Otrdien, 12. novembrī, Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos otros grozījumu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā (KLP SP) 2023.-2027. gadam. Galvenās izmaiņas skar tiešo maksājumu un lauku attīstības intervenču piemērošanu, vienkāršojot nosacījumus un izvairoties no pārliekas prasību detalizācijas.
Izmaiņas tiešo maksājumu pasākumos (intervencēs) būs piemērojamas no 2025. gada, un tās ir šādas.
Ir pārskatīti vairāki laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standartu nosacījumi.
- Precizēts LLVS 2 standarta par mitrāju un kūdrāju aizsardzību nosacījums, kas ieviešams ar 2025. gadu un paredz, ka lauksaimniecības zemē esošos mitrājos un kūdrājos, kurus izmanto lauksaimnieciskajai darbībai, aramzemes platībā aršanu dziļāk par 20 cm veic ne biežāk kā vienu reizi piecos gados. Savukārt ilggadīgo zālāju platībā zemes aršanu veic ne biežāk kā vienu reizi piecos gados vai to aparšana ir aizliegta (ja to paredz citi normatīvie akti, tostarp par ekoloģiski jutīgajiem ilggadīgajiem zālājiem). Kā arī tiek dzēsta prasība, kas paredzēja mitrāju un kūdrāju augsnes platībā krasi ierobežot meliorācijas sistēmu rekonstrukciju vai renovāciju.
- Precizēts LLVS 4 standarts par buferjoslu izveidi gar ūdensobjektiem, nosakot, ka gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas iekļauti meliorācijas kadastrā, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus nelieto viena metra platā joslā, ja ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina laukums ir 10 kv.km vai mazāks, vai ja blakus esošā lauka slīpums nav lielāks par 10,5 procentiem. Uz pārējām platībām gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem) saglabājas līdzšinējā prasība partrīs metru platu joslu.
- Precizēts LLVS 7 standarts par augu maiņu, paredzot izņēmumu kukurūzai. Kukurūzu var audzēt vairāk nekā trīs gadus pēc kārtas, ja, sākot ar 2025. gadu, katru gadu kukurūzas laukā tiek sēts zālāju pasējs vai pēc kukurūzas novākšanas laukā audzē starpkultūru.
Vienkāršoti nosacījumi ekoshēmu atbalsta saņemšanai, lai mazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem, izvairoties no pārliekas KLP SP prasību detalizācijas, tādējādi nodrošinot lielāku elastīgumu īsākā laika termiņā pielāgot nosacījumus valsts līmenī.
- Ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību (2. ekoshēma) ir precizēts starpkultūru uzturēšanas periods, paredzot lielāku elastību starpkultūru sējuma izveides un saglabāšanas datumam.
- Dzēsta prasība par informācijas uzskaiti Valsts augu aizsardzības dienesta LIZ pārvaldības sistēmā, tā vairs nav obligāta, pretendējot uz ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību (2. ekoshēma), par saudzējošo lauksaimniecības praksi (4. ekoshēma) un par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi (5. ekoshēma) . Lauksaimnieks informācijas uzskaiti turpmāk varēs veikt paša izvēlētā elektroniskā sistēmā.
- Svītrots nosacījums par ģeomarķētu fotoattēlu iesniegšanu (2. un 4. ekoshēma) un nosacījums par GPS datu iesniegšanu par precīzo minerālmēslu iestrādi un augu aizsardzības līdzekļu izkliedi (5. ekoshēma).
- Svītrota prasība par regulāru četras reizes informācijas iesniegšanu 4. un 5. ekoshēmā. Grozījumi paredz samazināt iesniedzamās informācijas apjomu, nacionālajā likumdošanā nosakot informācijas iesniegšanai vienu reizi gadā, līdz 5. novembrim.
- Dzēsti detalizētie atbalsta saņemšanas nosacījumi un svītrots detalizēts informācijas uzskaitījums, kas lauksaimniekam ir jāiesniedz elektroniskajā sistēmā 5. ekoshēmā.
- Ir dzēsta obligātā prasība 5. ekoshēmā par mēslošanas plāna sagatavošanu pēc vienotās metodikas. Nacionālajā likumdošanā tiks noteikts, ka mēslošanas plānu lauksaimnieks izveido paša izvēlētā elektroniskā sistēmā, kurā, aprēķinot slāpekļa vajadzību saimniecībai, netiek pārsniegtas noteikumu pielikumā noteiktās slāpekļa normas kultūraugiem.
- Samazinātas liellopu vienības prasībai par dzīvnieku blīvuma izpildi no esošajām 0,4 LLV/ha uz 0,3 LLV/ha, lai varētu saņemtu ekoshēmas atbalstu par zālāju platībām (6. un 7. ekoshēma).
Tāpat KLP SP ir precizēti nosacījumi vairākos lauku attīstības pasākumos.
- Palielinātas atbalsta likmes agrovides pasākumā LA10.4 “Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām” (bioloģiskajā kontroles sistēmā iekļautajiem biškopjiem), LA10.5 “Zālāju biotopu apsaimniekošana”, LA11 “Bioloģiskā lauksaimniecība” un mežsaimniecības atbalsta pasākumos (LA7.1 un LA8). Palielinātās atbalsta likmes agrovides pasākumā tiks piemērotas jau 2024. gadā iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem, savukārt mežsaimniecībā no nākamās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas.
- Dzēsta prasība par obligātu Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas izmantošanu agrovides pasākumā LA10.2. “Vidi saudzējošā dārzkopība", LA10.5 “Zālāju biotopu apsaimniekošana” un LA11 “Bioloģiskā lauksaimniecība”.
- Agrovides pasākumā LA11 “Bioloģiskā lauksaimniecība” samazinātas liellopu vienības prasībai par dzīvnieku blīvuma izpildi no esošajām 0,4 LLV/ha uz 0,3 LLV/ha.
- Agrovides pasākums LA10.5 “Zālāju biotopu apsaimniekošana” ir papildināta ar jaunu atbalsttiesīgu papildu platību slāni 0. klase, kas ir citi ekoloģiski nozīmīgi zālāji īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kā tiek ieviesta jauna papildu piemaksa par biotopu noganīšanu ar saviem dzīvniekiem.
- Finanšu instrumentu pasākums LA4.1.5. papildināta ar vēl divām atbalsta programmām - “Aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei” un “Lauksaimniecības un lauku saimnieciskās darbības veicēju aizdevumi”. Tāpat pasākumiem, kuri ievieš finanšu instrumentu veidā (LA4.1.5.; LA4.4; LA6), ir palielināts aizdevumu apjoms līdz 250 000 EUR un paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
- Pasākumā LA4.1.1. “Atbalsts ieguldījumiem mazās un vidējās lauku saimniecībās konkurētspējai” ir ietverti ieguldījumi lietotā tehnikā, kas nav vecāka par 15 gadiem, kā arī preventīvie ieguldījumi, lai mazinātu lielo plēsēju (vilku) postījumu risku, turpmāk būs pieejami arī lielām saimniecībām.
- Pasākumā LA5 “Atbalsts ieguldījumiem mazajās saimniecībās” palielināts lietotas tehnikas un iekārtu vecums no pieciem gadiem uz 15 gadiem.
- Pasākumā LA17 “Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmija” ir precizētas plānotās vienības summas un palielināta atbalsta intensitāte līdz 70% pie nosacījuma, ka pasākumam ir pietiekams papildu valsts finansējums.
- Vienkāršoti atbalsta saņemšanas nosacījumi, piemērojot vienkāršoto izmaksu pieeju neienesīgo investīciju pasākumā LA4.5. "Mākslīgo mitrāju izveide” un LA4.6. "Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana".
KLP SP ir iestrādāti nosacījumi par sociālo nosacījumu sistēmu, kas saistīti ar piemērojamiem darba un nodarbinātības apstākļiem vai darba devēja pienākumiem, kuri izriet no regulas (ES) 2021/2115 IV pielikumā minētajiem tiesību aktiem.
KLP SP īstenošanai 2023-2027. gadam ir paredzēti 2,5 miljardi EUR, kur lielākā finansējuma daļa jeb 1,714 miljardi EUR paredzēti tiešo maksājumu veidā. Lauku attīstības pasākumiem ir paredzēts 0,791 miljards EUR, un Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem – 10,1 milj. EUR.
KLP stratēģiskā plāna grozījumus sagatavoja ZM eksperti sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, 2024. gada pirmajā ceturksnī organizējot vairākas KLP ekspertu darba grupas. Sanāksmēs eksperti kopīgi ar lauksaimnieku un vides nevalstiskajām organizācijām pārrunāja un vienojās par nepieciešamajiem grozījumiem. KLP SP grozījumi 2024. gada 14. maijā tika saskaņoti arī ar KLP stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam Uzraudzības komiteju.
Latvijas KLP SP ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecībai un arī lauku attīstībai. Pēc pirmā KLP atbalsta īstenošanas gada tika secināts, ka ir nepieciešamas izmaiņas vairākos atbalsta pasākumos, lai samazinātu nosacījumu detalizētības pakāpi KLP SP un radīto administratīvo slogu lauksaimniekiem, kā arī, lai palielinātu lauksaimnieku interesi pieteikties plašākam atbalsta klāstam.