Zemkopības ministrija (ZM) vienmēr ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs bioloģiskos lauksaimniekus un bioloģiskās produkcijas ražotājus. To pieprasa arī Latvijas iedzīvotāji, aizvien vairāk uzmanības pievēršot veselīgam dzīvesveidam. Tāpēc ZM norāda, ka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas 25. martā izplatītie paziņojumi ir nekorekti.
Pateicoties ZM īstenotajai politikai un ES atbalstam, jau šobrīd Latvija bioloģiski sertificētās platības ziņā ieņem augsto 6. vietu ES, kas ir labs sasniegums. Bioloģiski sertificētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība 2020. gada 1. janvārī aizņēma 290 tūkst. ha jeb aptuveni 14% no kopējās LIZ platības valstī. Salīdzinājumā ar 2019. gadu bioloģiski sertificētā platība ir palielinājusies par 2,2%, bet, salīdzinot ar 2014. gadu, – par 30 procentiem!
Bioloģiskie lauksaimnieki gan patlaban saņem, gan arī turpmāk saņems ievērojamu atbalstu, lai varētu ne tikai paplašināt zemes platību, bet arī palielināt bioloģiski saražotās produkcijas apjomu. Piemēram, Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020. gadam ietvaros par bioloģiskās lauksaimniecības metožu izmantošanu LIZ apsaimniekošanā ir novirzīts 194,3 milj. eiro finansējums un pārejas periodā 2021.-2022. gadam tiks novirzīti 70 milj. eiro, kas kopumā veido 12,9% no LAP finansējuma (2014.-2022. gadam).
Tāpat arī investīciju pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” atbalsts tiek sniegts bioloģisko lauksaimnieku konkurētspējas veicināšanai, kur, atbilstoši projektu atlases kritērijiem, viena no prioritātēm ir bioloģiskā lauksaimniecība. Kopumā no investīciju atbalsta vismaz 20% jeb 68 milj. eiro ir saņēmuši bioloģiskie lauksaimnieki.
Pašlaik bioloģiskie lauksaimnieki ir 7% no visiem lauksaimniecībai paredzētā atbalsta saņēmējiem Latvijā, taču saņem 13% no LAP atbalsta finansējuma. Tomēr patlaban bioloģiski ražotā pārtika Latvijas iedzīvotājiem nav pieejama pietiekamā daudzumā, jo no kopējā saražotā pārtikas produktu apjoma bioloģiski saražoti tikai 6,5 procenti.
Jānis Eglīts, zemkopības ministra biroja vadītājs: “Bioloģiskie lauksaimnieki saņem 13 procentus no Lauku attīstības programmas finansējuma, bet viņu atdeve joprojām nepārsniedz 6,5 procentus no Latvijā saražotā pārtikas apjoma. Latvijas bioloģiskajai lauksaimniecībai jau gadiem ir bijis nodrošināts labs atbalsts ražošanas attīstībai, taču atdeve joprojām ir niecīga. Tāpēc mēs sagaidām, ka Latvijas bioloģiskie ražotāji turpmāk efektīvāk ieguldīs ES atbalsta līdzekļus un sāks kāpināt saražotās produkcijas apjomus, pēc kuriem sabiedrībā pieprasījums ir lielāks, nekā piedāvājums.”
Savukārt, lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi, kā arī nodrošinātu bioloģisko produktu nokļūšanu tirgū, Latvijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir pieejams arī atbalsts no valsts subsīdijām produkcijas ražotājiem par dalību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā.
Latvija atbalsta ES stratēģijas virzienu par bioloģiskās pārtikas tirgus izaugsmi, bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanas nepieciešamību un bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugumu. Strādājot pie nākamā plānošanas perioda atbalsta politikas, ZM mērķis ir panākt, ka līdz 2027. gadam Latvijā vismaz 20% LIZ tiek izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Tāpat Latvija atbalsta Eiropas Komisijas viedokli par nepieciešamību veicināt gan bioloģisko produktu piedāvājumu, gan pieprasījumu. Stabils un augošs pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem par atbilstošu cenu veicina bioloģiskās lauksaimniecības attīstību kopumā.
Latvijā 2020. gada sākumā bija vairāk nekā 4450 uzņēmumu, kas sertificēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. No tiem vairāk nekā 4200 ir lauksaimnieki un 250 bioloģiskās pārstrādes uzņēmumi, veikali un citi uzņēmumi.
____________________________________
Informāciju sagatavoja: