Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Ministrijā pie galda sēž diskusija par ilgtspējīgu iepakojumu dalībnieki, centrā - bijusī LBTU rektore Irina Pilvere

26. jūnijā Zemkopības ministrijā (ZM) notika apaļā galda diskusija par ilgtspējīgu pārtikas iepakojumu Latvijā, ko organizēja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF) Value4Pack projekta ietvaros, EIT Food pārstāvniecība Latvijā* un Zemkopības ministrijaDiskusijā "Ekosistēmas sinerģiju uzlabošana ilgtspējīga iepakojuma kontekstā" vienuviet pulcējās vadošie eksperti un nozaru pārstāvji, lai risinātu vienu no svarīgākajiem jautājumiem pārtikas nozarē – ilgtspējīgu pārtikas iepakojuma izaicinājumus un iespējamos risinājumus, kas būtiski aktualizējušies saistībā ar gaidāmajām iepakojuma un tā apsaimniekošanas likumdošanas izmaiņām Eiropas Savienībā, un līdz ar to arī Latvijā.

Ik gadu Latvijā tiek patērēts liels daudzums produktu un proporcionāli pieaug iepakojuma apjoms, kas pēc tā izlietošanas nonāk atkritumos. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētījumu dati parāda, ka aptuveni 35% mazumtirdzniecības vietās pieejamo produktu ir iepakoti nepārstrādājamā vai grūti pārstrādājamā iepakojumā. Eiropas Savienībā aktīvi tiek diskutēts, kā samazināt izlietotā iepakojuma apjomu un vienlaicīgi veicināt ilgtspējīga iepakojuma risinājumu izvēli.

Atklājot pasākumu, jaunievēlētā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektore Irina Arhipova uzsvēra šī jautājuma aktualitāti saistībā ar ekosistēmas dalībnieku sinerģijas uzlabošanu ilgtspējīga iepakojuma kontekstā: "Ddiskusijas organizētāju un tās dalībnieku loks jau liecina par interesi kopīgi sadarboties ilgtspējīga pārtikas iepakojuma aktuālo problēmjautājumu risināšanā."

Zemkopības ministrs Armands Krauze izteica gandarījumu, ka tiek organizēta šāda veida diskusija: "Tā ir ļoti nozīmīga gan ražotājiem, gan patērētājiem, gan arī valstī kopumā, jo tikai šādu savstarpēju diskusiju ceļā varam kompleksi un vispusīgi analizēt esošo situāciju, kā arī rast ilgtspējīgus risinājumus ņemot vērā dažādu pušu intereses. Uz šo jautājumu jāskatās kompleksi, no makroekonomikas viedokļa, izdarot jebkādas izmaiņas, jāatceras par ražotāju un tirgotāju konkurētspēju, eksporta iespējām un patērētāju interesēm."

Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas institūta profesore Sandra Muižniece - Brasava uzsvēra: "Analizējot iepakojuma samazināšanas iespējas, būtiska uzmanība jāpievērš gan konvencionālo iepakojumu optimizācijai un saderībai ar pārtikas kvalitātes nodrošināšanu, gan potenciālo biodegradējamo (dabai draudzīgo) iepakojumu sastāvdaļu nekaitīgumam un pilnīgam sadalīšanās procesam. Lielākā daļa biodegradējamie iepakojuma materiāli sadalās tikai pie 60 ℃, ko ikdienā patērētāji individuāli nespēj nenodrošināt. Kā arī bieži vien inovatīvie trauki, piemēram, no palmu lapām, tiek izgatavoti izmantojot saistvielas, kass bieži vien nav dabai draudzīgas. Līdz ar to šo alternatīvo iepakojuma virzienu jāizskata ar tik pat lielu uzmanību, kā pašu plastmasu, lai neveicinātu sīko mikro daļiņu palikšanu apkārtējā vidē.”

Diskusijas mērķis bija identificēt un izstrādāt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu ekosistēmas sinerģiju un veicinātu ilgtspējīga iepakojuma attīstību Latvijā. Šis mērķis ietver izaicinājumu apzināšanu un risinājumu meklēšanu, dalībnieku izglītošanu un iesaistīšanu, kā arī sadarbības veicināšanu starp visiem ekosistēmas dalībniekiem.

Diskusijas laikā izteiktie  galvenie secinājumi, ieteikumi un veicamie nākamie soļi ilgtspējas virzienā:

  • Atbalsts jaunuzņēmumiem: jāturpina atbalsta programmas jaunuzņēmumiem, veicinot ilgtspējīgu, inovatīvu un drošu iepakojumu tapšanu jaunuzņēmumu vidē. Pieejamās iespējas šobrīd: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Jaunuzņēmumu atbalsta programmasEIT Food Entrepreneurship vai Value4Pack projekta aktivitātes
  • Kopienas veidošana, iesaistot dažādus ekosistēmas dalībniekus: kopienas izveide, kurā radīt ilgtspējīga iepakojuma idejas, piesaistīt pētniekus, institūtus, uzņēmumus, komercializēt izgudrojumus. Piemēram, EIT Food platformas un tīklošanās iespējas izmantošana: EIT Food About Us.
  • Īstermiņa un ilgtermiņa mērķi: īstermiņā – samazināt kaut gramu nepārstrādājamo materiālu šodienas iepakojumos. Sākt ar auditu, lai vispirms samazinātu iepakojuma apjomu tur, kur tas neietekmē produktu derīguma termiņu, kā arī nav jāmaina iekārtas, jo to var izdarīt ar salīdzinoši nelieliem resursiem. Ilgtermiņā – investīcijas / ieguldījumi iepakojumu iekārtu un tehnoloģiju maiņa.
  • Plastmasas samazināšana: samazināt plastmasas daudzveidību (šobrīd ap 200+ plastmasas veidu) un fokusēties uz plastmasas pārstrādi, nevis krāsainību un formu.
  • Lai samazinātu plastmasas lietošanu un atstātu pozitīvu ietekmi uz vidi, būtu jāveic ietekmes uz vidi aprēķins pārtikas iepakojuma ķēdes dalībnieku darbībām, jo nereti pozitīvās darbības nav nemaz tik ilgtspējīgas. Piemēram, mazgājot plastmasas iepakojumu ar mazgāšanas līdzekli un ūdeni, tiek patērēts liels daudzums ūdens, kas ir papildus resursu patēriņš un izmaksas.
  • Izglītošanas iniciatīvas: produktu  ražotāju  un studentu  (topošo pārtikas un dzērienu ražotāju) izglītošana iepakošanas materiālu un iepakojuma tehnoloģiju izvēlei un esošo optimizācijai, kā arī pārstrādes iespējām. 
  • Izglītojošas iniciatīvas: regulāra komunikācija ar iepakojuma dizaina studentiem, izglītojot un informējot par aktuālo iepakojumu pārstrādes nozarē.
  • Sabiedrības izpratnes veicināšana: sabiedriskās domāšanas maiņa, izglītojot par iepakojumiem, to apzīmējumiem, šķirošanu un labajiem piemēriem, piemēram, atkārtoti lietojamiem traukiem, depozītu un beziepakojuma produktiem. Sadarbība ar žurnālistiem un influenceriem.
  • Materiālu izvērtēšana: prioritizējot jauno vielu izvērtējumu iepakojumā, jāņem vērā to kopējais cikls no radīšanas līdz utilizācijai. Digitālā pase iepakojumiem varētu mazināt zaļmaldināšanu: Digital Product Passport.
  • Skaidra komunikācija: skaidrāka komunikācija par šķirošanu un marķējumu uz produktiem. Potenciāls risinājums – piktogrammu ieviešana uz atkritumu urnām un ar laiku uz iepakojumiem.
  • Vienotas prasības: vienādas prasības iepakojumu materiālu marķēšanai visās valstīs, piemēram, nosakot to ar Eiropas Komisijas regulu.
  • Caurspīdīgs process: caurspīdīgs regulas un atkritumu tarifu ieviešanas process, iesaistot visus iesaistītos – regulatorus, atkritumu apsaimniekotājus, politiķus, pētniekus, patērētājus un tirgotājus.
  • Pētījumu dati: sadarbībā starp tirgotājiem un pētniecības / zinātniskiem institūtiem, lai iegūtu reālo ieskatu tirgū, iegūtu datus un veiktu noderīgu, uz pētījumiem balstītu, visaptverošu situācijas analīzi, lai spētu rast potenciāli lietderīgus risinājumus.
  • Proaktīva pieeja: domāt par iepakojumu pirms produkta ražošanas, saprotot to kā kompleksu procesu. Jāceļ pētniecisko institūtu nozīmīgums un vairāk  jāizmanto  zinātniskajās institūcijās pieejamās pilotražotnes.
  • Kompleksa eko-sistēma: pārtikas iepakojums ir saistošs pilnīgi visiem pasaules iedzīvotājiem, jo pilnīgi visi lieto pārtiku. Kas nozīmē, ka problēma jārisina ne tikai Eiropas, bet pasaules līmenī. Taču pasaules valstu nevienlīdzīgo attīstību dēļ nav tik vienkārši vienoties par saistošu un vienotu sadarbību šajā kontekstā. 
  • Dalībnieki vienojās, ka pastāvīgs dialogs un sadarbības centieni ir būtiski, lai veicinātu nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas nozarē.

Apaļā galda diskusijā piedalījās: Zemkopības ministrs Armands Krauze, Zemkopības ministrijas Stratēģijas analīzes departamenta direktora vietnieks Jānis Šnaksis, Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis, Vides aizsardzības departamenta direktore, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Rudīte Vesere, Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektore Irina Arhipova, LBTU Pārtikas institūta profesore Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) profesore Irina Pilvere, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Dace Vanaga, LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, LPUF eksperte Anna Rozenfelde, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Jurģis Ugors, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas dizaina katedras vadītāja, asociētā profesore Maija Rozenfelde.

*EIT Food Pārstāvniecību Latvijā veido Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) konsorcijā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA)EIT Food atbalsta Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas ir neatkarīga ES struktūra. 

 
Informāciju sagatavoja LBTU.