Lāpsta

“Kad plānojat pabeigt lauksaimniecības augsnes klasificēšanas metodikas izstrādi, vai augsnes oglekļa monitoringa sistēmas datubāzi varēs papildināt, kāds ir ieguvums no augsnes aprakstīšanas un kartēšanas apmācībām,” šādi un līdzīgi jautājumi skanēja Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” seminārā, kas novembra sākumā notika augsnes izpētes projekta asociētajām organizācijām. 

Projekta īstenotāji seminārā stāstīja, kas līdz šim ir paveikts lauksaimniecības augsnes klasifikācijas sistēmas izstrādē, kūdraugsnes kartēšanā lauksaimniecības zemē, Nacionālās augsnes oglekļa monitoringa sistēmas izveidē, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju faktoru izstrādē un modelēšanā. Asociēto organizāciju pārstāvjus interesēja gan projekta ieviešanas gaita kopumā, gan specifiskas projekta detaļas

Asociētās organizācijas tika iepazīstinātas arī ar oktobra beigās notikušās, nedēļu garās Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta (NIBIO) ekspertu misijas norisi. Galvenais misijas mērķis bija novērtēt projekta ieviešanas progresu un norādīt virzienus, kuriem nepieciešams pievērst īpašu uzmanību. Projekta progresa izvērtēšanas ziņojums vēl top, bet pēc ziņojuma saņemšanas no norvēģu partneriem asociētās organizācijas ar to tiks iepazīstinātas. 

Šis gads projektā bija vērsts lielākoties uz dažādiem lauku darbiem un augsnes datu iegūšanu. Turpretī nākamajā gadā liela uzmanība tiks veltīta datu apstrādei un projekta rezultātu, jaunās Latvijas augsnes klasifikācijas un augsnes kartēšanas metodikas sagatavošanai. Lai veiksmīgi nodrošinātu sadarbību ar asociētajām organizācijām, seminārā tika veikta aptauja, lai noskaidrotu viedokli par projekta gaitu un komunikāciju.

Asociēto organizāciju pārstāvjiem tika uzdots jautājums, vai viņus apmierina projekta īstenotāju sniegtās informācijas par projekta īstenošanu daudzums un veids. Lielākā daļa pārstāvju atzina, ka pašreizējais informēšanas veids – viens visaptverošs seminārs, pirms kura tiek izsūtīti atbilstošā temata rezultāti - ir pietiekami informējošs. Tiesa, daļa pārstāvju arī neiebilstu pret vairākiem semināriem gadā, ja tie būtu veltīti specifiskām aktivitātēm vai tēmām. 

Vaicāti par visvairāk interesējošajiem augsnes izpētes rezultātiem, lielākā daļa respondentu atzina, ka tā ir pilnveidotā augsnes klasifikācija, aprakstīšanas un kartēšanas metodika. Intereses ziņā otrajā vietā palika augsnes organiskā oglekļa monitoringa tīkls un tā rezultāti, savukārt trešo vietu līdzīgās daļās dalīja trīs izpētes virzieni - ģeogrāfiski piesaistītie vēsturiskie dziļrakumi un aktualizētā vēsturiskā augšņu karte, kūdraugšņu izplatības karte un SEG emisiju izmēģinājumu punkti un SEG emisijas faktori organiskajām augsnēm. 

Savukārt uz jautājumu, kuru Pasaules augšņu klasifikācijas sistēmu (WRB) projekta realizēšanā izvēlēties – 2014. gada vai nule ieviesto 2022. gada, pārsvaru guva atbilde par datu sistematizēšana pēc jaunākās pilnveidotās WRB klasifikācijas principiem. 

Projekta asociētās organizācijas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts zemes dienests, SIA “Rīgas meži”, Agroresursu un ekonomikas institūts, Lauku atbalsta dienests, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Latvijas Pašvaldību savienība, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Kūdras asociācija un biedrība “Zemnieku saeima”. 

Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljonu eiro grantu finansējums un 0,27 miljonu eiro nacionālais līdzfinansējums. 

Zemkopības ministrijas partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanā ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtsLatvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”Valsts augu aizsardzības dienests un Latvijas Universitāte. Projekts ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim. 

Strādājam kopā zaļai Eiropai! 


Mediju kontaktiem:

Rūta Rudzīte

Sabiedrisko attiecību speciāliste
Ruta.Rudzite [at] zm.gov.lv