Atjaunināts: 19.03.2024.
Bayr, U., et al. (2023), "Guidelines for the development of an OECD farmland habitat biodiversity indicator", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 201, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Tā kā pusi no pasaulē apdzīvojamās zemes izmanto lauksaimniecībai, bioloģiskās daudzveidības uzraudzība lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir būtiska, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) mērķus. Šī dokumenta mērķis ir veicināt lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības uzraudzību OECD valstīs, izpētot pašreizējās valstu iniciatīvas un izstrādātu vadlīnijas uz biotopu balstīta rādītāja izstrādei. Ierosinātā pieeja nodrošina elastīgu un pragmatisku sistēmu, lai saskaņotu ziņošanu no valstu programmām, vienlaikus ņemot vērā starpvalstu daudzveidību kontekstuālos faktoros, tostarp lauksaimniecības sistēmās, klimatā, biofiziskajos apstākļos un sugu kopfondos. Lai atvieglotu īstenošanu tuvākajā laikā, rādītājs ietver trīspakāpju pieeju ziņošanai, pamatojoties uz datu pieejamību, kurā ir iekļautas valstis ar ierobežotiem datu resursiem, kā arī valstis, kurās ir jau pašlaik ieviestas uzraudzības programmas.
Atslēgas vārdi: Ekosistēmu pakalpojumi, lauksaimniecība, agrovides rādītājs, zemes segums
Pieejams: https://doi.org/10.1787/09d45d55-en
Lankoski, J. (2016), “Alternative Payment Approaches for Biodiversity Conservation in Agriculture”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 93, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Politikas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, kas ieviestas OECD valstīs, varētu tikt veidotas daudz efektīvākas attiecībā uz izmaksām un vides ieguvumiem. To varētu veicināt vairākas politiku inovācijas. Šī pētījuma ietvaros tika izveidots teorētisks ietvars, lai novērtētu lauksaimnieku iesaistīšanos valsts maksājumu programmās, kas uzlabo daļēji dabiskos savvaļas biotopus lauksaimniecības zemēs. Šeit analizētie maksājumi ietver vienotos maksājumus (uniform payments), trīs dažāda veida izsoles ar vides mērķu iekļaušanu, vienotos maksājumus ar vides mērķu iekļaušanu un divu veidu diferencētos maksājumus ar vides mērķu iekļaušanu. Kvantitatīvie rezultāti liecina, ka vienotie maksājumi ir mazāk efektīvi kā cita veida maksājumi un ka izsoles ar vides mērķu iekļaušanu ir izmaksu visefektīvākā iespēja. Tomēr, ja lauksaimnieks zina, kādu vērtību videi tas var sniegt, izsoļu izmaksu efektivitāte samazinās, jo lauksaimnieki tiecas paaugstināt savu solīto cenu, lai gūtu labumu no šīs informācijas (pārkompensējot neiegūtās izmaksas). Papildinot vienoto maksājumu politiku ar vides mērķiem, ievērojami palielinās vienoto maksājumu izmaksu efektivitāte. Analīze rāda, ka gadījumos, kad tiek ieviesti mērķtiecīgi maksājumi, ieguvumi no vides mērķu uzlikšanas ir lieli un pārsniedz pieaugušās izmaksas, kas saistītas ar politiku maiņu.
Atslēgas vārdi: vienotais maksājums, diferencētais maksājums, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas izsoles, ar politiku maiņu saistītas izmaksas.
Lankoski, J. et al. (2015), “Environmental Co-benefits and Stacking in Environmental Markets”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 72, OECD Publishing.