Saskaņā ar Dzīvnieku veselības stratēģijā 2007.–2013. gadam “Profilakse ir labāka nekā ārstēšana” izvirzītajiem mērķiem, Eiropas Parlaments un Padome 2016. gada 9. martā pieņēma Regulu 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”), ko piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Dzīvnieku veselības tiesību akta (DzVTA/ AHL) galvenais mērķis ir saglabāt dzīvnieku veselību un mazināt veselības drošības riskus lauksaimniecības jomā un pārtikas ķēdē, nosakot infekcijas slimību profilaksi, uzraudzību un kontroli, kā arī to izskaušanas pasākumus. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas tur dzīvniekus vai citiem, kas veic citas darbības ar dzīvniekiem (operatoriem), kā arī praktizējošiem veterinārārstiem un dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai institūcijām ir noteikti pienākumi.
Dzīvnieku veselības tiesību aktā (DzVTA/ AHL) noteiktās prasības ļauj plašāk izmantot jaunās tehnoloģijas dzīvnieku veselības saglabāšanai, kā piemēram, noteiktas vienotas ES dalībvalstu vienotas prasības slimības ierosinātāju uzraudzībai, jaunu slimību agrīnai atklāšanai un kontrolei, dzīvnieku izsekojamībai, t.i. dzīvnieku elektroniskai identifikācijai un reģistrācijai, kā arī objektu reģistrācijai, tāpat dzīvnieku un to izcelsmes produktu vai to reproduktīvo produktu pārvietošanai ES vai ievešanai ES.
Dzīvnieku veselības tiesību aktā (DzVTA/ AHL) noteiktās prasības ir pietiekami elastīgas, lai dalībvalstis spētu pielāgot tās vietējiem apstākļiem un jauniem izaicinājumiem, piemēram, klimatam un sociālajām pārmaiņām.
Dzīvnieku veselības tiesību akts (DzVTA/ AHL) paredz:
- tādu slimību, kas rada bažas Savienībai, prioritizēšana un kategorizēšana un pienākumu noteikšana attiecībā uz dzīvnieku veselību (I daļa: 1.–17. pants)
- slimību agrīna konstatēšana, paziņošana un ziņošana par tām, uzraudzība, izskaušanas programmas un statuss “brīvs no slimības” (II daļa: 18.–42. pants);
- informētība par slimībām, slimībgatavība un slimību kontrole (III daļa: 43.–83. pants);
- objektu un pārvadātāju reģistrēšana un apstiprināšana, dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošana un izsekojamība Savienībā (IV daļa: 84.–228. pants; un VI daļa: 244.–248. un 252.–256. pants);
- dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešana Savienībā un šādu sūtījumu eksportēšana no Savienības (V daļa: 229.–243. pants; un VI daļa: 244.–246. un 252.–256. pants);
- lolojumdzīvnieku nekomerciāla pārvietošana uz kādu dalībvalsti no citas dalībvalsts vai no trešās valsts vai teritorijas (VI daļa: 244.–256. pants);
- ārkārtas pasākumi, kas jāveic ar slimību saistītā ārkārtas situācijā (VII daļa: 257.–262. pants).
Dzīvnieku veselības tiesību akts (DzVTA/ AHL) nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.
Dzīvnieku veselības tiesību aktu (DzVTA/ AHL) piemēro:
- turētiem dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem (sauszemes dzīvniekiem un ūdens dzīvniekiem);
- atsevišķu sugu turēto sauszemes dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem;
- dzīvnieku izcelsmes produktiem;
- dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, neskarot noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1069/2009;
- infrastruktūrai, transportlīdzekļiem, aprīkojumam un visiem citiem infekcijas ceļiem un materiāliem, kas ir vai var būt iesaistīti pārnēsājamu dzīvnieku slimību izplatīšanā.
Dzīvnieku veselības tiesību akts (DzVTA/ AHL) nosaka prasības attiecībā uz turētu sauszemes un akvakultūras dzīvnieku un no tiem iegūto dzīvnieku izcelsmes produktu reģistrēšanu, apstiprināšanu, izsekojamību un pārvietošanu.
Lai Dzīvnieku veselības tiesību aktā noteiktās prasības būtu harmonizēti ieviestas Komisija ir pieņēmusi vairākus deleģētos un īstenošanas aktus
Dzīvnieku veselības tiesību akta (DzVTA/ AHL) legālais ietvars
Dzīvnieku veselības tiesību akts ir saistīts ar Regulu 2017/625 (“Oficiālo kontroļu regula”).