Piekrastes zveja

 

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2020.gadā

 

Izvērtējot pašvaldību priekšlikumus un institūta BIOR zinātniskās rekomendācijas, noteiktas zvejas limitu izmaiņas jūras piekrastes ūdeņos Ventspils, Jūrmalas un Liepājas pilsētas un Rucavas, Salacgrīvas un Saulkrastu novada pašvaldībām. Noteikumos noteiktie zvejas limiti piemērojami no 2020. gada 1. janvāra. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos”. Skatiet ŠEIT. 

 

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Savukārt ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumiem Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē, saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, iedala šādu nozvejas apjomu:

1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;

2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;

3) lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;

4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;

5) reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;

6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 15 procentiem.

 

Padomes 2019. gada 30. oktobra Regula (ES) 2019/1838, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (turpmāk – ES regula) paredz mencu specializētās zvejas liegumu Baltijas jūras 25. – 32.apakšrajonā 2020.gadā, kas attiecas arī uz visu Latvijas piekrasti.

 

Ievērojot to, ka piekrastē pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un ir neiespējami izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, Zivsaimniecības konsultatīvā padome 05.12.2019. sēdē ir lēmusi 2020.gadā mencu piezvejas limitu piekrastes zvejai palielināt līdz 6% un noteikt to 10 t apmērā no Latvijai ES regulā paredzētās mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras 25.-32.apakšrajonā (171 t), lai samazinātu risku potenciālai zvejas slēgšanai piekrastē. Noteiktais piezvejas limits sīkāk starp pašvaldībām 2020.gadā netiks sadalīts, jo šis apjoms nav paredzēts iedalīšanai specializētai zvejai, bet tikai piezveju segšanai citu zivju sugu zvejā.

 

Gadījumā, ja piekrastes zvejai noteiktais mencu piezvejas apjoms 2020.gadā tiks pilnībā apgūts un Zemkopības ministrijai nebūs pieejami brīvi mencu piezvejas papildu limiti, tad visa tā piekrastes zveja, kurā ir iespējams piezvejot jebkuru daudzumu mencu, tiks pilnībā slēgta.

 

Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas ES regulā, no Latvijas kopējās 2020.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

 

 

Nozvejas apjomi

Zivju

suga

Piekrastes ūdeņi 2019.gads 2020.gads
reņģes Baltijas jūrā 189 t 170 t
reņģes Rīgas jūras līcī 2506 t 2781 t
brētliņas Baltijas jūrā 14 t 11 t
brētliņas Rīgas jūras līcī 9 t 7 t
mencas Baltijas jūrā 62 t 10 t*
laši Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 721 gb 685 gb

*tikai piezvejai citu zivju sugu zvejā

 

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1375) 2.2. apakšpunktam tīklu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala četrus procentus no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita un šis nozvejas apjoms netiek sadalīts pa ģeogrāfiskajiem rajoniem.

 

 

Reņģu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2020.gadam pa ģeogrāfiskiem rajoniem

Nr.
p.
k.
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjoma limits % pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem* Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjoma limits tonnās
1. Limbažu novads Austrumu rajons 21,7 579
2. Salacgrīvas novads
3. Saulkrastu novads Dienvidu rajons 35,1 937
4. Carnikavas novads
5. Rīgas pilsēta
6. Jūrmalas pilsēta
7. Engures novads Rietumu rajons 43,2 1154
8. Mērsraga novads
9. Rojas novads
10. Dundagas novads

KOPĀ

100

2406**

* atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” 3.pielikumam.

** no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita (2781 tonnas) nodalīti 4% jeb 111 tonnas reņģu zvejai ar tīkliem saskaņā ar iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.1375 2.2.apakšpunktu.

 

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2019.gadā

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2018.gadā

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2017.gadā

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2016.gadā

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2015.gadā

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2014.gadā

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2013.gadā

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2012.gadā

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2011.gadā

 

Attiecīgajām pašvaldībām zvejai piekrastē aprēķinātie mencu nozvejas apjoma limiti 2014.gadam ir:
Mencu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2014.gadam