Iveta Veinberga, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte
Tuvojoties rudenim un ziemai, veikala plauktos mūsu vietējos augļus un ogas arvien vairāk nomaina no dienvidu zemēm nākuši augļi. Esam jau pieraduši, ka Ziemassvētkos un Jaunajā gada svētku galdā varam likt mandarīnus, ananāsus, apelsīnus, banānus un citus augļus, kurus mūsu dienās pat vairs neuzskatām par eksotiskiem. Tāpat arī ziemas vidū varam iegādāties arbūzus, ikdienā ir nopērkami kivi, melones, mango, hurmas un citi dienvidu zemēs auguši augļi.
Ja skatāmies no normatīvā akta puses, tad attiecībā uz kvalitātes prasībām nekādas atšķirības, ko piemēro vietējiem un ievestajiem augļiem, nav. Visiem augļiem piemēro vispārīgo kvalitātes standartu. Izņēmums ir citrusaugļi, vīnogas, zemenes, āboli, kivi, bumbieri, persiki un nektarīni – tiem jāatbilst specifiskajam tirdzniecības standartam. Kā zināms, vispārīgais tirdzniecības standarts ietver sevī minimālās kvalitātes un gatavības prasības, bet specifiskais – papildus arī augļu dalīšanu šķirās un izmēros. Protams, ka visiem augļiem marķējumā jābūt norādītai izcelsmes valstij.
Ja runājam par konkrētiem augļiem, kuriem ir jāatbilst specifiskajam tirdzniecības standartam, tad patērētajiem būtu interesanti zināt atsevišķas nianses. Piemēram, normatīvais akts gan mūsu pašu, gan citās zemēs audzētajam ābolam nosaka, ka tirdzniecībā piedāvāto ābolu minimālajam izmēram ir jābūt 60 mm, bet, ja ābolus tirgo pēc svara, tad to minimālajam svaram jābūt 90 gramiem, un tikai atsevišķu šķirņu ābolus drīkst tirgot ar mazāku izmēru vai svaru. Turklāt vienā iepakojumā fasētiem āboliem izmēru atšķirība nevar būt lielāka par 10 mm. Marķējumā norāda arī ābolu šķirnes nosaukumu.
Savukārt ar vārdu „citrusaugļi” normatīvajā aktā apzīmē citronus, mandarīnus, tostarp arī sacumas jeb satsumas, tanžerīnus, un apelsīnus. Šādus nosaukumus atradīsiet citrusaugļu marķējumā.
Kivi jābūt pareizas formas – tie nedrīkst būt divi vai vairāk kopā saauguši augļi, tiem tirdzniecības stadijā jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem. Tāpat normatīvais akts paredz tos klasificēt pēc svara. Augstākās šķiras kivi minimālais svars ir 90 grami, bet I un II šķiras – attiecīgi 70 un 65 grami.
Arī persikiem un nektarīniem ir noteikts minimālais lielums un svars, kas atšķiras pa šķirām un tirdzniecības laikposma. Marķējumā norāda augļa mīkstuma krāsu.
Vīnogas arī klasificē pēc svara, bet interesanti, ka tās atšķirībā no pārējiem augļiem klasificē pēc ķekara svara, kur minimālajam ķekara svaram ir jābūt 75 gramiem. Tāpat marķējumā būs atrodams šķirnes nosaukums.
Pētīsim marķējumu un būsim zinoši arī par ziemā nopērkamajiem augļiem!