Pirmdien, 20. jūlijā, Briselē norisinājās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā runāja par KLP reformas paketi pēc 2020. gada, jauno stratēģiju “No lauka līdz galdam” un situāciju lauksaimniecības tirgū.
ES dalībvalstis turpināja tehniskās un politikās diskusijas par trim KLP regulām, lai panāktu vienošanos par ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes vispārējo pieeju šim jautājumam 2020. gada oktobrī.
Dalībvalstu pārstāvji atbildēja uz Vācijas, kura kopš 1. jūlija ir ES padomes prezidējošā valsts, uzdotajiem jautājumiem par zaļo arhitektūru un ekoshēmu maksājumiem. Zaļā arhitektūra ir viens no KLP reformas piedāvājuma pamatelementiem, kas aptver pastiprinātu nosacījumu sistēmu, jaunas ekoshēmas un dažādus ar vidi un klimatu saistītus pasākumus. Iecerēts, ka ekoshēmu maksājumus piešķirs, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību vai kā kompensāciju par šādas prakses uzsākšanu.
Saskaņā ar sākotnējo EK priekšlikumu, ekoshēmas būs obligātas dalībvalstīm, bet lauksaimniekiem – brīvprātīgas. Tās finansēs no gadskārtējiem maksājumiem. Pašreizējā EK piedāvājumā ekoshēmām nav iezīmēts konkrēts budžets, bet ir noteikts, ka kopējais KLP devums klimatiskajiem mērķiem būs 40 procenti no KLP kopējā finansējuma.
Latvija uzskata, ka regula jau paredz kopējo procentu, līdz ar to konkrēta budžeta noteikšana tieši ekoshēmām nav nepieciešama. Jau tagad nosacījumi ir ļoti stingri, katrai dalībvalstij būs obligāti jāsniedz ieguldījums vides un klimata mērķu sasniegšanā. Dalībvalstīm pašām būtu jāļauj veidot tādu KLP plānu, kas katras valsts apstākļiem ir vispiemērotākais.
Latvijas pārstāvji uzskata, ka, lemjot par ekoshēmu minimālā budžeta noteikšanu, primāri jānodrošina, lai mūsu lauksaimniekiem pamatienākumu atbalsts paliktu vismaz esošajā apmērā. Vienlaikus Latvija saredz, ka minimālajam budžetam jāveidojas no ekoshēmas un šā perioda zaļināšanas maksājumiem.
Dalībvalstis apmainījās viedokļiem par jauno stratēģiju “No lauka līdz galdam”, par kuru valstis vēl tikai veido nostāju. Latvija atgādināja, ka darbs pie rekomendācijām jaunajai stratēģijai nedrīkst aizkavēt KLP stratēģisko plānu savlaikus izstrādi un īstenošanu, kā arī apdraudēt dalībvalstu līdz šim paveikto nākotnes politikas sagatavošanā.
EK sniedza informāciju, kā lauksaimniecības nozare un tās tirgus ticis galā ar Covid krīzes radīto negatīvo ietekmi. Situācija tirgū kopumā joprojām ir jutīga, jāturpina cieši sekot situācijas attīstībai.
Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports 2020. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli bija samazinājies par 8 procentiem (vērtības izteiksmē), turklāt sektoros, kas ir izteikti atkarīgi no eksporta, samazinājums bijis daudz lielāks. Piemēram, piena un piena produktu eksports samazinājies par 11 procentiem, dzīviem liellopiem – par 27, cūkgaļai – par 36 un graudaugiem – par 38 procentiem Tāpat Covid-19 negatīvi ietekmējis arī cenu tendenci, īpaši pienam un cūkgaļai.