Cēsu novada Taurenes pagasta “Lodesmuižā” jūlija sākumā norisinājās divu nedēļu ilgas mācības augsnes aprakstīšanā un kartēšanā. Desmit eksperti no dažādām Latvijas organizācijām izzināja augsnes aprakstīšanas, klasificēšanas kartēšanas mērķus un nozīmi, kā arī augsnes izplatības likumsakarības.
Mācības vadīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Aldis Kārkliņš, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki profesors Oļģerts Nikodemus, asoc. profesors Raimonds Kasparinskis, docents Imants Kukuļs un lektore Kristīne Afanasjeva. Teorētiskajās lekcijās eksperti apguva augsnes aprakstīšanu un diagnostiku, uzzināja par Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izmantošanu karšu sagatavošanā un iepazinās ar Pasaules augšņu klasifikāciju (2015), vēsturisko Latvijas augšņu klasifikāciju (1991) un jauno Latvijas augšņu klasifikāciju (2022), ko pašlaik izstrādātā un pilnveido Zemkopības ministrijas īstenotajā Norvēģijas finanšu instrumenta projektā.
Lauka darbos eksperti praktiski veica ar visu augsnes izpēti, sākot no kamerālajiem darbiem līdz dziļrakumiem. Mācību dalībnieki vērtēja reljefa nozīmi augsnes tipu izplatībā, aprakstīja augsni, zondējot noteica augšņu izplatības robežas, veica dziļrakumus, aprakstīja pētbedres un veidoja teritorijas augšņu izplatības karti.
Apmācītie eksperti no Zemkopības ministrijas, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts zemes dienesta, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes, LVMI Silava, Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes atzīst, ka esošos Latvijas augsnes datus noteikti nepieciešams papildināt, lai tos varētu analizēt un salīdzināt ar pasaules datiem. Augsnes kartēšana ir laikietilpīga, un Latvijas augsne ir ļoti atšķirīga no augsnes citviet pasaulē. Piemēram, Latvijā apmēram 25 ha platībā var būt izdalīti astoņi vai pat vairāki atšķirīgi augsnes tipi pēc Latvijas jaunās klasifikācijas sistēmas, kas pēc pasaules augšņu klasifikatora tiek apvienoti vienā tipā. Abos augsnes klasifikatoros arī nozīmīgi atšķiras zemes izdalīšanas kritēriji, piemēram, augsnes krāsa, organiskās vielas, skābuma līmenis u.c. Tomēr gan eksperti, gan zinātnieki ir vienisprātis pa lielāko zemes izpētes kavēkli, un tas ir akūts speciālistu trūkums.
Ekspertu mācības Taurenē 5. jūlijā apmeklēja Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors (Kristian Ødegaard), kurš izvaicāja arī par Latvijas augsnes izpētes projekta norisi. Zemkopības ministrijas īstenotais Norvēģijas finanšu instrumenta projekts “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” šogad turpinās, un tas ļauj atjaunot informāciju par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo augsni un iegūt datus par izmaiņām augsnē un valstij raksturīgiem siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoriem. Projekts ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim.
Zemkopības ministrijas partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanā ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Valsts augu aizsardzības dienests. Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.
Mācību prezentācijas
© Materiālu izmantošana ir iespējama tikai ar projekta īstenotāju atļauju
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
Mediju kontaktiem: