Liene Bugina, ZM Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte
“Kokosriekstu piens”, “kakao sviests” vai “mandeļu piens” un tamlīdzīgi produkti nav dzīvnieku izcelsmes produkti, bet kāpēc šādi tirdzniecības nosaukumi ir sastopami?
ES dalībvalstīm, kuras pēc pievienošanās ES un tradicionāli vietējā tirgū vismaz 30 gadus augu izcelsmes produktiem bija izmantojušas piena un piena produktu nosaukumus, Eiropas Komisija atļāva to darīt arī turpmāk. Tāpēc dažas dalībvalstis, piemēram, Dānija, Francija, Itālija šādus nosaukumus drīkst lietot arī turpmāk, bet šie ir izņēmuma gadījumi. Latvijā šādus izņēmumus lietot nedrīkst.
Tas nozīmē, ka produktus, kas ražoti ES dalībvalstī vai trešajā valstī ar nosaukumu, piemēram, “kokosriekstu piens” drīkst pārdot Latvijā taču ar precizētu produkta nosaukumu, kas atbilst ES normatīvajiem aktiem un kam nevar piemērot tiešu tulkojumu latviešu valodā. Tāpēc vārds “piens” šajos produktos ir jāaizstāj ar kādu citu piemērotu apzīmējumu, kas nemaldina patērētāju un raksturo produktu, piemēram, “kokosriekstu dzēriens”. Līdz ar to latviešu valodā cenu zīmē vai mazajā uzlīmes marķējumā var būt, piemēram, “auzu dzēriens”, “kokosriekstu pasta”, “sojas deserts” u.tml. nosaukumi.
Piena produktu terminus, piemēram, “piens”, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nedrīkst lietot, lai apzīmētu tikai augu valsts produktu, piemēram, “rīsu piens”.
Piena produktu tirdzniecības nosaukumi, kuri tiek aizsargāti ar normatīvajiem aktiem, ir “kefīrs”, “krējums”, “sviests”, “siers”, “jogurts” u.tml. Jāatceras, ka piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus.
Ja šādas prasības normatīvie akti neparedzētu, tad apzīmējums “piens” un “piena produkti” vairs neļautu skaidri identificēt produktus, kuriem ir sevišķas īpašības, kas saistītas ar dzīvnieku piena dabisko sastāvu, un tas būtu pretrunā patērētāju tiesību aizsardzībai. Šādas prasības nodrošina atbilstību vienādiem kvalitātes standartiem.
Cilvēkiem, kuri uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus, bet ikdienā izvēlas augu izcelsmes produktus, kuru nosaukumā ir vārdi, ko tradicionāli visbiežāk izmanto dzīvnieku izcelsmes produktu apzīmēšanai, pērkot pārtiku, jāpievērš sevišķa uzmanība marķējumam. Ja marķējumā ir teksts, piemēram, “ar siera aromātu”, “ar krējuma garšu”, tad attiecīgajā produktā var būt piena sastāvdaļas (piemēram, siera aromatizētājs ir izgatavots no siera) vai arī produkts nav atbilstoši marķēts. Tāpēc, pircējam rūpīgi jāizvērtē sastāvdaļu saraksts un visa sniegtā informācija marķējumā.
Tirdzniecības nosaukumus “sojas gaļa”, “veģetārā desa”, “dārzeņu desa” lietot drīkst, jo produktu nosaukumi, piemēram, “desa”, “gaļa”, “šašliks” nav aizsargāti ar normatīviem aktiem.