Zemkopības ministrija šogad turpina īstenot Norvēģijas finanšu instrumenta projektu “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”, lai atjaunotu informāciju par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo augsni un iegūtu datus par oglekļa izmaiņām augsnē un valstij raksturīgiem siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoriem.
Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki 2021. gada vasarā veica Latvijas augsnes kartēšanu un izpēti aktivitātē “Uzticamas, valstij specifiskas augšņu informācijas pilnveidošana lauksaimniecības zemē”. Augsnes izpētē Taurenes pagastā, kas balstījās vēsturiskajos Latvijas lauksaimniecības augsnes izpētes datos, secināts, ka augsnes erozija pauguru nogāzēs un pauguru virsotnēs nav bijusi tik intensīva, kā to atspoguļo vēsturiskās kartes. Gluži pretēji - mūsdienās daudzas apsekotās augsnes zālājos, atbilstoši Starptautiskajai augšņu (WRB) klasifikācijai, atbilst augsnes grupām ar paaugstinātu organisko vielu daudzumu zemes virskārtā jeb aramkārtā.
Augsnes daudzums ar glejošanās jeb ūdens pārbagātības pazīmēm ir aptuveni tāds pats kā vēsturiskajos datos, tomēr atsevišķos profilos augsne mitrums gan palielinājies, gan samazinājies. Apsekotajās vietās, kur vēsturiski bija noteikta kūdraugsne, arī patlaban tā atbilst kūdraugsnes kritērijiem.
Veicot turpmākos plānotos lauksaimniecības zemes izpētes darbus, tiks ņemta vērā Taurene pagastā gūtā pieredze. Secināts, ka vēsturiskās augsnes kartes var būt labs orientieris izpētes vietas izvēlei, bet noteikti ir jāievēro reljefa un citu augsnes veidotājfaktoru ietekme.
Zemkopības ministrija, kas ir projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI) atbildīgā partnere, ir ļoti pateicīga zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem, Taurenes pagasta un Vecpiebalgas novada pašvaldībai par atsaucību un atbalstu zinātniekiem, veicot augsnes kartēšanas darbu!
Taurenes pagastā iepriekšējo reizi augsnes kartēšana notikusi 1982. gadā, tādēļ bija nepieciešams aktualizēt datus. No pagājušā gada jūnija līdz septembrim tika apsekoti pavisam 57 augsnes dziļrakumi, no tiem 46 vēsturiskie dziļrakumi un 11 jauni, kas bija nepieciešami teritorijai raksturīgās augsnes daudzveidības raksturošanai. Netika apsekoti tie vēsturiskie dziļrakumi, kuros pašlaik nenotiek lauksaimnieciskā darbība. LU zinātnieki 2022. gada pavasarī un vasarā veiks darbus Jelgavas novada Platones pagastā – Latviju raksturojošā līdzenumā.
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes realizējamā aktivitāte “Uzticamas, valstij specifiskas augšņu informācijas pilnveidošana lauksaimniecības zemē” ir daļa no Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI). Latvijas augsnes izpēte ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim.
Zemkopības ministrijas partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanā ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Valsts augu aizsardzības dienests.
Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
____________________
Mediju kontaktiem: