Pirmdien, 18. novembrī, Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā sprieda par vides un klimata prasību kopumu lauksaimniekiem saistībā ar daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam. Vienošanās par nākotnes budžetu vēl šogad ir ļoti svarīga, jo no tā ir atkarīgs Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pakotnes progress.
KLP ambiciozo vides un klimata mērķu sasniegšanai nākotnes KLP ietvarā ir jāņem vērā katras dalībvalsts iespējas. Vides un klimata pasākumiem jābūt samērojamiem ar KLP atbalstu, lai nemazinātu lauksaimnieku dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū. Pasākumiem jābūt efektīviem, kvalitatīviem, vienkārši īstenojamiem un ar iespējām dalībvalstīm tos izvēlēties un pielāgot īpašām valsts un reģionālajām vajadzībām, ļaujot sasniegt izvirzītos mērķus.
“Eiropas Komisija, piedāvājot nosacījumu sistēmas izvirzītās pamatprasības, pārāk uzsvērusi obligātumu, neņemot vērā, ka pamatprasību pastiprināšana rada papildu slogu gan lauksaimniekiem, gan valstu administrējošām iestādēm,” uzskata Jānis Grasbergs. “Iecerētais nosacījumu kopums vienlaikus ar finansējuma samazinājumu lauku attīstībai sašaurina dalībvalstu manevra iespējas īstenot nopietnas brīvprātīgās ekoshēmas un mērķtiecīgas agrovides shēmas.”
ES dalībvalstu ministri apmainījās viedokļiem arī par oktobra beigās Komisijas publiskotajiem priekšlikumiem regulai par KLP pārejas noteikumiem. Latvija kopumā atbalsta KLP pārejas regulas priekšlikumā paredzēto iespēju noteikt pārejas periodu 2021. gadā un izmantot jaunā perioda līdzekļus, lai izvairītos no finansējuma pieejamības pārrāvuma. Tomēr pārejas regulas priekšlikums arī paredz 2021. gadā tiešo maksājumu finansējuma samazinājumu visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Latvija šādu pieeju neatbalsta un turpina uzstāt, ka tiešie maksājumi ir jāizlīdzina nākamā ES finanšu septiņu gadu periodā.
Sākot ar 2021. gadu, plānots visām valstīm samazināt arī lauku attīstības finansējumu par 15 procentiem, pret ko Latvija stingri iebilst un uzstāj, ka lauku attīstības finansējumu nākamajā finanšu periodā, tostarp 2021.gadā, nedrīkst samazināt tām dalībvalstīm, kurām kopējais KLP finansējums ir zem 90 procentiem no ES vidējā līmeņa un kurām finansējums tika samazināts jau esošajā periodā.
“Dalībvalstīm, kurām KLP finansējuma līmenis ir zem 90 procentiem no ES vidējā līmeņa un kurām jau esošajā periodā tika samazināts lauku attīstības finansējums, nav pieļaujams finanšu atbalsta samazinājums lauku attīstības! Pirms lēmuma par budžetu pieņemšanas, kas ietver arī atbalstu lauku attīstībai un platībmaksājumus, ES dalībvalstu vadītājiem ir jāieklausās savas valsts lauksaimniekos, savos nodokļu maksātājos! Turklāt pārejas perioda nosacījumi jāattiecina uz visiem Lauku attīstības programmā ietvertajiem pasākumiem, tostarp tehnisko palīdzību, novēršot pārtraukumu atbalsta pieejamībai,” ir pārliecināts ZM parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs.
Foto: pixabay.com
_________________________________
Informāciju sagatavoja: