Pēc ilgām diskusijām svētdien, 16.oktobra vēlā vakarā Luksemburgā, Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) nozares augsta līmeņa ekspertu sanāksmē tika sagatavots kopīgs Baltijas valstu priekšlikums par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023.gadam, kas ietvēra nozvejas kvotu palielinājumu reņģēm un brētliņām, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu. BALTFISH sanāksmē izdevās panākt vienošanos ar EK un Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošo valsti – Čehiju par izmaiņām zvejas kvotās. Panāktais kompromiss 17.oktobrī tika vienprātīgi apstiprināts ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē (Padomē). Rezultātā Latvijai noteikts lielāks pieaugums reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā – 32% nevis 14%. Tas nozīmē, ka izdevies palielināt Latvijas kvotu reņģu nozvejai par 271 tonnām. Savukārt, brētliņu nozvejas kvotai izcīnīts ievērojami mazāks samazinājums, nosakot to 11% nevis 20% apmērā, kā paredzēja sākotnējais EK priekšlikumus. Tādējādi izdevies palielināt Latvijas kvotu brētliņu nozvejai par 3137 tonnām, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu. Latvija neatlaidīgi un mērķtiecīgi iestājās par to, ka EK ierosinātais 20% samazinājums brētliņu nozvejas kvotām nav zinātniski pamatots. Latvijas ieskatā brētliņu nozvejas samazinājumam nevajadzētu būt lielākam par 11%. Latvijas viedoklim pievienojās arī pārējās Baltijas jūras piekrastes dalībvalstis. Igaunija un Latvija uzsvēra arī to, ka reņģēm EK plānotais zvejas kvotu palielinājums par 14%, atbilstoši zinātnes rekomendācijām un neapdraudot krājumu stāvokli var būt arī lielāks. Vairākām citām zivju sugām situācija salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atbilstoši zinātnes novērtējumam, nebija mainījusies. Tāpēc lēmumā tika iekļauti tādi paši zvejas nosacījumi, ka 2022.gadam. Tas attiecas uz lašu un mencu krājumiem, kuriem tāpat kā iepriekš tiek atļauta tikai piezveja piekrastes zvejā. Reņģu zvejā Rīgas jūras līcī tiek plānots neliels samazinājums (- 4%), kas ir pamatots ar zinātnes veikto krājuma novērtējumu. Savukārt smagākie lēmumi arī šoreiz bija saistīti ar ļoti kritiskā stāvoklī esošajiem mencu krājumiem. Kā jau iepriekš ir ticis ziņots, Baltijas jūras Austrumu daļas mencu populācijas kritiskā stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja šajos ūdeņos jau kopš 2020. gada vairs nav atļauta. Nākamajā gadā tāds pats liktenis sagaida arī Baltijas jūras Rietumu daļas mencu.
Latvijas delegācijas vadītājs Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, pēc lēmuma pieņemšanas Padomē uzsvēra: “Man ir liels prieks par Zemkopības ministrijas ekspertu profesionalitāti un augsto kompetenci, BALTFISH līmenī spējot lieliski aizstāvēt mūsu valsts intereses, kā arī panākt citu valstu un EK sapratni un atbalstu. Šo labo sadarbību Padomes sēdē atzīmēja visi runātāji, kas bija gandarīti par Padomes darba atvieglošanu un ļoti specifisko jautājumu risināšanu ekspertu līmenī, nevis kārtējā Padomes nakts sesijā. Šī lēmuma rezultātā mūsu zvejniekiem 2023.gadā būs labākas zvejas iespējas nekā tas sākotnēji tika paredzēts. Tas ir īpaši būtiski Latvijas zivsaimniecības nozarei, kas šobrīd piedzīvo Krievijas kara Ukrainā izraisīto seku negatīvo ietekmi un ražošanas izdevumu kraso pieaugumu.’’
Informācija par Latvijas zvejas iespējām 2023.gadam* (salīdzinot ar 2022. gadu):
- Rietumu daļas menca (22-24. apakšrajons) 17 tonnas tikai piezvejai (0%)
- Austrumu daļas menca (25-32. apakšrajons) 51 tonna tikai piezvejai (0%)
- Reņģe Baltijas jūrā 1964 tonnas (+32%)
- Reņģe Rīgas jūras līcī 24565 tonna (-4,3%)
- Brētliņa 31021 tonnas (-11%)
- Lasis 8 411 gabali tikai piezvejai (0%)
(*) – Norādītie skaitļi ir provizoriski, oficiāli būs pieejami pēc regulas publicēšanas.