mauritānijas īpatsvars  Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjomā  veidoja 39%.
 

Norvēģijas tirgū ir saglabājušās pozitīvas tendences – jau otro gadu zivju produkcijas eksports uz Norvēģiju stabili pieaug.  Šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2018. gada I pusgadu Latvija palielināja zivju produkcijas eksportu uz Norvēģiju par 15,5% tonnās un par 25,5% naudas izteiksmē. Uz Norvēģiju Latvija galvenokārt eksportēja saldētas mencas filejas.  Būtiski, vairāk nekā 4 reizes,  palielinājās saldēto brētliņu eksports uz Ganu. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, ka Apvienotie Arābu Emirāti, Bosnija un Hercegovina, Kanāda, Kipra, Islande, Singapūra un Šveice, bet eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu. 
 

Šī gada I pusgadā otrajā vietā starp trešajām valstīm ar 19,3% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par  12,4% un par 7,2%.
 

Zivju produkcijas eksports uz Muitas savienības  valstīm šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās 2,7 reizes, taču šo valstu īpatsvars  veidoja tikai 2,4% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija tika eksportēta tikai uz Baltkrieviju un Kazahstānu.  Visbūtiskāk – vairāk nekā 10 reizes – pieauga zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Baltkrieviju, savukārt  pieprasījums Kazahstānas tirgū palielinājās par  13%.

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2019. gada 6 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 55,1 tūkst. t)

Tabula

2019. gada I pusgadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju kopumā eksportēja uz 43 valstīm.

 

 

Zivju konservu eksports 

 

Kā liecina statistikas dati, 2019. gada I pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās palielinājās par 6,1% un veidoja 14,5 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs pieauga par 18,5% un eksporta vērtība sasniedza 44,1 milj. EUR. 
 

Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau vairākus gadus, saglabā ES valstis.  Taču ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada I pusgadu samazinājās  par 4,5 procentu punktiem un veidoja 55,9% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Neskatoties uz to, ka šī gada I pusgadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās uz ES valstīm samazinājās par 1,8%, sagatavoto un konservēto zivju eksporta vērtība uz šīm valstīm palielinājās par 15,9%.   Jāatzīmē, ka šī gada I pusgadā visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Galvenokārt pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi  uz Lielbritāniju un Nīderlandi, attiecīgi par 480 t un  410 t. Vienlaikus pieauga  sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Austriju, Dāniju, Grieķiju, Īriju, Itāliju, Portugāli, Spāniju, Somiju, Vāciju, un eksporta apjoma pieaugums uz iepriekšminētām   valstīm  kompensēja zivju konservu eksporta apjoma kritumu uz tādam valstīm kā, Beļģija, Francija un Zviedrija. Savukārt eksporta apjoms uz ES austrumdaļas valstīm  salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu  samazinājās  gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 12% un par 4%. Starp ES austrumdaļas valstīm eksporta apjoma neliels pieaugums bija tikai  Rumānijas un  Slovākijas tirgū un tas nekompensēja sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma kritumu uz tādām valstīm, kā Čehija, Igaunija, Kipra,  Lietuva, Polija un Ungārija. 
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2018. gada I pusgadu būtiski palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 18,1% un par 25,7%.  Vienlaikus par 4,5% procentu punktiem palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, sasniedzot  2019.gada I pusgadā  44,1%. 
 

2019. gada I pusgadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports tonnās uz NVS valstīm palielinājās par 41,6%. Visbūtiskāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjums uz Uzbekistānu (2,2 reizes), Armēniju (21%) un Turkmenistānu (par 9%), turklāt Latvija saka eksportēt zivju konservus uz Tadžikistānu un Muitas savienības valstīm – Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu. Tomēr šī gada I pusgadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Muitas savienības valstīm nebija liels un sasniedza 250 t. Šo valstu īpatsvars veidoja tikai 1,7% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma. 
 

Azerbaidžāna un Moldova bija starp tām NVS valstīm uz kurieni zivju konservu eksporta apjomi samazinājās. Turklāt Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Kirgizstānu.
 

Starp citām trešajām valstīm  palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Austrāliju, Gruziju, Serbiju, Taivānu, kā arī uz Mongoliju, Honkongu, Islandi, Jaunzēlandi, Maķedoniju un Turciju.  Turklāt palielinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem Ukrainas tirgū. Šobrīd Ukraina ar 16,4% īpatsvaru ieņēma otro vietu aiz ES valstīm no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma. 

 

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra 2019. gada 6 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 14,5 tūkst. t)

 

2019. gada I pusgadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 57 valstīm. 

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports

 

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 6,2% un par 13,7%. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 130,1 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 146,1 milj. EUR.


2018. gadā līderpozīcijā ar 63,1% īpatsvaru no Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), un salīdzinājumā ar 2017. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās par 24,3% vai par 16,1 tūkst. t. Tas galvenokārt izskaidrojums ar to, ka Latvijas zvejniekiem palielinājās iespējas zvejot zivis Mauritānijas ūdeņos. Zivju produkcijas eksports uz Mauritāniju palielinājās par 72%.  Mauritānijas īpatsvars veidoja 47,9% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Vienlaikus Latvijas zvejnieki pārtrauca zveju Marokas Karalistes ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, jo 2018. gadā beidzās Protokola starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas, darbības termiņš, un jauns Protokols netika  parakstīts. Tas būtiski ietekmēja kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu, jo Latvijas zvejas kuģi Marokas Karalistes ūdeņos 2018. gadā zivis nezvejoja.


2018. gadā otrajā vietā starp trešajām valstīm ar 11,3% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 13% un par 6%, tomēr vienlaikus par 7% samazinājās eksportētas zivju produkcijas vidējas cenas. 


Zivju produkcijas eksports uz Muitas ūnijas valstīm (Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) dalībvalstu muitas savienība) 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās gandrīz 2 reizes, un veidoja tikai 0,8% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija galvenokārt tika eksportēta uz Kazahstānu un Baltkrieviju, bet pieprasījums Kazahstānas un Baltkrievijas tirgū samazinājās attiecīgi par 62% un par 6,4%. Starp citam NVS valstīm būtiski par 42% pieauga zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms tikai uz Moldovu.


Starp citām valstīm – uzlabojās situācija Norvēģijas tirgū – 2018. gadā Latvija būtiski, par 18%, palielināja zivju produkcijas eksportu uz Norvēģiju un 95,8% no eksporta apjoma uz Norvēģiju veidoja mencu filejas.  2018. gadā nozīmīgi, vairāk nekā 6 reizes, pieauga zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Ganu. 2018. gadā Latvija uz Ganu eksportēja tikai saldētas brētliņas. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, ka Bosnija un Hercegovina, Japāna, Singapūra, Honkonga un Saūda Arābija, bet eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.


Savukārt ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 9 procentu punktiem, un 2018. gadā veidoja 36,9 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma.  Uz ES valstīm Latvija eksportēja 47,9 tūks. t zivju produkcijas 103,1 milj. EUR vērtībā.


ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Dānija, Igaunija un Polija – attiecīgi ar 13%, 5,6%, 5,3% un 3,6% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu zivju produkcijas eksporta apjomi uz visām iepriekšminētām valstīm samazinājās. Būtiskais zivju produkcijas eksporta apjoma kritums bija uz Dāniju un Poliju, attiecīgi par 38% un 36%. Turklāt samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Bulgārija, Kipra, Nīderlande, Rumānija, Somija, Vācija un Zviedrija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās uz Čehiju, Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Lielbritāniju, Portugāli,  Slovākiju un Spāniju. Taču katras šīs valsts īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā nav tik nozīmīgs, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu. 

2018. gadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju kopumā eksportēja uz 50 valstīm.

 

Zivju konservu eksports

 

2018. gads ir ceturtais gads, kad Latvijas zivju apstrādes sektora uzņēmumi strādā Krievija Federācijas zvejas produktu embargo un zivju konservu aizlieguma apstākļos.  Kā liecina statistikas dati, 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās palielinājās par 5,9% un veidoja 29,6 tūkst. t. Naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs pieauga par 6,4% un eksporta vērtība sasniedza 79,5 milj. EUR. 


Latvijas zivju apstrādātāji turpināja dažādot savu eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus maksātspējīgus noieta virzienus savai produkcijai. No jauniem tirgiem visvairāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Kanādu – 2018. gadā eksporta apjoms par 48,6% pārsniedza 2017. gada līmeni. Latvija sāka eksportēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus uz Islandi, Keniju, Lībiju, Papua-Jaungvineju un Singapūru.
 

Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Apvienotiem Arābu Emirātiem, ASV, Austrāliju, Izraēlu, Ķīnu, Maķedoniju, Norvēģiju, Taivānu un Turciju. Diemžēl 2018. gada laikā samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Jaunzēlandi, Japānu, Honkongu, Kolumbiju, Korejas Republiku, Libānu, Meksiku, Mongoliju, Serbiju un Šveici, un vienlaikus Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportu uz Bosniju un Hercegovinu, Ēģipti, Makao, Nigēriju un Tadžikistānu. Taču pārmaiņas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā uz iepriekš minētajām valstīm nebija tik nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu.


Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau trešo gadu, saglabāja ES valstis. 2018. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās uz ES valstīm salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās par 2,3%, un naudas izteiksmē – par 0,7%. Neskatoties uz to, ka ES valstis dominē Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā, ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 2,1 procentu punktiem un 2018. gadā veidoja 56,4%  no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma. 2018. gadā  salīdzinājumā ar 2017. gadu gan tonnās, gan naudas izteiksmē  pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES austrumdaļas valstīm, attiecīgi par 2,1% un par 2,5%. Starp ES austrumdaļas valstīm visvairāk, gandrīz 2 reizes, pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Poliju. Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz  Bulgāriju,  Slovākiju un Rumāniju, un tas kompensēja zivju konservu eksporta apjoma kritumu uz tādam valstīm kā, Čehija, Igaunija, Ungārija un Kipra. 


Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms tonnās uz ES rietumdaļas valstīm pieauga tikai par 2,4%. Tajā pašā laikā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs naudas izteiksmē uz šīm valstīm samazinājās par 0,6%. Starp ES rietumdaļas valstīm sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi pieauga uz tādam valstīm, kā Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Īrija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija un Vācija, un tas ne tikai kompensēja eksporta apjoma kritumu uz Grieķiju (par 30%), Dāniju (par 28%), Spāniju (par 17%) un Zviedriju (par 15%), bet pozitīvi ietekmēja sagatavoto un konservēto zivju kopējo eksporta apjoma rādītājus uz ES valstīm kopumā. 


2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis), attiecīgi par 11% tonnās un par 23% naudas izteiksmē. Vienlaikus palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 41,5% līdz 43,6%. 


Taču Krievijas aizlieguma rezultātā gandrīz tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Krieviju un ar to cieši saistītajām Muitas ūnijas dalībvalstīm. Pavisam tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Kazahstānu. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms uz Kirgizstānu saglabājās 2017. gada līmenī, bet pieprasījums pēc Latvijā ražotiem konserviem Armēnijas tirgū samazinājās par 17,3%. Vienīgi uz Baltkrieviju eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga, bet pieprasījums Baltkrievijas tirgū pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem nebija liels. 2018. gadā Latvija uz Baltkrieviju eksportēja tikai 97 t zivju konservus. Pērn Muitas ūnijas valstu īpatsvars veidoja 1,8% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju apjoma. Apstākļos, kad turpina darboties Krievijas Federācijas kopējais aizliegums importēt sagatavotas un konservētas zivis no Latvijas, tikai vienam Latvijas apstrādes uzņēmumam, Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzos” ir atcēlis šo ierobežojumu. Taču 2018. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Krieviju bija pavisam nenozīmīgi, un veidoja tikai 192 t.  


Starp citām trešajām valstīm visbūtiskāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports tikai uz Ukrainu (par 15,8% vai par 690 t). Šobrīd Ukraina ar 17,2% īpatsvaru ieņēma otro vietu aiz ES valstīm Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjomā. Azerbaidžāna un Uzbekistāna arī bija starp tām valstīm, uz kurām zivju konservu eksporta apjomi palielinājās. Savukārt pieprasījums Moldovā, Gruzijā un Turkmenistānā pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem samazinājās. 

 

2018. gadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 59 valstīm.