Ryan, M. (2021), "Assessing national action plans on antimicrobial resistance in animal production: What lessons can be drawn?", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 153, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Globālie centieni apkarot antimikrobiālās rezistences (AMR) radītos riskus ir atkarīgi no efektīvas valsts rīcības plānu īstenošanas. Lielākā daļa valstu ir izmantojušas vienas veselības (One Health) pieeju, izstrādājot savus valsts rīcības plānus, kas aptver cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi. Pierādījumi par šo plānu ieviešanu lopkopības jomā sešās OECD valstīs, kā arī Brazīlijā, Ķīnas Tautas Republikā un Krievijas Federācijā liecina par vajadzību pēc lielākas koordinācijas un saskaņotības starp ieinteresētajām personām, lai īstenotu efektīvus risinājumus. Tas ietver integrētu uzraudzības sistēmu izstrādi, noteikumu uzlabošanu par antibiotiku pieejamību un biodrošības prakses uzlabošanu saimniecībās. Papildu centieni uzlabot sabiedrības informētību, uzlabot izglītību un apmācību, kā arī izpētīt alternatīvus pasākumus un inovācijas pretmikrobu līdzekļiem dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības jomā arī varētu uzlabot rezultātus šajā jomā. Ilgtermiņa finansējuma trūkums joprojām kavē valstu AMR rīcības plānu īstenošanu.
Atslēgas vārdi: Slimību profilakse, biodrošība, viena veselība, kritiski svarīgās antibiotikas
Pieejams: https://doi.org/10.1787/83ccac56-en
Cardoso, M. (2019-07-10), Antimicrobial use, resistance and economic benefits and costs to livestock producers in Brazil, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 135, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Brazīlija ir viens no lielākajiem gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu ražotājiem un eksportētājiem pasaulē. Šis ziņojums apkopo informāciju un datus par antibakteriālo līdzekļu lietošanu un antibakteriālās rezistenci mājlopiem Brazīlijā. Kaut arī tiek lēsts, ka antibiotiku lietošana samazinās, lopkopības nozares ražotāji pauž bažas par iespējamo ražošanas izmaksu pieaugumu, ko rada šo antibiotiku izņemšana no tirgus, līdz ar to šobrīd tiek meklētas alternatīvas un to vērtēta to iespējamā ekonomiskā ietekme uz ražotāju ienākumiem. Jaunāko normatīvo un politikas izmaiņu, tostarp Nacionālā rīcības plāna par antibakteriālo rezistenci lauksaimniecībā, mērķis ir ierobežot antibiotiku izmantošanu lopkopībā un apturēt antibakteriālās rezistences izplatību.
Atslēgas vārdi: antibakteriālā rezistence, antibiotikas, mājlopu nozare, Brazīlija
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/27137b1e-en
Wu, Z. (2019-07-10), Antibiotic use and antibiotic resistance in food-producing animals in China, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 134, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Ķīnas Tautas Republika ir nozīmīga dalībniece dzīvnieku izcelsmes produktu un antibiotiku starptautiskajos tirgos, kā arī pasaules mēroga centienos apkarot rezistenci pret antibiotikām (AMR). Šajā pētījumā apskatīts antibiotiku lietojums un AMR parādīšanās ķīniešu pārtikas dzīvnieku audzēšanā. Antibiotiku lietošana Ķīnā ir vairāk nekā piecas reizes augstāka nekā vidēji pasaulē. Relatīvi zemās antibiotiku izmaksas veicina šādu pārmērīgu izmantošanu lopkopībā, bet alternatīvas bieži nav pieejamas un dārgākas. Straujais mājlopu skaita pieaugums, audzēšanas apstākļi, kā arī pieaugošā ražošanas intensitāte izraisīja strauju antibiotiku lietošanas izplatību. Tomēr šo tendenci ir mainījusi nesenā valdības politika un sabiedrības izpratne par AMR. Četras valdības politikas ir īpaši svarīgas, mēģinot samazināt antibiotiku lietošanu: maksimālo atlieku daudzumu noteikšana, antibiotiku pareiza lietošana izdalīšanās periodā, atļauto antibiotiku saraksta izveidošana, un atsevišķa recepšu antibiotiku saraksta izveide mājlopiem. Pētījumā ieteikts kombinēt ekonomiskās un normatīvās pieejas, lai kontrolētu antibiotiku pārmērīgu izmantošanu lopkopībā un ierobežotu antibakteriālās rezistences izplatību.
Atslēgas vārdi: antibakteriālā rezistence, antibiotikas, produktīvie dzīvnieki, Ķīna
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/4adba8c1-en
Morel, C. (2019-07-10), “Transmission of antimicrobial resistance from livestock agriculture to humans and from
humans to animals”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 133, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir apkopoti pierādījumi par iespējamajiem antibakteriālās rezistences pārnešanas veidiem starp cilvēkiem un dzīvniekiem un otrādi. Jo īpaši tiek apspriesta vides nozīmīgā loma pārvades ķēdē, kā arī prakse šīs saiknes pārtraukšanai. Šis ziņojums ilustrē arī dažas no kopīgi lietotajām antibiotiku klasēm, kuras izmanto cilvēku medicīnā un dzīvnieku audzēšanā, un vispārējās šo antibiotiku lietošanas tendences. Kaut arī informācija par rezistences pārnešanu ir maza, ziņojumā uzsvērtas vairākas prioritārās jomas, kurās koncentrēt pētniecību nākotnē, lai labāk izprastu šo mijiedarbību.
Atslēgas vārdi: antibakteriālā rezistence, DNA
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/fcf77850-en
Ryan, M. (2019-07-10), Evaluating the economic benefits and costs of antimicrobial use in food-producing animals, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 132, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Antibiotikas mājlopu audzēšanā izmanto vairākiem mērķiem: lai ārstētu slimības uzliesmojumu, novērstu slimības un uzlabotu barības efektivitāti un dzīvnieku augšanu. Kaut arī antibakteriālo līdzekļu izmantošanas tehniskie ieguvumi ir labi dokumentēti, trūkst informācijas par ekonomisko ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem. Šajā ziņojumā ir apskatīti pierādījumi par antibakteriālo līdzekļu ekonomiskajiem ieguvumiem un izmaksām galvenajām mājlopu sugām vairākās OECD valstīs, kā arī Brazīlijā un Ķīnā.
Rezultāti norāda, ka ekonomiskās priekšrocības ir niecīgas mūsdienu lauksaimniecības sistēmās, kur ir ieviestas labas ražošanas iekārtas, biodrošības pasākumi un labas pārvaldības prakse. Lielajās produktīvo dzīvnieku audzēšanas valstīs, kā, piemēram, Brazīlijā, antibiotiku lietošana ir svarīgs ieguldījums nozares konkurētspējas uzlabošanā. Ķīnā, kas ir lielākais antibiotiku ražotājs un lietotājs mājlopu audzēšanā, antibiotikas bieži izmanto kā risinājumu pie mazāk sanitārām telpām un atbilstošas bioloģiskās drošības trūkuma saimniecībā. OECD rekomendācijas sniedz norādes un politikas risinājumus, kas mudinātu lauksaimniekus likt lielāku uzsvaru uz antibiotiku un alternatīvo pasākumu ekonomiskajiem ieguvumiem un izmaksām, lai apturētu antibakteriālās rezistences izplatību.
Atslēgas vārdi: antibiotikas, mājlopi, antibakteriālā rezistence, ekonomiskā ietekme
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/f859f644-en
OECD (2018), the Superbug Tide: Just A Few Dollars More, OECD Health Policy Studies, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir liela un aizvien pieaugoša problēma, kurai visā pasaulē var būt milzīgas veselības un ekonomiskās sekas. Tādējādi AMR ir kļuvis par galveno jautājumu OECD valstu un citu valstu sabiedrības veselības darba kārtības augšgalā. Šajā ziņojumā OECD izmantoja uzlabotas metodes, ieskaitot mašīnmācīšanos, modelēšanu un mikrosimulāciju, lai sniegtu atbalstu politikām cilvēku veselības nozarē. AMR līmenis ir augsts, un tiek prognozēts, ka tas turpinās pieaugt, jo īpaši attiecībā uz otrās un trešās līnijas antibiotikām, un, ja netiks veikti efektīvi pasākumi, tiek prognozēts, ka tas radīs ievērojamu veselības un ekonomisko slogu OECD un ES28 valstīs. Šo slogu var novērst, īstenojot efektīvas sabiedrības veselības iniciatīvas. Šajā ziņojumā ir apskatīta politika, kas pašlaik tiek piemērota valstīs ar augstu ienākumu līmeni, un identificētas kā “vislabāko pirkumu” kopums, lai apkarotu AMR.
Atslēgas vārdi: antimikrobiālā rezistence
Pieejams: https://doi.org/10.1787/9789264307599-en
Laxminarayan, R., T. Van Boeckel and A. Teillant (2015), “The Economic Costs of Withdrawing Antimicrobial Growth Promoters from the Livestock Sector”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 78, OECD Publishing
Kopsavilkums: Antibakteriālie līdzekļi ir izmantoti cilvēku medicīnā un lopkopībā jau vairāk nekā 60 gadus, uzlabojot cilvēku un dzīvnieku veselību, bet tai pašā laikā arī veicina no šiem līdzekļiem rezistentu mikrobu rašanos un izplatību visā pasaulē. Šis ziņojums koncentrējas uz specifisko jautājumu par antibakteriālie augšanas stimulatoru (AGPs) ekonomisko vērtību ražotājiem un patērētājiem. Ņemot vērā aptuvenajās aplēsēm par antimikrobiālo līdzekļu patēriņu mājlopu nozarē visā pasaulē, ziņojumā pētīts AGPs ierobežošanas iespējamā ietekme uz lopkopības produkcijas ražošanu visā pasaulē. AGPs augšanas reakcija optimizētā ražošanas sistēmās rādās maza, kas vedina domāt, ka AGPs aizlieguma ekonomiskā ietekme varētu būt minimāla industriāli attīstītajās valstīs ar augstu ienākumu līmeni, bet iespējami lielāka ietekme valstīs ar zemāku ienākumu līmeni un ar mazāk attīstītu higiēnas un ražošanas praksi. Bez būtiskām izmaiņām politikā, tiek prognozēts, ka antibakteriālu līdzekļu patēriņš mājlopiem līdz 2030.gadam pieaugs par divām trešdaļām, un lielākā daļa šī pieauguma būs attīstības valstīs, kur pieprasījums pēc mājlopu produktiem, jo īpaši mājputniem, aug visstraujāk.
Atslēgas vārdi: antimikrobiālā rezistence, antibakteriālie līdzekļi, dzīvnieku veselība, dzīvnieku produktivitāte, ekonomiskā vērtība, antibiotikas, mājlopu augšanas veicināšanai
Rushton, J., J. Pinto Ferreira and K. D. Stärk (2014), “Antimicrobial Resistance: The Use of Antimicrobials in the Livestock Sector”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 68, OECD Publishing
Kopsavilkums: Antibakteriālu līdzekļu izmantošana lopkopībā dod pamatu dzīvnieku veselības un produktivitātes uzlabošanai. Tas savukārt veicina nodrošinātību ar pārtiku, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku labturību un iztikas līdzekļu un dzīvnieku resursus saglabāšanu. Tomēr pieaug bažas par antimikrobiālā rezistences līmeņa pieaugumu baktērijām, kas izolētās no cilvēku, dzīvnieku, pārtikas un vides paraugiem, un cik tas saistāms ar antibakteriālo līdzekļu izmantošanu lopkopībā. Ziņojumā tiek analizēta antibakteriālo līdzekļu lietošana mājlopiem un tās ietekmi uz sabiedrības veselību un pārtikas nozari. Tiek identificēti un izdiskutēti politikas jautājumi un zināšanu robi par antibakteriālu līdzekļu izmantošanu pārvaldību un antibakteriālās rezistences risku.
Atslēgas vārdi: dzīvnieku veselība, dzīvnieku produktivitāte, antibiotikas, antibakteriālie līdzekļi, augšanas stimulatori