Lai Latvijas mežsaimniecības, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem netiktu uzlikts neadekvāts slogs, Zemkopības ministrija konsekventi un argumentēti uzstāja Eiropas Komisijai (EK), ka Atmežošanas regulas* piemērošana ir jāatliek.
Pēc nenogurstošas un uzstājīgas Latvijas un vairuma citu ES dalībvalstu prasības EK ir ņēmusi vērā un ieklausījusies dalībvalstu argumentos, un rosinājusi par vienu gadu pagarināt Atmežošanas regulas ieviešanu. ES Padome 16. oktobrī ir lēmusi, ka regulas ieviešana termiņš tiek pagarināts, nosakot tās ievērošanu:
- lielajiem uzņēmumiem – no 2025. gada 30. decembra,
- mazajiem un mikrouzņēmumiem – no 2026. gada 30. jūnija.
Objektīvi vērtējot, Eiropas Savienības (ES) līmenī nav vēl realizēti visi nepieciešamie sagatavošanas darbi regulas ieviešanai. Spēkā 2023. gada jūnijā stājās Atmežošanas regula ar mērķi pasaulē līdz minimumam samazināt meža platību sarukšanu un degradāciju. Tajā pašā laikā šī regula uzliek nesamērīgu lielu administratīvo slogu ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, liellopu audzētājiem un pārtikas ražotājiem un arī tirgotājiem. Turklāt līdz šīs regulas piemērošanas brīdim no EK puses nav veikti visi sagatavošanās darbi, lai ES dalībvalstis to varētu ieviest praksē.
Zemkopības ministrs Armands Krauze argumentē: “Esmu patiesi gandarīts, ka ES Padome ir ieklausījusies Latvijas un vēl daudzu dalībvalstu viedoklī un pieņēmusi lēmumu pārcelt regulas īstenošanas sākumu par 12 mēnešiem, un ļoti ceru, ka Eiropas Parlaments arī šādu lēmumu pieņems. Globālā mērogā Eiropas Savienības mežsaimniecība un lauksaimniecība neveicina atmežošanu vai meža degradāciju salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, kuri eksportē savus produktus uz Eiropu. Regulas piemērošana samazinās tieši Eiropas Savienības un Latvijas ražotāju konkurētspēju, jo augs ražošanas izmaksas un ievērojami palielināsies administratīvais slogs lauksaimniekiem, kokmateriālu un pārtikas ražotājiem.”
Atmežošanas regulas prasības, ja to atbalstīs arī Eiropas Parlaments, no 2026. gada būs jāievēro visiem Eiropas Savienības (ES) ražotājiem. Savukārt trešajās valstīs regulas prasības skars tos uzņēmējus, kuri vēlēsies eksportēt konkrētās preces uz ES, piemēram, koksni, liellopus, palmu eļļu, kakao, kafiju, soju, kaučuku un atvasinātos produktus, piemēram, ādu, šokolādi, riepas vai mēbeles.
Tomēr Eiropas Savienība, aizsargājot savu tirgu no precēm, kas nav ražotas atbilstoši augstākajiem ilgtspējas standartiem, uzliks pārmērīgu papildu slogu ES ražotājiem. Plašās Atmežošanas regulas atbilstības prasības – bez EK sagatavotiem atbilstošiem pasākumiem un vadlīnijām – būs ļoti sarežģīti izpildāmas. Ikvienam uzņēmējam vai tirgotājam, kurš darbosies ES tirgū vai eksportēs, būs jāspēj pierādīt, ka preces nav ražotas no izejvielām, iegūtām nesen atmežotā zemē, kā arī to iegūšana nav veicinājusi meža degradāciju. Pierādīšana (ģeolokācijas un likumības noteikšana) prasīs savākt, uzkrāt, apstrādāt un pārbaudīt ļoti lielu datu un dokumentu apjomu. Tas gan sadārdzinās produkciju ES un pasaules tirgū, pazeminot konkurētspēju, gan ievērojami sadārdzinās un sarežģīs izejvielu importu, kas arī būs jāpārbauda.
Lai veiksmīgi un bez apdraudējuma piegādes ķēžu darbībai īstenotu regulas prasības, ir kritiski svarīgi, lai būtu pieejams EK veidotais valstu riska novērtējums un darboties spējīga informācijas sistēma Atmežošanas regulas administrēšanai un kontrolei. Tikai pēc šādas sistēmas uzbūvēšanas drīkst uzlikt pienākumus un saistības saviem ražotājiem. Šādas informācijas sistēmas izveidošana visā ES ir sarežģīta, un nepieciešama vienota izpratne tās piemērošanai visās dalībvalstīs. Latvijai un daudzām ES dalībvalstīm bija pamatotas šaubas, vai sistēmu var paspēt uzbūvēt vēl līdz šā gada 30. decembrim, kas būtu galēji nepieciešams, ja regulas īstenošana sāktos nākamā gada janvārī.
Zemkopības ministrija aicina Eiropas Parlamentu atbalstīt ES Padomes nostāju un pieņemt lēmumu par regulas īstenošanas sākuma pagarināšanu. Tas sniegtu noteiktību, paredzamību un pietiekamu laiku regulas īstenošanai un ļautu izveidot nepieciešamās novērtēšanas IT sistēmas, kā arī dalībvalstīm sagatavoties regulas prasību izpildīšanai.