Valdība otrdien, 11. jūnijā, akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību valsts atbalsta piešķiršanai par 2023. gadā vētras radītajiem zaudējumiem augkopībā un rīkojumu par finansējuma piešķiršanu šim mērķim no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai atbalstītu pagājušajā vasarā negaisos cietušos kultūraugu audzētājus, kuri par postījumiem bija paziņojuši Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023. gada 11. līdz 25. augustam. Latvijā 2023. gada 7. augustā plosījās spēcīga vētra, kas atnesa lielgraudu krusu, vētru un stipras lietusgāzes, nodarot pamatīgus postījumus. Negaisa skartajā teritorijā bojā aizgāja ievērojama daļa lauksaimniecības kultūraugu sējumu un stādījumu. Rezultātā lauksaimnieki cieta ievērojamus zaudējumus, īpaši tie, kuriem nebija iespējas savus stādījumus apdrošināt, jo ne visus riskus var apdrošināt. Tādēļ valdība lēmusi atbalstīt vērtā cietušos lauksaimniekus un paredzēt kārtību, kādā augkopjiem tiek piešķirts valsts finanšu atbalsts noteiktu kultūraugu audzēšanai.
Noteikumi noteic, ka kopējais valsts atbalsts par 2023. gada negaisā cietušo platību ir 1,135 milj. eiro. Atbalsta likme, kāda paredzēta par hektāru konkrētam kultūraugam, ir noteikta noteikumu pielikumā, un tā aprēķināta, pamatojoties uz vidējo ieguldījumu apmēru jeb mainīgajām izmaksām katram kultūraugam.
Noteikumi paredz nosacījumus, kādos lauksaimnieks var saņemt šo atbalstu, un tie ir šādi:
- par platību, kas tika nopostīta 2023. gada 7. augustā un par kuru lauksaimnieks līdz 2023. gada 25. augustam ir paziņojis LAD, norādot kultūru un hektāru skaitu, kā arī sniedzis postījumu pierādījumus,
- platība nav apdrošināta 2023. gadā un atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem tā ir deklarēta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta vai maksājuma mazajiem lauksaimniekiem saņemšanai 2023. gadā,
- par graudaugu, eļļas augu vai tauriņziežu platību atbalstu var saņemt, ja cietusī platība veido vismaz 90% no kopējās attiecīgās kultūras deklarētās platības; šāds nosacījums neattiecas uz augļiem un dārzeņiem,
- ja lauksaimnieks ir saņēmis 2023. gada ES ārkārtas atbalstu par salnās cietušo augļu platību, tad vētras atbalstu aprēķina tikai par to daļu (lauku), kas nav kvalificējies ES ārkārtas atbalstam.
Noteikumi arī noteic, ka atbalsta saņēmējam:
- jāapņemas nepārtraukt attiecīgo lauksaimniecisko darbību vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas,
- kurš pretendē uz atbalstu par graudaugu, tauriņziežu vai eļļas augu platību, ir jāapņemas apdrošināt attiecīgā kultūrauga 2025. un 2026. gada ražu.
Savukārt MK rīkojums par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” paredz 1,135 milj. eiro, ko izmaksāt augkopjiem atbalstā par 2023. gada vētras radītajiem zaudējumiem.
Plānots, ka atbalstu kopumā varētu saņemt 133 augkopības saimniecības par šādu kultūraugu platību:
- 80 ha augļu, ogu un ilggadīgo stādījumu platību,
- 124 ha dārzeņu platību,
- 1659 ha graudaugu, eļļas augu un tauriņziežu platību (kultūras, kas iekļautas noteikumu pielikuma II daļā).
Noteikumi “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība par vētras radītajiem zaudējumiem augkopības nozarē 2023. gadā” stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet rīkojums “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” – tā parakstīšanas brīdī.