Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zvejniekiem un investīcijām akvakultūrā līdz 2029. gadam būs pieejams vairāk nekā 17 milj. eiro finanšu atbalsts.
No šī summas atbalstam zvejniekiem piekrastes zvejā būs pieejami 2,3 milj. eiro, no tiem Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) finansējums 1,61 milj. eiro un valsts budžeta līdzekļi 690 tūkst. eiro. Savukārt investīcijām akvakultūrā paredzēts atbalsts 15 milj. eiro, no tā 10,5 milj. eiro EJZAF finansējums un 4,5 milj. eiro valsts budžeta līdzekļi.
To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie un 2022. gada 20. septembrī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību divos pasākumos: pasākumā “Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā” un pasākumā “Investīcijas akvakultūrā”.
“Šis ir nozīmīgs atbalsts zivsaimniecības nozarei, kas ļaus stiprināt Latvijas piekrastes zvejniecības un akvakultūras ražošanas konkurētspēju, kā arī veicinās turpmāku šo nozaru ilgtspējīgu attīstību,” atzīmē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Valdības lēmums paredz, ka zvejniekiem piekrastes zvejā būs iespējams saņemt atbalstu būvniecībai, pārbūvei, atjaunošanai, jaunu pamatlīdzekļu iegādei un arī lietota zvejas kuģa iegādei jaunajam zvejniekam. Atbalsts domāts arī investīcijām zvejas kuģos zvejniekiem, kuri pēdējos divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības ir veikuši ne mazāk kā 60 dienas.
Atbalsta intensitāte 100% paredzēta darbībām piekrastes zvejā, ja lieto zvejas kuģi, kura lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un neizmanto velkamus zvejas rīkus. Savukārt 40% atbalsta intensitāte būs jaunajam zvejniekam, iegādājoties pirmo kuģi, galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai un kuģa bruto tilpības palielināšanai, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti, pārsniedzot normatīvos noteiktās prasības. Vairāk informācijas vietnē.
Savukārt lēmums par atbalstu investīcijām akvakultūrā paredz atbalstu tādās ražošanas būvēs, iekārtās, tehnikā, aprīkojumā vai informācijas tehnoloģijās, kas sekmē akvakultūras produkcijas ražošanas apjoma kāpumu, ražošanas efektivitātes palielināšanos, audzēto akvakultūras dzīvnieku sugu dažādošanu, dzīvnieku veselību un labturību, kā arī to aizsardzību pret savvaļas dzīvniekiem, produktu kvalitātes uzlabošanu vai vērtības pievienošanu uzņēmumā vai saimniecībā saražotajiem akvakultūras produktiem, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi, kā arī nodrošinot ekoloģisko ilgtspēju. Pasākumā attiecināmo izmaksu summa komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām nedrīkstēs pārsniegt 5 milj. eiro.
Atbalsta saņēmējiem noteikta dažāda atbalsta intensitāte: sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – 60%, pārējiem uzņēmumiem – 50%, atzītai akvakultūras ražotāju organizācijai – 75%, bet valsts zinātniskajam institūtam – 90 procenti.
Vairāk informācijas par atbalstu.
Abi pieņemtie MK noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.