Zemkopības ministrijas informācija par Japānas nozvejas sertifikātu shēmu zvejas produktu importam
Ņemot vērā, ka nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja ir viens no nopietnākajiem draudiem zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju, Japāna ir paziņojusi par tās nozvejas sertifikātu shēmas izveidošanu, kas ir spēkā no 2022.gada 1. decembra.
Japāna savā komunikācijā norādīja, ka NNN nozvejas iekļūšanas novēršana vietējās piegādes ķēdēs ir atzīta par efektīvu pasākumu NNN zvejas apkarošanai. Lai cīnītos pret NNN zveju, Eiropas Savienībā (ES) un ASV jau ir spēkā tādi tiesību akti, kas novērš NNN nozvejas importu.
Lai kopīgi cīnītos pret NNN zveju, Japāna, kā viena no lielākajām zivsaimniecības produktu importētājām pasaulē, arī nolēmusi ieviest pasākumus, lai noteiktu procedūras ūdensdzīvnieku un augu vietējās izplatīšanas un importēšanas uzraudzības nodrošināšanai, lai tādejādi novērstu NNN nozvejas importu Japānā.
Šis regulējums ir spēkā no 2022. gada 1. decembra, un tas sastāv no diviem atsevišķiem pasākumiem, lai regulētu NNN nozveju aprites kontroli: 1) Japānas iekšējā tirgus regulējums un 2) importa regulējums. Pirmais pasākums neprasa ārvalstu valdībām veikt jebkādas papildu procedūras, atšķirībā no otrā pasākuma, kas ir saistošs valstīm un operatoriem, kuri eksportē preces uz Japānu.
Japānas importa regulējums nosaka nozvejas dokumentācijas shēmu, kas izstrādāta, pamatojoties uz ES NNN regulējumu. Tas nosaka atsevišķas ūdensdzīvnieku un augu grupas, kas tiek uzskatītas par īpaši neaizsargātām pret NNN zveju. Šādu zvejas produktu importēšana Japānā bez nozvejas sertifikāta, ko izdevusi zvejas kuģa karoga valsts, un ar kuru tiek apstiprināts, ka nozveja ir veikta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem un starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ir aizliegta.
Zivju sugas, uz kurām attiecas Japānas nozvejas dokumentācijas shēma
Par īpaši neaizsargātām pret NNN zveju, ko veic kuģi, kas zvejo saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem vai starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ir atzītas šādas sugas:
- Kalmāri un sēpijas;
- Klusā okeāna sauriji (Cololabis spp.);
- Skumbrijas (Scomber spp.);
- Sardīnes (Sardinops spp.).
Šīs sugas ir iekļautas to sugu sarakstā, uz kurām attiecas Japānas nozvejas dokumentācijas shēma. Sarakstā iekļautās sugas tiks pārskatītas pēc diviem gadiem.
Jāatzīmē, ka tunzivis un citas zivju sugas, kuru importa noteikumi, lai novērstu NNN zveju, jau ir ieviesti saskaņā ar citām programmām, tāpēc nav ietverti Japānas nozvejas dokumentēšanas shēmā.
Izņēmumi
Produkti, kas iegūti no iepriekš noteiktajām zivju sugām, tādi kā aknas, ikri, mēles, vaigi, galvas un spārni, nav iekļauti nozvejas dokumentācijas shēmā.
Zvejas produkti, kas iekļauti preču Kombinētās nomenklatūras pozīcijās 0301.11 un 0301.19 (dekoratīvās zivis), 5. nodaļā (zvejas produkti, kas nav derīgi lietošanai pārtikā), 15. nodaļā (tauki un eļļas), 1603. pozīcijā (ekstrakti un sulas), 23. nodaļā (milti, rupja maluma milti, un granulas, kas nav derīgas lietošanai pārtikā (lopbarība utt.)), arī nav iekļautas shēmā.
Tas nozīmē, ka augstāk minētie izņēmumu produkti netiek pakļauti nozvejas sertifikātu noformēšanai atbilstoši Japānas nozvejas dokumentēšanas shēmai.
Apstrādāti zvejas produkti
Ja shēmā iekļautajai zivju sugai piederošu produktu ieved Japānā pēc pārstrādes trešā valstī, kas nav karoga valsts, importētājs iesniedz dokumentu (piemēram, apstrādes dokumentu), kas pierāda, ka produkts ir apstrādāts attiecīgajā valstī. “Apstrāde” šeit ietver procesus, kas būtiski maina zvejniecības produktu struktūru, piemēram, žāvēšanu, sālīšanu, kūpināšanu utt.
Jāpievērš uzmanība, ka arī tad, ja minētās zivju sugas sagriež filejas veidā vai sasaldē trešajā valstī, kas nav karoga valsts, un ieved Japānā, to arī uzskata par apstrādātu zvejniecības produktu.
Sīkāka informācija par zivju sugām, uz kurām attiecas Japānas nozvejas sertifikātu shēma zvejas produktu importam, to muitas kodiem, dokumentu veidlapām, kā arī cita informācija par izvirzītajām prasībām ir pieejama tehniskajā paziņojumā, kas ir pieejams angļu valodā
Skaidrojumi par nozvejas sertifikātu un apstrādes dokumentu aizpildīšanu
- Lai eksportētu uz Japānu Latvijas izcelsmes zvejas produktus (Latvijas zvejas kuģu nozveja), tostarp apstrādātos produktus (piem. konservus), kā līdz šim, Japānas atbildīgajā iestādē jāiesniedz Latvijas kompetentās iestādes (Zemkopības ministrijas) apstiprināts nozvejas sertifikāts. Šāds nozvejas sertifikāts tiek ģenerēts Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (LZIKIS), reģistrējot produktu partijas eksportu.
- Atzīmējot sistēmā plānoto eksportu uz Japānu tiks ģenerēta nozvejas sertifikāta veidlapa, kas ir apstiprināta produktu eksportam uz Japānu.
- Lai eksportētu uz Japānu zvejas produktus, kuru izcelsme ir citas ES dalībvalsts zvejas kuģu nozveja, Japānas atbildīgajā iestādē jāiesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināts nozvejas sertifikāts.
- Šajā gadījumā jāsadarbojas ar attiecīgo zvejas produktu pārdevēju, no kura zivis tika iegādātas, tas savukārt attiecīgajā ES dalībvalsts kompetentajā iestādē noformēs, saņems un sniegs nozvejas sertifikātu attiecīgajam produkta pircējam vai apstrādātājam Latvijā
- Tāda pati prasība zvejas produktu eksportam uz Japānu ir arī produktiem, kuru izcelsme ir 3.valsts zvejas kuģu nozveja. Šādiem produktiem arī jābūt trešās valsts kompetentās iestādes apstiprinātam nozvejas sertifikātam.
- Lai eksportētu uz Japānu zvejas produktus, kuri tikuši apstrādāti Latvijā, Japānas atbildīgajā iestādē jāiesniedz arī atbilstošs pārstrādes dokuments
Pārtikas un veterinārais dienests, kas ir atbildīgs par pārstrādes dokumentu apstiprināšanu) uzņēmuma iesniegtos dokumentus izvērtē un pārstrādes dokumentu apstiprina 5 darba dienu laikā pēc visu nepieciešamo un korekti aizpildīto ar produktu saistīto dokumentu saņemšanas.