Augsnes kartēšanu, kas notiks 2022. gadā, arī veiks Latvijas Universitātes zinātnieki. Darbu sākums plānots aprīļa beigās vai maija sākumā – atkarībā no laikapstākļiem.
"Ilgtspējīgai augsnes apsaimniekošanas pamatā ir datos balstīta pieeja. Ir nepieciešams veidot pārdomātas monitoringa programmas un iegūt pēc iespējas pilnīgākus augsnes datus. Platone atrodas Zemgales līdzenumā, kas ir visintensīvāk apsaimniekotā lauksaimniecības teritorija Latvijā. Kartēšana šajā teritorijā būs ieguldījums šādu datu iegūšanai, tādēļ tā ir izvēlēta par projekta vienu no etalonteritorijām", saka projekta vadītājs Lauris Leitāns. “Iegūstot informāciju par augsni, varēsim veikt mērķētāku nozares ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī veiksmīgāk saglabāt bioloģisko daudzveidību.”
Lai varētu izstrādāt augsnes kartēšanas metodiku, vajag veikt arī dziļrakumus, tos aprakstīt, ievākt augsnes paraugus no ģenētiskajiem horizontiem** un tos analizēt atbilstoši augsnes projekta metodikai. Projekta rezultātā tiks pilnveidota nacionālās augsnes klasifikācijas sistēma un augsnes aprakstīšanas, klasificēšanas un kartēšanas metodika, lai nākotnē varētu veikt plašāku augsnes kartēšanu pēc vienotas metodikas visā Latvijā, ne tikai etalonteritorijās.
Zinātnieki lūdz zemes apsaimniekotājus būt pretimnākošiem, jo izpētes laikā jāveic darbs, kas prasa zinātnieku fizisku atrašanos apsaimniekotajā teritorijā. Pagājušā gada pieredze Taurenes pagastā rāda, ka apsaimniekotāji ir saprotoši un atbalstoši, interesējas par izpēti, gaidāmajiem rezultātiem un to ietekmi uz saimniekošanu nākotnē. Tiesa, zinātniekiem izdodas sastapties un aprunāties ar tiem zemes apsaimniekotājiem, kuru lauki atrodas netālu dzīvesvietas. Ja lauki neatrodas tuvu, tad apsaimniekotājs var arī nezināt par veiktajiem darbiem. Informāciju zemes apsaimniekotājiem, kuru teritorijā notiks augsnes izpēte, izsūtīs Lauku atbalsta dienests.
Norvēģijas finanšu instrumenta projektu “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”, lai uzlabotu informāciju par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo augsni un iegūtu informāciju par oglekļa izmaiņām augsnē un valstij raksturīgiem siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoriem, ZM sāka īstenot pagājušā gada februārī, un tas ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim.
Zemkopības ministrijas partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanā ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Valsts augu aizsardzības dienests.
Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
“ Projekts “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā".
** Augsnes kārtas, kas radušās augsnes veidošanās procesā.
Mediju kontaktiem: