Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) pēkšņo vēlmi pārskatīt ES dalībvalstīm piešķirtās, šobrīd spēkā esošās atkāpes tradicionāli kūpinātiem gaļas un zivju produktiem, kas paredzēti laišanai tirgū šo dalībvalstu teritorijā. Tāpat ZM neatbalsta to maksimāli pieļaujamo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normu pārskatīšanu kūpinātiem produktiem, kas paredzēti izplatīšanai citās ES dalībvalstīs. Patlaban EK vēlas samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas tai kūpinātajai produkcijai, ko Latvijas ražotāji realizē citās ES dalībvalstīs, kas kaitēs Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu ES dalībvalstu kūpinājumu ražotājiem.
ZM aktīvi strādā pie tā, lai tiktu saglabātas šobrīd spēkā esošās tradicionālās kūpināšanas atkāpes Latvijai: tradicionāli kūpinātai cūkgaļai, karsti kūpinātai vistas gaļai, karsti kūpinātām desām un karsti kūpinātai medījamo dzīvnieku gaļai un tradicionāli karsti kūpinātām zivīm. ES dalībvalstu vidū Latvija bija pirmā, kas EK uzreiz norādīja, ka pašreizējā situācijā nav nepieciešams pārskatīt tradicionālās kūpināšanas normas Latvijā ražotajiem kūpinājumiem gan attiecībā uz produkciju, kas tiek tirgota tepat Latvijā, gan uz to, ko realizē citās ES dalībvalstīs, jo uzturā lietoti tradicionālie kūpinājumi nenodara kaitējumu cilvēka veselībai.
Jūnija beigās spēkā stāsies ES jaunais regulējums par visu kūpināšanas aromatizētāju pirmapstrādes produktu izmantošanas atļauju nepagarināšanu un svītrošanu no ES atļauto aromatizētāju pirmapstrādes produktu, kurus izmanto pārtikas produktos vai uz tiem un/vai gatavo kūpināšanas aromatizētāju ražošanā, saraksta, jo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) ir bažas par šo vielu iespējamo genotoksisko kaitīgumu patērētāju veselībai. Latvija kopā ar dažām citām ES dalībvalstīm kūpināšanas aromatizētāju lietošanai gaļai, pārstrādātām zivīm un zivsaimniecības produktiem, kā arī sieram un siera produktiem, ir panākusi garāku pāreja periodu – 5 gadus līdz 2029. gada 1. jūlijam, kura laikā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji vēl aizvien varēs izmantot kūpināšanas aromatizētājus.
Gadījumā, ja līdz pārejas perioda beigām 2029.gadā nebūs izstrādāti jauni kūpināšanas aromatizētāji, ražotāji varēs atgriezties pie tradicionālajām kūpināšanas metodēm koksnes dūmos, lai saglabātu kūpinājumu tradicionālo garšu. Kūpināšanas aromatizētāju iespējamā aizvietošana ar tradicionālās kūpināšanas metodi ir par iemeslu EK pēkšņajam lēmumam steidzīgi pārskatīt policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālas normas kūpinātās zivīs un no jauna tās ieviest kūpinātiem sieriem.
Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kas joprojām gaļu, zivis un sierus kūpina, izmantojot tradicionālās metodes – koksnes dūmus. ZM šobrīd aktīvi strādā, lai iegūtu arī citu dalībvalstu atbalstu par to, ka Latvijai ES likumdošanā tiek saglabāta atkāpe tradicionāli kūpinātai cūkgaļai, karsti kūpinātai vistas gaļai, karsti kūpinātām desām un karsti kūpinātai medījamo dzīvnieku gaļai un tradicionāli karsti kūpinātām zivīm, lai neciestu gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumi, kas strādā Latvijas iekšējam tirgum.
Šobrīd tradicionāli kūpinātas gaļas produktiem atkāpes bez Latvijas ir arī Īrijai, Horvātijai, Kiprai, Spānijai, Polijai, Portugālei, Slovākijai, Somijai un Zviedrijai, bet kūpinātiem zivju produktiem – Latvijai, Somijai un Zviedrijai.