Zemkopības ministrs Armands Krauze pirmdien, 23. septembrī, piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā vērtēja Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plāna (KLP SP) otrā gada īstenošanu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt sākto darbu, lai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie plāni kļūtu vienkāršāki. Lauksaimniecības politikas īstenošanai ir jākļūst daudz saprotamākai gan pašiem lauksaimniekiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Uzskatām, ka Eiropas Komisijai ir jāieklausās mūsu priekšlikumā, kas saņēmis gandrīz vienprātīgu dalībvalstu atbalstu.”
Kā rāda pirmie KLP SP īstenošanas gadi, lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēma ir sarežģīta gan lauksaimniekiem, gan administrējošajām iestādēm. KLP SP jaunais īstenošanas modelis cerētās vienkāršošanas vietā ir radījis papildu administratīvo slogu, lielāko vērību pievēršot nevis sasniegtajiem rezultātiem, bet tehniskiem nosacījumiem un prasībām.
Tāpēc Latvija ir sagatavojusi priekšlikumu, lai vienkāršotu KLP SP plānošanu un atskaišu sagatavošanu. A. Krauze pievērsa uzmanību arī tam, ka ar katru nākamo KLP SP īstenošanas gadu dalībvalstis ieviesīs aizvien vairāk pasākumu, līdz ar to palielināsies arī atskaišu radītais administratīvais slogs lauksaimniekiem un atbildīgajām iestādēm.
Jāņem vērā, ka sarežģītā un saskaldītā KLP SP plānošanas un atskaitīšanās sistēma var radīt dalībvalstīm arī finanšu sekas. Nespējot pienācīgi pamatot novirzes no plānotajām rādītāju vērtībām, valstīm var piemērot atbalsta samazinājumu vai pat maksājumus apturēt. Bet viena no galvenajām problēmām ir Eiropas Komisijas (EK) prasība iesniegt izsmeļošu pamatojumu par jebkuru, pat vismazāko novirzi, neraugoties uz to, ka ES tiesību akti to neparedz.
Latvijas priekšlikums vienkāršot KLP ST ir saņēmis gandrīz visu ES dalībvalstu atbalstu, un tas apliecina jautājuma svarīgumu un steidzamību.
Sarežģīto KLP SP sistēmu un pārlieku laikietilpīgo noviržu pamatošanu zemkopības ministrs Armands Krauze apsprieda arī divpusējās sarunās ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski).
Sarunā ar komisāru, kā arī diskusijā Padomē ministrs mudināja EK piešķirt Latvijas lauksaimniecībai ES ārkārtas atbalstu. Arī šogad ir piedzīvota virkne nelabvēlīgu apstākļu – maijā postošas salnas, jūlijā spēcīga vētra, kā arī ziema nodarījusi lielu postu ziemāju sējumiem. Ir cietusi graudu kvalitāte un samazinājies gaidītais graudaugu, kartupeļu, augļu, ogu un dārzeņu ražas apmērs. Turklāt nozare vēl nav paspējusi atkopties pēc 2023. gadā piedzīvotajām dabas kataklizmām.
Diskutējot par situāciju lauksaimniecības tirgū, ministrs Armands Krauze arī informēja, ka šāgada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ir krasi samazinājies lauksaimniecības produktu un preču imports no Krievijas un Baltkrievijas. Tas ir panākts, ES ieviešot paaugstinātus muitas tarifus importam no šīm valstīm. Ministrs aicināja EK izstrādāt un pēc iespējas ātrāk publiskot nākamo priekšlikumu augstāku muitas tarifu noteikšanai Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem un precēm.
