Zemkopības ministrijā otrdien, 10. decembrī, notiks sanāksme par augu ģenētisko resursu potenciāla apzināšanu, ievākšanu un izpēti Latvijā. Sanāksmē plānots diskutēt par augu ģenētiskajiem resursiem kā instrumentu klimata pārmaiņu mazināšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, dabiskajiem zālājiem un to daudzveidīgu apsaimniekošanu un citiem ar augu ģenētiskajiem resursiem saistītiem tematiem.
Sanāksmē piedalīties aicināts ikviens interesents.
Lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana un izmantošana ir pamats, lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgu un dzīvotspējīgu lauksaimniecību, kas spējīga pielāgoties klimata pārmaiņām. Turklāt mūsu ģenētiskie resursi ir uzskatāmi arī par kultūrvēsturisku vērtību, kas glabā mūsu senču tradicionālās zināšanas un nodrošina to ilgstošu izmantošanu.
Kādēļ jāuzglabā ģenētiskie resursi
Augu ģenētiskie resursi ir lauksaimniecības un pārtikas augu šķirnes, tostarp vecās jeb tautas selekcijas šķirnes, kā arī savvaļā augoši dažādu sugu indivīdi un populācijas.
Katras valsts vietējie ģenētiskie resursi ir nozīmīgs saimniekošanas ilgtspējības avots, ko iespējams izmantot gan tieši – audzējot saimniecībās un no tiem iegūstot nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību, gan netieši – iekļaujot selekcijas programmās un veidojot jaunas šķirnes.
Ar sēklām pavairojamās sugas tiek uzglabātas LVMI “Silava” Latvijas augu gēnu bankā Salaspilī, savukārt veģetatīvi pavairojamās – lauka kolekcijās Dārzkopības institūtā (DI), Agroresursu un ekonomikas institūtā (AREI) un nedaudz arī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Pieredze rāda, ka Latvijā lauku un privātmāju saimniecībās vēl ir saglabājušās un tiek uzturētas vietējās šķirnes, bet liela bioloģiskā dažādība sastopama savvaļā dažādos biotopos. Tomēr šie unikālie resursi var aiziet nebūtībā, kā tas jau ir noticis daudzās attīstītajās Eiropas valstīs.
Lai nodrošinātu ģenētisko resursu plašāku izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, nepieciešama ģenētisko resursu situācijas apzināšana, šo resursu ievākšana, izvērtēšana un iekļaušana ģenētisko resursu kolekcijās. Tādēļ tiek rīkotas ģenētisko resursu vākšanas zinātniskās ekspedīcijas.
Kā izmanto ģenētiskos resursus
Latvijā kā saglabājamās šķirnes ir reģistrētas trīs vietējās šķirnes – rabarberu šķirne ‘Tukums 2’, kaņepju šķirne ‘Adzelvieši’, un lauku pupu šķirne ‘Lielplatones populācija’, kas dod tiesības šīs šķirnes sēklas tirgot Latvijā.
Ģenētiskie resursi bieži vien tiek izmantoti par pamatu selekcijai. Miežabrāļa šķirnes 'Brigena' (reģistrēta 2016. gadā), izejmateriāls tika savākts 2000. gada ekspedīcijā Daugavpils novadā pie Briģenes ezera.
Amatas novadā Raganu pļavā ievāktā milzu auzene (Festuca gigantea) tiek izmantota selekcijas darbā ar stiebrzāļu starpsugu hibrīdiem.
2018. gadā reģistrētās jaunās kartupeļu šķirnes 'Jogla' krustojumu kombināciju pamatā iekļauta ģenētisko resursu kartupeļu šķirne 'Gauja'.
Patlaban tiek strādāts pie Latvijas izcelsmes ķiploku un melones šķirņu izveidošanas un reģistrācijas. Abi šie paraugi ir atlasīti no ģenētisko resursu kolekcijām.
Ģenētisko resursu izmantošana tūrisma attīstīšanā mūžizglītībā. Projekta “Augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu seno šķirņu dārzi un tradicionālie pārstrādes produkti: Vēsturisko dārzu maršruts” (Heritage Gardens, Lat-Lit Interreg programma) gaitā Rundāles pils parkā 2018. gadā sākta vēsturisko šķirņu dārza izveide, kurā iekļautas senās, to skaitā arī Latvijā izveidotās augļukoku un ogulāju šķirnes. Šim dārzam pavairotas 110 ābeļu šķirnes no DI ģenētisko resursu kolekcijas, pētot un precizējot informāciju par šķirņu izcelsmi un sinonīmiem.
Kā nodrošināt ģenētisko resursu saglabāšanu
Ar Zemkopības ministrijas atbalstu 2019. gadā LVMI “Silava” bāzētais Ģenētisko resursu centrs kopīgi ar partnerim ir uzsācis jauna zinātniskā projekta “Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte” īstenošanu.
Projekta mērķis ir izpētīt in situ (uz vietas dabiskajā ekosistēmā) audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, sagatavot augu aprakstu ar deskriptoriem un iekļaut Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.
Ekspedīcijās 2019. gadā ievākti 28 augļaugu un dārzeņu paraugi, kā arī 72 daudzgadīgo zālaugu un lopbarības tauriņziežu paraugi. Projekta nākamajos gados ievāktie paraugi jānovērtē un jāparaksta, un jāsagatavo nodošanai gēnu bankā.
Svarīga ģenētisko resursu saglabāšanas procesa sastāvdaļa ir arī sabiedrības informētība par pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas un izmantošanas nozīmi. Informēta sabiedrība sniedz atbalstu un var atvieglot vietējās sabiedrības iesaistīšanos darbā ar ģenētiskajiem resursiem, radot plašākas iespējas ģenētikso resursu saglabāšanai.
_________________________________