Pirmdien, 27. janvārī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kur Eiropas Komisija (EK) iepazīstinās ES dalībvalstis ar Eiropas Zaļā kursa lauksaimniecības aspektiem. Eiropas Zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme nebūtu saistīta ar resursu patēriņu. Lai īstenotu Eiropas Zaļo kursu, EK pārskatīs rīcībpolitiku arī pārtikas un lauksaimniecības jomās.
Zemkopības ministrija norāda, ka EK plānotajos stratēģiskajos dokumentos paredzēto ambiciozo mērķu sasniegšanai varētu būt nepieciešams papildu finansējums. Jo šo uzdevumu īstenošanai lauksaimniecībā tikai ar ES Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) pieejamajiem samazinātajiem finanšu resursiem varētu nepietikt. Tāpēc ir būtiski, lai visām dalībvalstīm un nozarēm būtu pieejami papildu atbalsta instrumenti, citādi būs sarežģīti sasniegt Eiropas Zaļā kursa mērķus.
Latvija uzsver, ka ir ne tikai jākoncentrējas uz pasākumiem SEG samazināšanai, bet vienlīdz svarīgi ir arī pasākumi CO2 piesaistes palielināšanai augsnē un biomasā. Turklāt ir jāņem vērā, ka Latvijā meži jau patlaban aizņem vairāk nekā pusi valsts teritorijas, kas norāda uz ierobežoto apmežošanas potenciālu, kā to iecerējusi EK.
Plānots, ka 27. janvārī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards tiksies ar ES Vides, okeānu un zivsaimniecības komisāru Virgīniju Sinkēviču (Virginijus Sinkevičius), ar kuru ministrs pārrunās aktuālos zivsaimniecības nozares jautājumus, un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātu – ziņotāju par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu – Pēteri Jāru (Peter Jahr), iepazīstinot ar Latvijas pozīciju svarīgajos KLP reformas un ES daudzgadu budžeta jautājumos.
_____________________________
Informāciju sagatavoja: