Precizēta kārtība veterinārmedicīniskās prakses darbībai, sertifikāta izsniegšanai, apturēšanai, atjaunošanai un anulēšanai
Veterinārmedicīnas likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2020. gada 31. decembrī, pilnvaro Latvijas Veterinārārstu biedrību izveidot komisiju, kura lemj par veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu, atjaunošanu, anulēšanu un derīguma termiņa pagarināšanu. Savukārt Ministru kabinetam jānosaka šīs sertifikācijas komisijas sastāvs un darbības kārtība.
Likums “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Skatīt ŠEIT.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem Veterinārmedicīnas likuma grozījumiem, ir sagatavotas prasības veterinārmedicīniskās prakses sertificēšanai, aktualizējot nosacījumus un kārtību sertifikāta izsniegšanai, pagarināšanai, apturēšanai, anulēšanai un atjaunošanai, praktizējošu veterinārārstu profesionālajai kvalifikācijai un sertificēto personu reģistrācijai un kvalifikācijas pārbaudei. Tāpat arī, pamatojoties uz pilnvarojumu, noteikts sertifikācijas komisijas sastāvs un darbības kārtība.
Ministru kabineta noteikumi “Prasības veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta izsniegšanai” spēkā stāsies 2021. gada janvārī. Skatīt ŠEIT.
Precizēs prasības narkotisko un psihotropo zāļu apritei veterinārmedicīnā
Likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” paredz precizēt dzīvnieku turētāja tiesības un pienākumus dzīvnieka ārstēšanai ar narkotiskām un psihotropām zālēm, tādējādi aizsargājot dzīvnieka veselību un dzīvību. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada janvārī pēc tā apstiprināšanas Saeimā un izsludināšanas.
Savukārt Ministru kabinetam līdz 2021. gada 31. martam jāprecizē noteikumi par īpašo veterināro recepšu apriti. Skatīt ŠEIT.
Precizēs kārtību zāļu uzskaitei un izlietošanai veterinārmedicīniskās prakses iestādēs
Ar likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” veiktas redakcionālas izmaiņas, izmantojot vienotu terminoloģiju ar Veterinārmedicīnas likumu, kurā ir definētas veterinārmedicīniskās prakses iestādes un praktizējošie veterinārārsti. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada martā pēc tā apstiprināšanas Saeimā un izsludināšanas.
Savukārt Ministru kabinetam līdz 2021 .gada 31. martam jāprecizē prasības un kārtība, kādā iegādājas, uzglabā, uzskaita un izlieto zāles veterinārmedicīniskās prakses iestādēs. Skatīt ŠEIT.
Ar likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” veikti redakcionāli grozījumi, izmantojot vienotu terminoloģiju ar Veterinārmedicīnas likumu un Farmācijas likumu, kuros definētas prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un praktizējošajiem veterinārārstiem. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada martā pēc tā apstiprināšanas Saeimā un izsludināšanas.
Savukārt Ministru kabinetam līdz 2021. gada 31. martam jāprecizē prasības un kārtība, kas nosaka, kā iegādājas, saņem, nodod lietošanā, uzglabā, uzskaita un iznīcina II un III saraksta vielas un zāles veterinārmedicīniskās prakses iestādēs. Skatīt ŠEIT.
Izveidota tiešsaistes veidlapa paziņojumu iesniegšanai par uztura bagātinātāju u.c. maisījumu zīdaiņiem u.c. produktu reģistrācijai PVD
Īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tīmekļvietnē ir izveidota tiešsaistes veidlapa paziņojumu iesniegšanai par uztura bagātinātāju, maisījumu zīdaiņiem, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētas pārtikas un svara kontrolei paredzētu pilnīgu uztura aizstājēju reģistrācijai.
Pēc noteikumu stāšanās spēkā uzņēmēji nepieciešamo informāciju varēs iesniegt PVD elektroniski, aizpildot speciālu tiešsaistes veidlapu PVD tīmekļvietnē (e-pakalpojums), identifikācijai izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv pieejamos identificēšanās veidus. Paziņojuma veidlapā norādāmā informācija, kas jāiesniedz pārtikas uzņēmumam, salīdzinājumā ar līdzšinējo kārtību nav nozīmīgi mainīta.
Vienlaikus ir saglabāta iespēja paziņojumu šo pārtikas produktu reģistrēšanai iesniegt PVD tāpat kā līdz šim, izmantojot pieejamos elektroniskos datu nesējus.
Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumi Nr. 688 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr. 685 “Prasības uztura bagātinātājiem””. Skatīt ŠEIT.
Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 819 “Noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrācijas un valsts nodevas samaksas kārtība””. Skatīt ŠEIT.
Apstiprināts saraksts aizliegto augu un to daļu izmantošanai pārtikā
Ir apstiprināti noteikumi un saraksts, paredzot skaidrus nosacījumus noteiktu augu un to daļu izmantošanai pārtikā (uztura bagātinātājos, tējās, sīrupos un citos pārtikas produktos).
Sarakstā ir iekļauts 61 augs, kas toksisko savienojumu dēļ negatīvi ietekmē patērētāju veselību, tādēļ nav izmantojams pārtikā. Auga iekļaušana sarakstā ir pamatota, izvērtējot auga sastāvā esošās ķīmiski aktīvās vielas (toksiskos savienojumus), iespējamo izmantošanu pārtikā, farmācijā, lietošanu, devas un to ierobežojumus, blakusparādības, toksicitāti. Kā papildu informācijas avots izmantoti citu dalībvalstu pārtikā izmantojamo augu tehniskie noteikumi, vadlīnijas un ieteikumi.
MK noteikumi “Izmantošanai pārtikā aizliegto augu un augu daļu noteikumi”. Skatīt ŠEIT.
Piekrastes komerczvejnieki zvejas žurnālu datus reģistrēs elektroniski
No 2021. gada 1. janvāra piekrastes komerczvejnieki zvejas žurnālu datus reģistrēs informācijas sistēmā ‘’Latvijas Zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētā sistēma’’ (LZIKIS). Šāda elektroniska informācijas ievadīšana LZIKIS un atteikšanās no papīra zvejas žurnāliem nodrošinās zvejas darbību operatīvu pārvaldību un mazinās administratīvo slogu gan zvejniekiem, gan zvejas darbības pārraugošajām iestādēm.
Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”. Skatīt ŠEIT.
Mainīts zvejas limits iekšējos ūdeņos Durbes, Pārgaujas un Pļaviņu novadā
Noteikumi paredz ikgadējos zvejas limitu grozījumus iekšējos ūdeņos atbilstoši Durbes, Pārgaujas un Pļaviņu novada pašvaldības priekšlikumiem. Noteikumos veiktas tehniskas izmaiņas atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Grozījumos noteiktās zvejas limitu izmaiņas piemērojamas no 2021. gada 1. janvāra.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”. Skatīt ŠEIT.
Noteiks papildu nosacījumus pašpatēriņa zvejai jūras piekrastes ūdeņos
Noteikumu mērķis ir papildu nosacījumu noteikšana pašpatēriņa zvejai, lietoto administratīvi teritoriālo vienību terminoloģijas saskaņošana ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un noteikto zvejas limitu izmaiņu noteikšana jūras piekrastes ūdeņos Salacgrīvas novada un Mērsraga novada pašvaldībā. Noteiktās zvejas limitu izmaiņas būtu piemērojamas no 2021. gada janvāra pēc pieņemšanas Ministru kabinetā.
Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” (patlaban notiek to saskaņošana ar atbildīgajām ministrijām un iestādēm, lai iesniegtu noteikumus apstiprināšanai Ministru kabinetā). Skatīt ŠEIT.
Tiek uzsākta jaunā perioda Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna īstenošana
Jaunais “Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2021.–2024. gadam” paredz turpināt īstenot zivju resursu mākslīgās atražošanas politiku iepriekšējā Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna 2017.-2020. gadam vietā, kura darbība beidzas 2020.gada 31.decembrī. Plāna mērķis ir bioloģiski daudzveidīgi, saglabāti un zivsaimnieciski ilglaicīgi izmantojami zivju resursi Latvijā. Mērķa sasniegšanai Latvijas publiski pieejamie iekšējie ūdeņi kopumā ik gadu tiks papildināti vismaz ar 15 miljoniem lašu, taimiņu, līdaku, zandartu, vimbu u.c. zivju sugu mazuļiem, kā arī ar nēģu kāpuriem. Tiks mazināta arī antropogēnā ietekme Latvijas publiski pieejamos iekšējos ūdeņos, uzlabojot zivju dabiskās dzīvotnes, atjaunojot nārsta vietas, nojaucot šķēršļus, kas traucē zivju migrācijai, vai izveidojot jaunus migrācijas ceļus. Tiks nodrošināts zušu krājumu monitorings upēs un ezeros, kuros, iepriekšējos politikas plānošanas periodos tika ielaisti stikla zuši, kā arī sagatavotas zinātniskās rekomendācijas turpmākajai zušu krājumu papildināšanai nākamajā politikas plānošanas periodā un nodrošināta zivju resursu atražošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums, izvērtēta pasākumu īstenošanas efektivitāte un izstrādāti ieteikumi to pilnveidošanai. MK rīkojums “Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2021.–2024.gadam”. Skatīt ŠEIT.
Tuvākajā laikā tiks noteikti atbalsta piešķiršanas nosacījumi galīgai zvejas pārtraukšanai
Ministru kabineta noteikumi pasākumam “Galīga zvejas darbību pārtraukšana” noteiks atbalsta piešķiršanas nosacījumus Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmai zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam. Saskaņā ar ES regulējumu atbalsts paredzēts tiem zvejas kuģu īpašniekiem un zvejas kuģu apkalpes locekļiem, kuri zvejoja Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājumu. Sakarā ar kritisko krājuma samazināšanos un nepieciešamo tā saglabāšanu, pēdējos gados pieņemtie ES ārkārtas pasākumi un mencu specializētās zvejas pilnīgais aizliegums kopš 2020.gada 1.janvāra, liek zvejniekiem pārtraukt savu zvejas darbību, bet viņi var pretendēt uz atbalstu zvejas kuģu sadalīšanai un izņemšanai no zvejas flotes. Skatīt ŠEIT.