Intervija LA.LV portālā, publicēta 2022. gada 2. novembrī
Zemkopības ministrija nekad nav piederējusi pie “vieglajām” ministrijām. Atbildība par lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarēm vienlaikus ir arī atbildība par Latvijas lauku labklājību. Kas šajos gados padarīts, kāds pamats ielikts nākotnei un ar kādu valsts atbalstu lauksaimnieki var rēķināties šajā viņiem nebūt ne vieglajā laikā? Par to sarunā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.
– Katrs Latvijas iedzīvotājs savā maciņā izjūt pārtikas cenu kāpumu. Savukārt pārtikas produktu ražotājus un lauksaimniekus “iedzinušas stūrī” energoresursu cenas. Zemkopības ministrija šovasar lūdza novirzīt 20 miljonus eiro tiem pārtikas produktu un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kurus skāris Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Kā noprotams, šis atbalsts arī tika sniegts, taču pārtikas produkti lētāki nekļūst. Vai tas nozīmē, ka ar minēto atbalstu vien ir par maz un būs vēl kādi atbalsta pasākumi?
– Pēdējie četri gadi nav bijuši vienkārši, esam dzīvojuši nepārtrauktas krīzes apstākļos. Covid-19 pandēmija, energoresursu cenu dramatiskais pieaugums un šogad Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas viss satricinājis mūsu ikdienu. Lauksaimniecības nozare nav izņēmums – kopš Covid-19 pandēmijas lauksaimnieki strādā krīzes režīmā.
Atšķirībā no citām nozarēm, mums izdevās pārliecināt valdības partnerus nekavējoties sniegt atbalstu gan pandēmijas ietekmētajām lauksaimniecības jomām, šim mērķim kopumā piešķirot 149 miljoni eiro, gan Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto negatīvo seku mazināšanai. Karš Ukrainā izraisīja ražošanas izejvielu un energoresursu dramatisku pieaugumu, tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka jau vasarā tika pieņemti lēmumi par vairāk kā 19 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu.
Pandēmijas laikā sniegtais valsts atbalsts bijis izšķirošs, lai lauksaimnieki šajos krīzes apstākļos nebankrotētu, lai cilvēkiem reģionos būtu darba vietas un Latvijas veikalu plaktos būtu pieejami Latvijā ražoti pārtikas produkti.
Raugoties uz ģeopolitisko situāciju var prognozēt, ka Krievijas kara Ukrainā negatīvo ietekmi izjutīsim arī turpmākos gadus. Ir skaidrs, ka būs nepieciešams papildus atbalsts lauksaimniekiem – gan primārajiem ražotājiem, gan pārstrādes uzņēmumiem. Kopā ar nozari esam jau veikuši aprēķinus un sagatavojuši priekšlikumus par papildus nepieciešamo atbalstu 2023.gadā. Pēc mūsu aplēsēm būs nepieciešami papildus ~44 milj. eiro lauksaimnieku atbalstam un ~22 milj. eiro pārtikas nozares atbalstam. Sagatavotie priekšlikumi jau pārrunāti Krīzes vadības grupā, kur plašā lokā pārstāvētas dažādas nozares organizācijas. Sagaidīsim nozares komentārus un iesim uz priekšu, lai jautājumu par papildus atbalstu virzītu valdībā.
Esam atraduši iespējas kā mazināt Krievijas kara ietekmi uz lauksaimniecību arī ar citiem instrumentiem, kas neprasīja papildus finansējumu. Jau martā lauksaimniekiem bija iespēja saņemt avansā tiešmaksājumus, ko parastā kārtībā Lauku atbalsta dienests izmaksā rudenī, kā arī jau martā lauksaimnieki varēja saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli 2022./2023. saimnieciskajam gadam. Šie divi atbalsta pasākumi pirmo reizi Latvijā tika ieviesti pandēmijas laikā un bija jau apliecinājuši savu efektivitāti.
Jāsaprot, ka lauksaimniecības nozares izdzīvošana šajos apstākļos ir izšķiroša gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī, jo lauksaimnieku spēja saražot pārtikas produktus ir visa pamats. Pārtikas nodrošinājums šobrīd Eiropā ir pietiekams, bet kāda situācija izveidosies 2023. gadā, būs atkarīgs no turpmāk pieņemtajiem lēmumiem.
Globālā mērogā veidojas kritiska situācija ar pārtikas pieejamību. Tāpēc Krievijas kara ietekmi nepārtraukti uzrauga un analizē arī Eiropas Komisija. Mēs regulāri apmaināmies ar aktuālo informāciju arī ES dalībvalstu starpā. Jāatzīst, ka šajos apstākļos arī ES līmenī salīdzinoši operatīvi tiek piedāvāti instrumenti, kas paredz gan ES atbalstu lauksaimniekiem pārtikas nodrošināšanai, gan dod tiesības šādu atbalstu sniegt nacionālā līmenī. Latvija bija viena no pirmajām ES valstīm, kas aicināja Eiropas Komisiju lemt par atbalstu lauksaimniekiem. Tagad būtiski ES līmenī savlaicīgi pieņemt lēmumus un turpināt sniegt atbalstu lauksaimniekiem, tostarp īstenot Krīzes pagaidu valsts atbalstu arī pēc 2022. gada beigām.
– Vēl viena būtiska, energoresursu krīzes izraisīta problēma ir minerālmēslu cenu straujais kāpums, kā arī vairāku lielāko Eiropas minerālmēslu ražotāju paziņojums par ražošanas apturēšanu vai ierobežošanu. Kādu jūs redzat šīs situācijas risinājumu? Būs kādi atbalsta pasākumi kā no valsts, tā Eiropas Savienības puses arī pēc šī gada beigām?
– Situācija ar minerālmēsliem ir sarežģīta, lauksaimnieki ar bažām gaida pavasara sezonu. Apzinoties situācijas nopietnību, šim jautājumam pievērsta ne tikai īpaša ZM uzmanība, bet arī Eiropas Savienības līmenī.
Latvija uzskata, ka nepieciešami tūlītēji ES līmeņa risinājumi, kas garantētu, ka ES lauksaimniekiem minerālmēsli ir gan fiziski pieejami, gan arī to cena ir atbilstoša. Šobrīd visas ES dalībvalstis ļoti gaida EK paziņojumu par stratēģiju minerālmēslu krīzes risināšanai, ko plānots publiskot novembra sākumā.
Vienlaikus, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, arī nacionālā līmenī meklējam jaunus piegādātājus. ZM organizējusi vairākas tikšanās ar iespējamiem jauniem piegādātājiem. Tā, piemēram, jūnija sākumā tikos ar vienu no pasaulē vadošajiem minerālmēslu tirgotājiem no ASV – uzņēmuma “Trammo” pārstāvi Eiropā. Tāpat ministrijā pie viena galda septembra sākumā sadarbības iespējas meklēja Latvijas lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas un Uzbekistānas minerālmēslu ražošanas uzņēmumi. Es pats šī gada augustā darba vizītes laikā Uzbekistānā apmeklēja AS “Uzkimyosanoat”, kas apvieno vairākus minerālmēslu ražošanas uzņēmumus.
Pēc ZM ekspertu aplēsēm lielākā daļa lauksaimnieku nākamajai sezonai gatavojas laicīgi un jau ir iepirkuši minerālmēslus, tomēr ir daļa, kas nogaida. Tā ir katra lauksaimnieka izšķiršanās.
Jau redzam, ka augstās cenas dēļ lauksaimnieki šogad rudenī samazinājuši mēslojuma daudzumu vismaz par 30%. Ja situācija paliks nemainīga, arī nākamajā sezonā varam sagaidīt mēslojuma izmantošanas samazināšanos, kas no vides aspekta ir apsveicami, bet jāapzinās, ka tas neizbēgami novedīs pie kopražas samazināšanās.
– Pirms desmit gadiem – 2012.gadā, lauksaimnieki sūrojā praktiski par tām pašām problēmām, kurām šodien. Degvielas cenu paaugstinājums, graudu cenas kāpums par 40 – 60% un līdz ar to krīze cūkkopībā, putnkopībā, piena lopkopībā… Kāpēc lauksaimniecības nozarē ik pa laikam rodas šādas krīzes, un vai ZM ir kāds plāns, lai lauksaimnieki nākotnē varētu rēķināties ar zināmu stabilitāti?
– ES atbalstam lauksaimniekiem, tāpat kā ar citiem ES fondiem, ir noteikts 7 gadu periods. Pēdējos gadus lauksaimniecības nozares attīstību noteica pirms 2014. gada pieņemtie lēmumi.
Izvērtējot iepriekš pieņemto lēmumu ietekmi uz nozari, secinājumi nebija iepriecinoši. 80% no ES tiešajiem maksājumiem saņēma 20% ES lielās saimniecības. Tāpēc tika nolemts kardināli reformēt ES Kopējo lauksaimniecības politiku. Jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir sniegt ES atbalstu taisnīgā veidā dažāda lieluma saimniecībām, īpašu uzsvaru liekot uz atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām. Pie šīm reformām gan ES, gan nacionālā līmenī intensīvi strādājām pēdējos četrus gadus.
Šobrīd šī reforma ES līmenī ir noslēgusies. Latvija ir izdarījusi savu mājas darbu, lai mūsu lauksaimnieki no 2023. gada saņemtu lielāku ES atbalstu, t.sk. par 44% vairāk tiešajos maksājumos. Esam sagatavojuši un oktobra sākumā iesniedzām Eiropas Komisijai precizēto Latvijas KLP stratēģiskā plāna redakciju. Tagad tikai jāsagaida formāls plāna saskaņojums.
Izmaiņas ir būtiskas. No nākošā gada Latvijā tiks ieviesti tiešāki un taisnīgāki ES un valsts atbalsta mehānismi, kas sasniegs dažāda lieluma lauku saimniecības.
Jāatzīmē, ka līdzīgi kā līdz šim, ES atbalsts tiks sniegts divās daļās: viena daļa būs pamatatbalsts, bet otru daļu veidos atbalsts par lauksaimnieka veiktajiem pasākumiem Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Ja lauksaimnieks izmantos šos abus atbalsta mehānismus, viņa ienākumi pieaugs. Tomēr, ja negribēs mainīties un iet līdzi laikam, pastāv iespēja, ka saņems mazāk.
– Ko īsti paredz KPL stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam, kuru jūs esat nosaucis par “vislabāko kompromisu”, un kādēļ dažai lauksaimnieku organizācijai šis “kompromiss” īsti neiet pie sirds?
– Intensīvās sarunās ar citu ES dalībvalstu kolēģiem un daudzās diskusijās ar ES lauksaimniecības komisāru mums izdevies izcīnīt lielāku ES atbalstu Latvijas lauksaimniekiem jaunajā KLP periodā. Latvijai, salīdzinājumā ar parējām dalībvalstīm, ir trešais lielākais KLP finansējuma pieaugums pret iepriekšējo periodu. Kā jau minēju, panācām arī to, ka Latvijas lauksaimniekiem par 44% pieaugs kopējā tiešo maksājumu aploksne un pieaugs arī likme par hektāru – no 66% pašlaik līdz 80% 2027. gadā no ES vidējā līmeņa.
Neskatoties uz pretestību no atsevišķām lauksaimnieku organizācijām, no nākamā gada pirmo reizi Latvijā nodrošināsim ienākumu atbalsta pārdali par labu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kā arī piemērosim pamatatbalsta griestus vienai saimniecībai 100 tūkstošu eiro apmērā.
Jāatzīst, ka Latvijas lauksaimnieki ir ļoti dažādi, tāpēc nozarē arī ir ļoti dažādi viedokļi un redzējumi, kā tai būtu jāattīstās. Ir lauksaimnieku organizācijas – LOSP, Latvijas Zemnieku federācija u.c., kas piekrīt, ka Latvijas stratēģiskajā plānā prevalē kopējais labums nevis šauras un savtīgas intereses. Bet ir arī pretējs viedoklis.
Man ir savi secinājumi, kāpēc viena konkrēta organizācija tik negatīvi vērtē jauno Kopējo lauksaimniecības politiku. Iespējams tas saistīts ar šī ekonomiskā grupējuma mūžīgo vēlmi vilkt deķīti tikai uz savu pusi, domājot tikai par savām interesēm un labumu. Varbūt tas saistīts ar organizācijas vadības vēlmi atgūt kontroli ministrijā pār ierēdņiem un viņu lēmumiem, lai atdzīvinātu līdz manai atnākšanai īstenoto praksi – lielāko daļu atbalsta novirzīt lielajām saimniecībām.
Gan esot zemkopības ministra amatā, gan arī iepriekš, nekad neesmu pakļāvies kāda ekonomiskā grupējuma šaurām interesēm un spiedienam. Un arī turpmāk nepakļaušos. Valsts prezidents Egils Levits diskusijā par Latvijas stratēģiju turpmākai attīstībai minēja, ka ministrs nav kādas nozares lobijs valdībā, bet gan sabiedrības lobijs nozarē. Es strādāju sabiedrības un lauksaimnieku kopējam labumam, nevis kāda ekonomiskā grupējuma šaurām interesēm.
– No jūsu teiktā izriet, ka atbalsts mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem turpmāk būs lielāks. Lūdzu konkretizējiet, kāds tieši?
– No 2023. gada pirmo reizi Latvijā ieviestā ienākumu atbalsta pārdale par labu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem paredz visām saimniecībām par 3,1-30 ha izmaksāt vairākas reizes lielāku atbalstu nekā par nākamajiem ha. Kopumā piecu gadu laikā atbalstam līdz 30 ha kopumā atvēlēt 131,5 miljoni eiro. Salīdzinoši – par nākamajiem 30,1-100 ha plānots izmaksāt atbalstu kopumā 22,1 miljonu eiro apmērā.
Pēdējo četru gadu laikā mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecībām piešķirts atbalsts vairāk nekā 30 miljoni eiro, t.sk., pirmo reizi papildus atbalsts piešķirts arī no valsts budžeta. 3 gadu laikā tie no valsts budžeta kopumā bija 11 miljoni eiro. Arī turpmākos gadus mazajiem lauksaimniekiem esam ieplānojuši gan ES, gan valsts atbalstu – kopumā vairāk nekā 35 miljonus eiro.
Mazām un vidējām saimniecībām ir nozīmīga loma vietējās pārtikas ražošanā, nodrošinot tās kvalitāti un dažādību. Turklāt tas ir arī lauku teritorijas apdzīvotības pamats. Tomēr ar nelielo ražošanas apjomu šīm saimniecībām ir salīdzinoši grūtāk attīstīties. Tādēļ nākotnē aizvien vairāk sekmēsim tieši mazo un vidējo ražojošo saimniecību darbību, lauksaimnieku iesaistīšanos īsajās piegādes ķēdēs, attīstot mazo pārstrādi, lai produkcijai pievienotu papildus vērtību.
Savukārt, lai mazinātu Latvijas lauku izmiršanas tendenci un sekmētu gados jaunu lauksaimnieku ienākšanu, no nākošā gada jaunie lauksaimnieki varēs saņemt papildus atbalstu gan ienākumu, gan ieguldījumu veidā.
– Nesen “Zemnieku saeima” jums veltīja bargu kritiku, cita starpā norādot, ka neesot bijusi interese reformēt lauksaimniecības sektora vājākās vietas. Kā īsti ir, vai šie “vājākie punkti” ir apzināti, un vai ir iezīmēti konkrēti soļi, kas būtu sperami “Zemnieku saeimas” norādīto sasāpējušo jautājumu risināšanai?
– Jau minēju, ka pēdējie četri gadi pavadīti intensīvi strādājot pie lauksaimniecības politikas reformām gan ES, gan nacionālajā līmenī, mainot fokusu no atbalsta lielajiem lauksaimniekiem uz atbalstu mazajiem un vidējiem.
Skaitļi liecina, ka Latvijas lauksaimniecības nozare attīstās. No 2018. gada līdz 2021. gadam vidējie viena lauksaimnieka neto ienākumi pieauguši par 80%. Stabila tendence ir arī Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta pieaugumam. 2021. gadā tas sasniedza 3,37 miljardus eiro un veidoja 19% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
Es gribētu teikt, ka nevis nozare stagnē, bet stagnāciju varam redzēt atsevišķu lauksaimnieku izpratnē par to, ko šodien nozīmē mūsdienīga lauksaimniecība. Ir ieguldīti daudzi miljoni eiro, lai lauksaimniecības nozarē lēmumus balstītu uz zinātnieku izdarītajiem secinājumiem un izmantotu digitālus risinājumus, piemēram, gan augu aizsardzības līdzekļu, gan minerālmēslu izmantošanā.
Šodien īpaši spilgti redzam tos, kas grib dzīvot pa vecam, kas negrib mainīties un dot savu ieguldījumu sabiedrības kopīgam labumam, bet domā tikai par savu kabatu. Un šo mērķu dēļ ir gatavi darīt visu iespējamo, lai nepieļautu pārmaiņas, kas vērstas uz visas sabiedrības interesēm.
Latvijā, pretēji citām valstīm, kam KLP finansējuma izlietošanu plānoja konsultāciju uzņēmumi, izvēlējāmies iet dialoga ceļu ar nozares organizācijām. Tā sagatavošanas laikā notika teju sešdesmit sanāksmes un tematiskās darba grupas visā Latvijā, kur diskutējām dažādos griezumos. Tas nebija viegls ceļš, jo Latvijas lauksaimnieki ir ļoti dažādi un tikpat dažādas un neviendabīgas ir arī lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas, kur ir vieta dažādiem, pat vienas organizācijas ietvaros pilnīgi pretējiem viedokļiem.
Pirms uzsākām darbu pie KLP stratēģiskā plāna izstrādes, ZM veica arī situācijas novērtējumu un identificēja stiprās un vājās puses. Risinājumi šiem problēmjautājumiem ir iekļauti pasākumos, kas Latvijā tiks īstenoti no 2023. gada.
Tā, piemēram, tika identificēta atšķirīga neto pievienotā vērtība reģionu griezumā, t.i., izteikti zemāki ienākumi Latgales un Vidzemes reģionā, ko ietekmē arī zemāka augsnes kvalitāte un īsāks veģetācijas perioda ilgums šajos reģionos. Tāpēc pirmo reizi lauksaimniekiem novados gar ES ārējo robežu un novados ar specifiskiem apstākļiem, atbalsta likme noteikta par 10 eiro/ha lielāka nekā pārējos novados.
– Kas ir tās būtiskākās lietas, kuras ir paveiktas, un kas vēl darāms meža nozares un zivsaimniecības jomās?
– Arī meža un zivsaimniecības nozarēs redzam stabilu attīstību. Latvijā tiek veikta mērķtiecīga un atbildīga mežsaimnieciskā darbība, meža nozare kļūst zinošāka un izglītotāka. To apliecina fakts, ka katru gadu turpina palielināties meža platības un vienlaicīgi pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb krāja. Savukārt, Latvijas meža nozares produkcijas eksporta apjoms 2021. gadā gandrīz 3 reizes pārsniedza importu un palielinājās par vairāk kā 1,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 2020. gadu.
Esam nodrošinājuši nacionālā meža monitoringa sistēmas attīstību un valsts bāzes finansējumu zinātniski pamatotas informācijas ieguvei par meža resursu un vides, t.sk. meža bioloģiskās daudzveidības, stāvokli valstī un izmaiņu novērtējumu nacionālā līmenī. Tā nodrošināsim gan mežsaimniecības un kokrūpniecības, gan ar meža nozari saistīto nozaru – lauksaimniecības, enerģētikas, būvniecības u.c. attīstībai nepieciešamos datus.
Veiktas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu meža inventarizācijas datu publiskošanu un iespēju meža apsaimniekošanas vajadzībām saņemt iestāžu rīcībā esošo informāciju.
Latvijā tiek turpināta ilgtspējīga un atbildīga valsts mežu apsaimniekošana. Lai palielinātu meža kapitāla vērtību un ikgadējo koksnes pieaugumu, AS “Latvijas valsts meži” veic jaunaudžu kopšanas darbus. Pagājušajā gadā vien tas bijis 31,7 tūkstošu hektāru platībā. LVM turpina investēt, lai nodrošinātu ar kvalitatīviem koku stādiem gan valsts meža atjaunošanu, gan citus meža īpašniekus. 2021. gadā atklāta LVM Mežvidu kokaudzētava Kalsnavā, kur apvienota ilggadēja kokaudzētavu pieredze un pasaulē modernākās stādaudzēšanas tehnoloģijas.
Latvijai ir liels potenciāls bioekonomikā, īpaši meža nozarē. Labs piemērs tam ir šoruden Jelgavā atklātā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes Starpnozaru zinātniskās laboratorija, kas ļaus attīstīt zinātnisko institūciju un bioekonomikas nozaru uzņēmēju sadarbību, kā arī veicināt komunikāciju un vienotu izpratni starp zinātniekiem, politikas veidotājiem un industriju.
Arī zivsaimniecības nozare attīstās ar pozitīvu dinamiku. Pērn tās kopējā eksporta vērtība sasniedza 128 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nozarei pēdējos gados ir bijusi pozitīva, 2021.gadā sasniedzot pieaugumu + 31,7 milj. eiro. Arī akvakulturā soli pa solim palielinās saražotais zivju apjoms. Mūsu zivsaimniecības nozarē attīstās ražotnes, kas nodrošina pilnu zivs dzīves ciklu – no ikriem līdz gatavai produkcijai. Te kā piemēru var minēt Ropažos uzcelto lielāko un mūsdienīgāko recirkulācijas sistēmas zivju ražotni Baltijā, kuras produktu – arktisko paliju – patērētāji jau iepazinuši un novērtē.
Esam spējuši šovasar nekavējoties sniegt jaunā perioda ārkārtas atbalstu un kompensēt uzņēmējiem elektroenerģijas, gāzes, dīzeļdegvielas, kartona, metāla un zivju barības sadārdzinājumu. Esam starp pirmajām ES valstīm, kuras uzsākušas Zivsaimniecības attīstības programmas pasākumu īstenošanu jaunajā periodā (2021-2027). Ārkārtas atbalstam jau drīzumā sekos arī īpašs atbalsts piekrastes zvejai, investīciju atbalsts zivju apstrādē un akvakultūrā, pievienotās vērtības pasākums zvejniecībā, inovāciju atbalsta pasākums un daudzi citi. Kopumā zivsaimniecības nozarei jaunajā periodā būs pieejami 192,7 milj. EUR, kas stiprinās nozari un piekrastes teritoriju noturību.
Jāatzīmē arī ieviestā kompensācija par roņu nodarītiem zaudējumiem, kā arī veiktās izmaiņas, kas paredz piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, līdzīgi kā lauksaimniekiem, arī jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā.
Pēdējo nedēļu aktualitāte ir Latvijai pēc ilgām diskusijām panāktais nozvejas kvotu palielinājums reņģēm un brētliņām 2023. gadā, salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu. Rezultātā Latvijai noteikts lielāks pieaugums reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā – 32% nevis 14%, t.i., par 271 tonnām. Savukārt Latvijas kvotu brētliņu nozvejai izdevās palielināt par 3137 tonnām, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu.
– Esat bijis ekonomikas, satiksmes, VARAM un tagad zemkopības ministrs. Visa šī “bagāža” ļauj plašāk paraudzīties arī uz kopējo Latvijas lauku attīstību. Kāda ir jūsu vīzija par Latvijas lauku tālāko nākotni, un cik reāla ir tās īstenošana? Ne reizi vien dzirdēts, ka jāpanāk, lai pēc iespējas vairāk pilsētnieku atgrieztos laukos, tikai – kā viņus motivēt?
– Uzskatu, ka spēcīga un stabila lauksaimnieciskā ražošana nodrošina mūsu iedzīvotājiem iespējas dzīvot un strādāt Latvijas reģionos, vienlaicīgi veicinot arī lauku teritoriju attīstību.
Statistikas dati ir nepielūdzami – kopējais lauku saimniecību skaits kopš 2010. gada samazinājies par 17%. Mazo saimniecību skaita samazināšanās un lauksaimnieciskās ražošanas intensificēšanās rezultātā samazinās arī kopējais lauksaimniecībā nodarbināto skaits – 2021. gadā attiecībā pret 2010.gadu samazinājums ir par 22,4%.
Tuvākajā desmitgadē liela uzmanība jāvelta izglītošanas jautājumiem. Mums jādomā par inovatīvās tehnoloģijās balstītu ražošanas attīstīšanu. Ir jādomā plašāk – kā varam mums līdz šim tik labi zināmos resursus izmantot efektīvākā un inovatīvākā veidā, lai radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Zināšanām un iespējām iegūt mūsdienīgu un konkurētspējīgu izglītību ir būtiska loma gan lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, gan lauku attīstībā. Tāpēc pēdējos gados esam ieguldījuši vairāk kā 20 miljonus eiro, lai sniegtu iespējas jauniešiem iegūt konkurētspējīgu un mūsdienīgu izglītību dažādās gan ar lauksaimniecību, gan mežsaimniecību, gan pārtikas ražošanu saistītās jomās visā Latvijā. Šīs investīcijas ļauj viņiem mācīties mūsdienīgā mācību vidē, bet pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums un tehnika – dod iespēju iegūt prasmes, kas atbilst nozares vadošo uzņēmumu lietotajiem risinājumiem.
Lauksaimniecība un mežsaimniecība vienmēr ir bijis nozīmīgs ekonomiskās aktivitātes avots lauku telpā. Šobrīd redzam, ka arī digitālo tehnoloģiju un informācijas laikmets radījis virkni iespēju, kas ļauj cilvēkiem nodarboties ar savu sirdslietu neatkarīgi no atrašanās vietas. Tas sekmējis arī dažādu prasmju un izglītības apguves iespējas. Tomēr ar to nepietiek. Arī laukos ģimenēm ir nepieciešama atbilstoša dzīves telpa, dažādu pakalpojumu pieejamība, iespējas pašrealizēties.
Lai šos izaicinājumus sekmīgi pārvarētu, kopā jāstrādā dažādām ministrijām, pašvaldībām un sabiedrības un uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām.
Ceru, ka būtisks pagrieziena punkts lauku teritoriju attīstībai būs arī jaunā Kopējās lauksaimniecības politika, kas dos iespēju cilvēkiem dzīvot un strādāt visos Latvijas reģionos, un darīt to ne tikai lielās, bet arī vidējās un mazās ģimenes saimniecībās.